Iesaki rakstu: 
Trīsdesmit kilometru attālumā no mūsu pilsētas grasās mīnēt ceļus un rakt aizsarggrāvjus! Vakar vakarā pie varas esošie vienkārši nostādīja Latgales pilsētas fakta priekšā - gatavoties neizbēgamam un drīzam karam!
Aizsardzības ministrija izplatīja relīzi, ka Ministru kabinets apstiprināja austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju militārās nocietināšanas un ANTImobilitātes plānu. Tiks pārrakti esošie ceļi, izveidoti prettanku grāvji, kas pastiprināti ar betona blokiem, "pūķa zobu" konstrukcijām un prettanku mīnām. Projekta realizācijai piecu gadu laikā (!!!) plāno iztērēt 303 miljonus eiro.
Kas tas bija?! Kurš sajucis prātā? Aizsardzības ministrija? Nacionālie bruņotie spēki (NBS)? Premjerministre? Vai arī viņi visi savā starpā nekomunicē? Vai mūsu valstī vispār ir kāda centralizēta vara?
Jo dienu iepriekš mums visiem NBS nosūtīja atklātu vēstuli, kurā lūdza neizplatīt ziņas par iespējamu drīzu karu. Militārie speciālisti norādīja, ka "nepastāv priekšnosacījumi Krievijas agresijai pret NATO dalībvalstīm". "Mums vispār viss mierīgi kā Spānijā!" Šādu nostāju apstiprināja arī valsts premjerministre!
Tas, ka mūsu valstī ar komunikāciju ir ļoti slikti, jau sen visiem ir skaidrs. Atcerēsimies kaut vai spārnotos teicienus "Draugi, nav labi" un "tiem, kuri nomiruši no kovida, Ziemassvētku nebūs"!
Bet! Kad informācija pārvēršas par propagandu un dažādu struktūru paziņojumi ir neloģiski un pretrunīgi, mēs redzam, kā sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos Latvija jūk prātā!
Kā šādā juceklī rīkoties pilsētu mēriem? Ko viņiem teikt? "Kara nebūs, protams, bet jārok dziļāki grāvji un sēņot mežā labāk neiet, jo tur mīnas"!
Vēl mēri atbild par pilsētu attīstību, bet mēs nevaram piesaistīt uzņēmējus un investīcijas pilsētai, ap kuru ANTImobilitātes dēļ tiek pārrakti ceļi! Neviens skaidri domājošs investors neienāks reģionā, ja pāris desmitu kilometru attālumā no viņa noliktavām ir mīnas. Un ikviens adekvāts cilvēks aizbrauks no reģiona, saprotot, ka šeit nav un nebūs darba un rīt var sākties karš!
Man ir sava versija par notiekošo. Es ne pirmo gadu esmu politikā un saprotu, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā aizsardzības ministrs un acīmredzot arī citi ministri ļoti vēlas atbalstīt savas partijas, demonstrējot savam vēlētājam aktīvu rosību uz austrumu robežas. Un viņu vēlētājs - kāds nebūt ķirbju lates cienītājs, kurš dzīvo "zelta apļa" ap Rīgu teritorijā - priecāsies, ka var mierīgi gulēt, jo kaut kur tur ļoti tālu rok aizsarggrāvjus, izvieto mīnas un sargā viņa miegu.
Taču es arī saprotu, ka pat šādiem cilvēkiem ir laiks pamosties! Sākt domāt ar galvu un saprast, ka jūs šodien nododat Latgali! Turklāt vārdā "nododat" es vienlīdz ietveru divas nozīmes: "nododat" tādā ziņā, ka vienkārši atdosiet pasludinātajam ienaidniekam, jo nepiedāvājat investīcijas infrastruktūrā, ceļu tīkla sakārtošanā, skolu un slimnīcu attīstībā, un "nododat" tādā ziņā, ka ar savu nepārdomāto rīcību piespiedīsiet pamest mūsu reģionu pat tos, kuri pagaidām vēl šeit dzīvo, neskatoties uz nabadzību un visu mūsu problēmu ignorēšanu.
Latvijai patiešām ir laiks sākt cīnīties par katru centimetru, un šai cīņai ir jāsākas nevis ar ceļu mīnēšanu un pārrakšanu, bet ar ieguldījumiem pierobežas reģionā! Neatdodiet Latgali! Mums nepieciešams investīciju plāns, infrastruktūras attīstības plāns, sakārtoti ceļi un skolas! Konkrēti plāni, ko papildina nevis nebeidzamas stratēģijas un sapulces, bet nauda!
Seko mums 
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
