“Neaizvietojamā” Knoka politiskās izklaides par rīdzinieku naudu
Gaida Burve06.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gan Nila Ušakova domei, gan arī jaunajai Rīgas vadības nomenklatūrai ir viens kopīgs ienaidnieks – neērtais Satiksmes departamenta vadītājs Vitālijs Reinbahs (atstādināts uz laiku, kamēr notiek kārtējie mēģinājumi viņu atbrīvot no amata). Tāpēc nevienu vairs arī neizbrīna kārtējā informācija par to, ka esošā Rīgas domes vadība tāpat kā Ušakova laikā ir gatava veikt jebkādus manevrus, lai no viņa atbrīvotos.
Bēdīgi, bet šīs domes regulārās kļūdas un pilnīgā rīcības nespēja efektīvi organizēt satiksmes nozares darbu jau ir kļuvusi leģendāra. Orveliskie paziņojumi par to, ka Rīgā ir labāka velo infrastruktūra nekā Amsterdamā, ir kā “ķirsis” uz neizdarības un haosa kūkas, kura “jābauda” visiem rīdziniekiem, pārvietojoties pa Rīgu. Taču izskatās, ka šāds pats haoss ir ne tikai Rīgas satiksmes infrastruktūras jautājumos, bet arī Rīgas juristu galvās un darbībā.
Šī gada 29. martā pulksten 10.00 bija jānotiek kārtējai tiesas sēdei strīdā par darba tiesisko attiecību noregulēšanu starp V. Reinbahu un Rīgas domi. Tieši pirms šīs tiesas sēdes tiesnesei tika nosūtīta neprofesionāli sagatavota e-pasta vēstule par tiesas sēdes pārcelšanu. Dokuments nebija elektroniski parakstīts, un tajā nebija norādīti nekādi citi atribūti, kas šo vēstuli ļautu identificēt kā oficiālu Rīgas domes dokumentu.
Šajā gadījumā interesantākais ir nevis atribūtu trūkums, bet gan motivācija. Rīgas domei ir sava Juridiskā pārvalde, kuras mājas lapā (https://www.riga.lv/lv/juridiska-parvalde?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F) kā viena no funkcijām ir uzsvērta Rīgas domes pārstāvniecība tiesā. Tomēr izrādās, ka Rīgas domei nav neviena cita jurista, izņemot “slepenpadomnieku” un it kā darba tiesību “ekspertu” Māri Knoku, kas vienīgais varot pārstāvēt Rīgu pietiekami nenozīmīga darba strīda izskatīšanā tiesā.
V. Reinbahs ir atstādināts no amata, nesaglabājot darba samaksu. No šāda viedokļa raugoties, jebkurš lietas izskatīšanas novilcināšanas mēģinājums varētu tikt uzskatīts par gudru taktiku, jo sāpīgi sit pa cilvēku, kurš ir atstāts bez ienākumiem. V. Reinbahs jau vienreiz tiesā uzvarēja N. Ušakovu. Un arī jaunā dome iet viņa pēdās, zaudējot V. Reinbaham vienu tiesu pēc otras. Tāpēc politiski tiešām iesaistītajām personām varētu šķist izdevīgi maksimāli novilcināt kārtējo lietas izskatīšanu, atvirzot pēc iespējas tālāk kārtējo zaudējumu.
Tomēr jārēķinās, ka lietas novilcināšanai ir arī finansiālais aspekts. Zaudējot lietā, tā būs traktējama kā nevērīga attieksme un nesaimnieciska rīcība ar Rīgas nodokļu maksātāju līdzekļiem. Tā teikt, politiska rakstura “izklaide” par vēlētāju naudu. Un M. Knoks noteikti no saviem līdzekļiem Rīgas pilsētai nekompensēs zaudējumus, kad tā būs spiesta izmaksāt visus darba likumā paredzētos maksājumus V. Reinbaham. Tajos noteikti būs jāieskaita arī laiks, kas novilcināts nevajadzīgi atliekot tiesas sēdes.
Šī un daudzas citas epizodes Rīgas domes darbā rada pamatotu sajūtu, ka galvaspilsētu pārņem bardaks, tiesiskais nihilisms un nevērīga attieksme pret Rīgas budžetu. Pilsētas nauda tiek izmētāta pa labi un pa kreisi, bet ierēdņi nezina, ko dara padomnieki.
Nevienam nebūs pārsteigums, ja izredzētie padomnieki Rīgas domi pārstāv arī bez atbilstoši sakārtotām formalitātēm un oficiāla pilnvarojuma. Tas dod iespēju tādiem padomniekiem kā M. Knoks izvairīties no atbildības un vēlāk visu vainu uzvelt ierēdņiem no attiecīgās pārvaldes.
Ļoti iespējams, ka tā ir esošās domes vadības Viļņa Ķirša un Mārtiņa Staķa personā speciāli radīta haosa migla. Tas ļauj noslēpt neizdarību un pretlikumīgas darbības, kad tās ir nepieciešamas, lai izmantotu dienesta stāvokli dažādām “šeptēm”.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
