„Neapēd zemeslodi” – vien prasta, no citām valstīm adaptēta kampaņa
Valters Zelčs, lauksaimnieks02.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nenoturējos. Pavediens par to, kāpēc „Neapēd zemeslodi” lielā mērā ir prasta, no citām valstīm adaptēta kampaņa, kuras rezultātā Latvijā daži var būvēt savu politisko PR, daži justies morāli pārāki, bet vide un klimats lielā mērā neko neiegūst. Drīzāk pat zaudē.
Lopkopība patērē daudz litru ūdens… Pirmkārt, IR TĀDA LIETA KĀ ŪDENS APRITE. Govs to ūdeni nepatur sevī. Otrkārt, tā nav Baltijas problēma. Mums gadā nokrišņi ir lielāki nekā iztvaikošana - saldūdens resursi ir lieli. Kalifornijas problēmas nav Latvijas problēmas!
Vides NVO ceļ trauksmi, ka bioloģiski vērtīgajās pļavās krīt biodaudzveidība. Labākais veids, kā celt biodaudzveidību - veikt platību ganīšanu ar zemu lopu blīvumu. Ja sasniedzam mērķi un atsakāmies no lopkopības, tad saprotiet - biodaudzveidība pļavās turpinās samazināties.
Latvijā šobrīd ir 200 000 ha zālāju bez pielietojuma - uz tiem nav lopu. EK aizliedz tur audzēt dārzeņus/augļus/graudus. Racionāli būtu šos zālājus noganīt / ievākt lopbarību, bet kampaņa paredz mazināt lopu skaitu. Tātad turpinām emitēt SEG no zālājiem ''pa tukšo''.
Aptuveni 80% pasaules lauksaimniecības zemes aizņem lopkopība. Taisnība! UN LABI, KA TĀ. Augkopības produkciju var iegūt ļoti maz vietās, pārējais derīgs tikai lopkopībai. Fjordos vai Šveices kalnos graudu lauki vai dārzeņu platības nav un nebūs. Daudz augkopības produktu izmanto lopbarībā. Īsā lekcija – visiem graudiem ir kvalitātes rādītāji. Kviešiem, auzām, sojai, visam. Ir pārtikas un lopbarības kvalitātes graudi. Bez lopiem ko iesākt ar lopbarības kvalitātes graudiem? Dedzināt? Izmest sapūšanai?
Lopkopībā neiegūst tikai gaļu/pienu/ādas. Milzīgs ieguvums ir organiskais mēslojums – kūtsmēsli. Bez lopiem būtu jāpaļaujas tikai uz minerālmēsliem. Tie nav nedz labāki, nedz sliktāki, bet noteikti tiek mazinātas iespējas diversificēt izejvielu avotus.
Ja gribi promotēt veģetāru/vegānu uzturu, tas ir pilnīgi OK. Dari to. Nepatīk gaļa – neēd. Ja gribi, lai pamēģina citi - aicini. Bet nedari to ar pielasītiem, sagrozītiem argumentiem. Turklāt padomā par šādas izvēles ietekmi uz citiem rādītājiem. Un visiem tiem, kuri uzskata, ka ir gudrāki, apgarotāki, morāli augstāki par visu melno šļuru, kura neiesaistās zemeslodes neapēšanā. Sorry, daudzi vienkārši jums „lec uz astes”, un īstenībā par akciju viņiem ir vienalga.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
