Iesaki rakstu: 
Trīsdesmit kilometru attālumā no mūsu pilsētas grasās mīnēt ceļus un rakt aizsarggrāvjus! Vakar vakarā pie varas esošie vienkārši nostādīja Latgales pilsētas fakta priekšā - gatavoties neizbēgamam un drīzam karam!
Aizsardzības ministrija izplatīja relīzi, ka Ministru kabinets apstiprināja austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju militārās nocietināšanas un ANTImobilitātes plānu. Tiks pārrakti esošie ceļi, izveidoti prettanku grāvji, kas pastiprināti ar betona blokiem, "pūķa zobu" konstrukcijām un prettanku mīnām. Projekta realizācijai piecu gadu laikā (!!!) plāno iztērēt 303 miljonus eiro.
Kas tas bija?! Kurš sajucis prātā? Aizsardzības ministrija? Nacionālie bruņotie spēki (NBS)? Premjerministre? Vai arī viņi visi savā starpā nekomunicē? Vai mūsu valstī vispār ir kāda centralizēta vara?
Jo dienu iepriekš mums visiem NBS nosūtīja atklātu vēstuli, kurā lūdza neizplatīt ziņas par iespējamu drīzu karu. Militārie speciālisti norādīja, ka "nepastāv priekšnosacījumi Krievijas agresijai pret NATO dalībvalstīm". "Mums vispār viss mierīgi kā Spānijā!" Šādu nostāju apstiprināja arī valsts premjerministre!
Tas, ka mūsu valstī ar komunikāciju ir ļoti slikti, jau sen visiem ir skaidrs. Atcerēsimies kaut vai spārnotos teicienus "Draugi, nav labi" un "tiem, kuri nomiruši no kovida, Ziemassvētku nebūs"!
Bet! Kad informācija pārvēršas par propagandu un dažādu struktūru paziņojumi ir neloģiski un pretrunīgi, mēs redzam, kā sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos Latvija jūk prātā!
Kā šādā juceklī rīkoties pilsētu mēriem? Ko viņiem teikt? "Kara nebūs, protams, bet jārok dziļāki grāvji un sēņot mežā labāk neiet, jo tur mīnas"!
Vēl mēri atbild par pilsētu attīstību, bet mēs nevaram piesaistīt uzņēmējus un investīcijas pilsētai, ap kuru ANTImobilitātes dēļ tiek pārrakti ceļi! Neviens skaidri domājošs investors neienāks reģionā, ja pāris desmitu kilometru attālumā no viņa noliktavām ir mīnas. Un ikviens adekvāts cilvēks aizbrauks no reģiona, saprotot, ka šeit nav un nebūs darba un rīt var sākties karš!
Man ir sava versija par notiekošo. Es ne pirmo gadu esmu politikā un saprotu, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā aizsardzības ministrs un acīmredzot arī citi ministri ļoti vēlas atbalstīt savas partijas, demonstrējot savam vēlētājam aktīvu rosību uz austrumu robežas. Un viņu vēlētājs - kāds nebūt ķirbju lates cienītājs, kurš dzīvo "zelta apļa" ap Rīgu teritorijā - priecāsies, ka var mierīgi gulēt, jo kaut kur tur ļoti tālu rok aizsarggrāvjus, izvieto mīnas un sargā viņa miegu.
Taču es arī saprotu, ka pat šādiem cilvēkiem ir laiks pamosties! Sākt domāt ar galvu un saprast, ka jūs šodien nododat Latgali! Turklāt vārdā "nododat" es vienlīdz ietveru divas nozīmes: "nododat" tādā ziņā, ka vienkārši atdosiet pasludinātajam ienaidniekam, jo nepiedāvājat investīcijas infrastruktūrā, ceļu tīkla sakārtošanā, skolu un slimnīcu attīstībā, un "nododat" tādā ziņā, ka ar savu nepārdomāto rīcību piespiedīsiet pamest mūsu reģionu pat tos, kuri pagaidām vēl šeit dzīvo, neskatoties uz nabadzību un visu mūsu problēmu ignorēšanu.
Latvijai patiešām ir laiks sākt cīnīties par katru centimetru, un šai cīņai ir jāsākas nevis ar ceļu mīnēšanu un pārrakšanu, bet ar ieguldījumiem pierobežas reģionā! Neatdodiet Latgali! Mums nepieciešams investīciju plāns, infrastruktūras attīstības plāns, sakārtoti ceļi un skolas! Konkrēti plāni, ko papildina nevis nebeidzamas stratēģijas un sapulces, bet nauda!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
