Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bija laiks, kad latvietis atradās vārda brīvības avangardā. 1986. gadā dokumentālā kino režisors Juris Podnieks laida klajā filmu Vai viegli būt jaunam?, kurā atklāti runāja par jauniešu atsvešinātību no padomju sistēmas. Varbūt mūsdienās to grūti iztēloties, taču skaitļi liecina, kas tā bija par uzdrīkstēšanos un cik spēcīgu pārdzīvojumu radīja vēdlodziņa pavēršana, lai smacējošajā padomju vidē ieplūstu patiesības skābeklis. Filmu rādīja sporta arēnās, to kopumā noskatījās vairāk nekā 40 miljoni cilvēku, kas ir neticams skaits doku mentālajam kino.

Kā redzams nesen iznākušajā, ļoti vērtīgajā filmā Podnieks par Podnieku, režisora iekšējā nepieciešamība atklāt patiesību un to parādīt citiem viņu urdīja visu mūžu. 1990. gada janvārī viņa uzņemtie kadri no padomju spēku uzbrukuma Viļņas televīzijas tornim aplidoja pasauli un Rietumos kļuva par vizuālo simbolu Maskavas centieniem apspiest Baltijas neatkarības tieksmi. Tikai nedēļu vēlāk divus viņa filmēšanas komandas biedrus Andri Slapinu un Gvido Zvaigzni nošāva, kamēr viņi filmēja OMON uzbrukumu Iekšlietu ministrijas ēkai Raiņa bulvāri, un Slapiņš turpat pie Bastejkalna nomira Podnieka rokās.

Podnieka dzīve un darbs parāda, cik fundamentāli svarīga ir vārda brīvība. Tāpēc filma par viņu iedvesmo, bet vienlaikus liek uzdot arī neērtu jautājumu - vai šobrīd sabiedriskā gaisotne un mediju vide netiek mērķtiecīgi veidota, lai lēni, bet neatlaidīgi aizvien stingrākos žņaugos iespiestu mūsu iespējas brīvi izteikties par sarežģītām, emocionālām tēmām? Filmā ir vismaz divas vietas, kuras liek šodienas kultūrkaros iesvaidītajam skatītājam nedaudz salēkties, jo, “pareizi” ierāmētas, tās bez šaubām izsauktu soctīklos sašutuma vilni.

1985. gada filmā Veļ Sīzifs akmeni Podnieks iejūtīgi ieklausās Uzvaras pieminekļa sievietes figūras autora Aivara Gulbja stāstītajā par aizliegumu skulptūrā iekļaut bērna tēlu. Filmu aizliedza rādīt, tātad padomju cenzūra aizliedza Podnieka filmu par cenzūru, bet diezin vai šis fakts tagad to glābtu no mūsdienu cenzoriem, jo filmā taču netiek nosodīts Uzvaras piemineklis. Savukārt 1988. gadā Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā Podnieks runā par “mūsu valsti” - Padomju Savienību. Turpmākajos gados viņš deva lielu ieguldījumu PSRS sagraušanā, tomēr viņa domāšanas evolūciju nevar izskaidrot ar mūsdienu vienkāršotajiem trafaretiem.

Vai viegli būt brīvam?

Cik ironiski, ka nav grūti iedomāties, kā centieni 2024. gadā sašaurināt pieņemamās runas robežas varētu liegt mums iespēju dziļāk saprast cilvēku, kurš Latvijas vēsturē kļuvis par spilgtu vārda brīvības simbolu.

Bet te nu mēs esam. Jau sen vairs nav pārsteigums, ka divas tēmas - krievi un sekss - izsauc sevišķi kaismīgu ārdīšanos soctīklos. Slikti, ka šīs ķengas un dažkārt pat draudi tikuši lielā mērā normalizēti. Tas degradē publisko diskusiju telpu. Taču troļļiem sākušas piebalsot arī oficiālas institūcijas, un tas ir pat bīstamāk.

Sevišķi satraucošs ir Rīgas apgabaltiesas spriedums, kas ļauj Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) uzlikt naudas sodu portālam TVNET. Kādā portāla raidījumā par Krievijas pilsoņu iespējamo izraidīšanu no Latvijas intervējamais ir NEPLP ieskatā neprecīzi lietojis vārdu “deportācijas”, un tiesa norāda, ka “gadījumā, ja raidījuma viesis pauž neprecīzu informāciju, tad raidījuma vadītājam ir pienākums to precizēt”.

Neprecizēji? Maksā 3000 eiro sodu.

Te nav runa par kādiem likumā noteiktiem, leģitīmiem vārda brīvības ierobežojumiem, piemēram, par goda un cieņas aizskaršanu. Brīvā sabiedrībā par faktu kļūdām publicē labojumus, par atšķirīgām interpretācijām diskutē vai strīdas.

Savukārt tiesa spērusi soli pretī cenzūrai. Tā ir piešķīrusi NEPLP cenzora tiesības noteikt, kā drīkst vai nedrīkst runāt par konkrētām tēmām, un pavēl žurnālistiem nodrošināt turēšanos pie NEPLP līnijas vai arī tikt sodītiem. Nekad jau nevar arī zināt, ko tieši NEPLP izvēlēsies uzskatīt par “neprecizitāti”. Tas ir tiešs apdraudējums vārda brīvībai, tāpēc jācer, ka TVNET izdosies atrast taisnību Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Citi apdraudējumi parādās iestāžu “rekomendācijās”. Pērn Jūrmalas bāriņtiesa ieteica pilsētas bibliotēkai izņemt no plauktiem bērniem domātas izglītojošas grāmatas par seksualitāti. Bibliotēka pamatoti ignorēja šo neleģitīmo cenzūras mēģinājumu, taču šogad tiesībsargam ar tādu pašu piegājienu izdevies pārtraukt ļoti vajadzīgu un aktuālu programmu, “karogu sistēmu”, kas palīdz pedagogiem risināt sarežģītas situācijas, kuras saistītas ar jauniešu seksuālo uzvedību. Lai gan tiesībsargam nav tiesību šos metodiskos materiālus aizliegt, pietika ar ieteikumu tos neizmantot, lai programma Latvijā tiktu pārtraukta. “Mēs ejam atpakaļ uz tādu seksualitātes noliegšanu, kā bija padomju laikos,” saka organizācijas Papardes zieds vadītāja Iveta Ķelle. “Es te dzirdu cenzūras fanfaras.”

Tās skan no vairākām pusēm un aizvien skaļāk. Par to brīdina arī mediju ombude un Latvijas Radio Redakcionālā padome.

Tāpēc vien ir vērts atcerēties Podnieku. Viņš parādīja, ka pret cenzūru var cīnīties un to uzvarēt.

Attēls - fragments no Latvijas Bankas apmaksātā Paula Raudsepa pieglaimīgas un slavējošas publikācijas par Latvijas Bankas toreizējo prezidentu, vēlāk kukuļošanas lietā notiesāto Ilmāru Rimšēviču.

Novērtē šo rakstu:

10
70

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...