Iesaki rakstu: 
Trīsdesmit kilometru attālumā no mūsu pilsētas grasās mīnēt ceļus un rakt aizsarggrāvjus! Vakar vakarā pie varas esošie vienkārši nostādīja Latgales pilsētas fakta priekšā - gatavoties neizbēgamam un drīzam karam!
Aizsardzības ministrija izplatīja relīzi, ka Ministru kabinets apstiprināja austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju militārās nocietināšanas un ANTImobilitātes plānu. Tiks pārrakti esošie ceļi, izveidoti prettanku grāvji, kas pastiprināti ar betona blokiem, "pūķa zobu" konstrukcijām un prettanku mīnām. Projekta realizācijai piecu gadu laikā (!!!) plāno iztērēt 303 miljonus eiro.
Kas tas bija?! Kurš sajucis prātā? Aizsardzības ministrija? Nacionālie bruņotie spēki (NBS)? Premjerministre? Vai arī viņi visi savā starpā nekomunicē? Vai mūsu valstī vispār ir kāda centralizēta vara?
Jo dienu iepriekš mums visiem NBS nosūtīja atklātu vēstuli, kurā lūdza neizplatīt ziņas par iespējamu drīzu karu. Militārie speciālisti norādīja, ka "nepastāv priekšnosacījumi Krievijas agresijai pret NATO dalībvalstīm". "Mums vispār viss mierīgi kā Spānijā!" Šādu nostāju apstiprināja arī valsts premjerministre!
Tas, ka mūsu valstī ar komunikāciju ir ļoti slikti, jau sen visiem ir skaidrs. Atcerēsimies kaut vai spārnotos teicienus "Draugi, nav labi" un "tiem, kuri nomiruši no kovida, Ziemassvētku nebūs"!
Bet! Kad informācija pārvēršas par propagandu un dažādu struktūru paziņojumi ir neloģiski un pretrunīgi, mēs redzam, kā sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos Latvija jūk prātā!
Kā šādā juceklī rīkoties pilsētu mēriem? Ko viņiem teikt? "Kara nebūs, protams, bet jārok dziļāki grāvji un sēņot mežā labāk neiet, jo tur mīnas"!
Vēl mēri atbild par pilsētu attīstību, bet mēs nevaram piesaistīt uzņēmējus un investīcijas pilsētai, ap kuru ANTImobilitātes dēļ tiek pārrakti ceļi! Neviens skaidri domājošs investors neienāks reģionā, ja pāris desmitu kilometru attālumā no viņa noliktavām ir mīnas. Un ikviens adekvāts cilvēks aizbrauks no reģiona, saprotot, ka šeit nav un nebūs darba un rīt var sākties karš!
Man ir sava versija par notiekošo. Es ne pirmo gadu esmu politikā un saprotu, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā aizsardzības ministrs un acīmredzot arī citi ministri ļoti vēlas atbalstīt savas partijas, demonstrējot savam vēlētājam aktīvu rosību uz austrumu robežas. Un viņu vēlētājs - kāds nebūt ķirbju lates cienītājs, kurš dzīvo "zelta apļa" ap Rīgu teritorijā - priecāsies, ka var mierīgi gulēt, jo kaut kur tur ļoti tālu rok aizsarggrāvjus, izvieto mīnas un sargā viņa miegu.
Taču es arī saprotu, ka pat šādiem cilvēkiem ir laiks pamosties! Sākt domāt ar galvu un saprast, ka jūs šodien nododat Latgali! Turklāt vārdā "nododat" es vienlīdz ietveru divas nozīmes: "nododat" tādā ziņā, ka vienkārši atdosiet pasludinātajam ienaidniekam, jo nepiedāvājat investīcijas infrastruktūrā, ceļu tīkla sakārtošanā, skolu un slimnīcu attīstībā, un "nododat" tādā ziņā, ka ar savu nepārdomāto rīcību piespiedīsiet pamest mūsu reģionu pat tos, kuri pagaidām vēl šeit dzīvo, neskatoties uz nabadzību un visu mūsu problēmu ignorēšanu.
Latvijai patiešām ir laiks sākt cīnīties par katru centimetru, un šai cīņai ir jāsākas nevis ar ceļu mīnēšanu un pārrakšanu, bet ar ieguldījumiem pierobežas reģionā! Neatdodiet Latgali! Mums nepieciešams investīciju plāns, infrastruktūras attīstības plāns, sakārtoti ceļi un skolas! Konkrēti plāni, ko papildina nevis nebeidzamas stratēģijas un sapulces, bet nauda!
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
