„Neapēd zemeslodi” – vien prasta, no citām valstīm adaptēta kampaņa
Valters Zelčs, lauksaimnieks02.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nenoturējos. Pavediens par to, kāpēc „Neapēd zemeslodi” lielā mērā ir prasta, no citām valstīm adaptēta kampaņa, kuras rezultātā Latvijā daži var būvēt savu politisko PR, daži justies morāli pārāki, bet vide un klimats lielā mērā neko neiegūst. Drīzāk pat zaudē.
Lopkopība patērē daudz litru ūdens… Pirmkārt, IR TĀDA LIETA KĀ ŪDENS APRITE. Govs to ūdeni nepatur sevī. Otrkārt, tā nav Baltijas problēma. Mums gadā nokrišņi ir lielāki nekā iztvaikošana - saldūdens resursi ir lieli. Kalifornijas problēmas nav Latvijas problēmas!
Vides NVO ceļ trauksmi, ka bioloģiski vērtīgajās pļavās krīt biodaudzveidība. Labākais veids, kā celt biodaudzveidību - veikt platību ganīšanu ar zemu lopu blīvumu. Ja sasniedzam mērķi un atsakāmies no lopkopības, tad saprotiet - biodaudzveidība pļavās turpinās samazināties.
Latvijā šobrīd ir 200 000 ha zālāju bez pielietojuma - uz tiem nav lopu. EK aizliedz tur audzēt dārzeņus/augļus/graudus. Racionāli būtu šos zālājus noganīt / ievākt lopbarību, bet kampaņa paredz mazināt lopu skaitu. Tātad turpinām emitēt SEG no zālājiem ''pa tukšo''.
Aptuveni 80% pasaules lauksaimniecības zemes aizņem lopkopība. Taisnība! UN LABI, KA TĀ. Augkopības produkciju var iegūt ļoti maz vietās, pārējais derīgs tikai lopkopībai. Fjordos vai Šveices kalnos graudu lauki vai dārzeņu platības nav un nebūs. Daudz augkopības produktu izmanto lopbarībā. Īsā lekcija – visiem graudiem ir kvalitātes rādītāji. Kviešiem, auzām, sojai, visam. Ir pārtikas un lopbarības kvalitātes graudi. Bez lopiem ko iesākt ar lopbarības kvalitātes graudiem? Dedzināt? Izmest sapūšanai?
Lopkopībā neiegūst tikai gaļu/pienu/ādas. Milzīgs ieguvums ir organiskais mēslojums – kūtsmēsli. Bez lopiem būtu jāpaļaujas tikai uz minerālmēsliem. Tie nav nedz labāki, nedz sliktāki, bet noteikti tiek mazinātas iespējas diversificēt izejvielu avotus.
Ja gribi promotēt veģetāru/vegānu uzturu, tas ir pilnīgi OK. Dari to. Nepatīk gaļa – neēd. Ja gribi, lai pamēģina citi - aicini. Bet nedari to ar pielasītiem, sagrozītiem argumentiem. Turklāt padomā par šādas izvēles ietekmi uz citiem rādītājiem. Un visiem tiem, kuri uzskata, ka ir gudrāki, apgarotāki, morāli augstāki par visu melno šļuru, kura neiesaistās zemeslodes neapēšanā. Sorry, daudzi vienkārši jums „lec uz astes”, un īstenībā par akciju viņiem ir vienalga.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
