Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sagaidot 30. gadadienu kopš vēsturiskā Augstākās padomes balsojuma, Latvija negaidot regresējusi atpakaļ deviņdesmito gadu muklājā: atgriezusies lēmumu pieņemšana “uz dullo”, principiāla varas nerunāšana ar sabiedrību un dialoga neiespējamība pašu valsts institūciju starpā, Zīgerista līmeņa populisms un lielīšanās ar klaji graujošu lēmumu pieņemšanu. Kā tas nākas?!

Ilgus gadu desmitus un pat simtus Latvijā varas struktūras bija svešu varu struktūras: tās sastāvēja no okupantiem vai svešzemniekiem (krustneši, zviedri, cariskā Krievija un padomju okupanti, bermontiešu karapūlis, nacisti u.c.), kas nozīmēja, ka šīs varas pret vietējiem “bauriem” izturējās kā pret ienaidniekiem, kas jātur kontrolē.

Vietējo vidū atrodamie kolaboranti, pieglaimojoties dažādām virsvarām, piesavinājās to redzamākās īpašības: nekad neatzīt pastrādātās kļūdas, nekad neņemt vērā iedzīvotāju viedokli, izturēties pret tiem kā pret kalpiem vai lopiem un obligāti uzspiest nozīmīgus lēmumus tautas masām no augšas, nekad neļaujot noderīgām idejām parādīties no sabiedrības vidus. Ja tādas tomēr izkristalizējas, tad ar divkāršu jaudu presēt savus izdomājumus no augšas, tos padarot vēl kroplīgākus.

Kas bija kopīgs Latvijas ceļam ar Jauno laiku?

Iznākumā deviņdesmitajos gados atjaunotās Latvijas Republikas varasvīri un sievas, tā kā citādu paraugu iepriekš neiepazina, automātiski turpināja uzvesties tā, kā to darīja padomju “činavnieki”. Pie kam šī uzvedība bija raksturīga teju visām varas partijām, sākot no Latvijas ceļa, turpinot ar Saimnieku, Tautas partiju, dažādām šleseristu partijām — un tā līdz pat Jaunajam laikam.

Cita citai sekoja konvulsīvi plānprātīgas “reformēšanas”, kas reformējamās nozares bieži vien iznīcināja, notika mazākumtautību integrācijas imitēšana, kultūras pamešana novārtā un zinātnes vārdzināšana, lauku iztukšošana, pensionāru “uzmešana” un sociālā nodrošinājuma sistēmas neveidošana, valsts uzņēmumu izputināšana privatizējot — nekas no tā visa netika īstenots, ņemot vērā sabiedrības vairākuma uzskatus: politiķi bija ieņēmuši savās galvās, ka “tā vajagot”, un nekas viņus nespēja pārliecināt ieklausīties sabiedrībā, jo no padomju laikiem bija taču pierasts, ka vara ar tautu nerunā — vara tautu apspiež, bet amatvīrus ieceļ partijas vadība. Tāpēc amatpersonas nedrīkst ieklausīties, ko saka viņu kontrolē nodotie iedzīvotāji.

Rezultāts: reti kura partija noturējās Saeimā ilgāk par vienu sasaukumu, un premjeri ar ministriem, pašvaldību vadītāji ar deputātiem mainījās ik pa dažiem gadiem, vēlētājiem viņus izbalsojot citu pēc cita. Izbalsotie nekad nevainoja savu aroganci, savu darbību un lēmumu bezjēdzību (lai neteiktu — kaitnieciskumu) un savu neklausīšanos vēlētāju uzskatos, bet gan vainoja ideoloģiskos konkurentus, vainoja “politisko pasūtījumu” (ko, protams, izpildījuši “sliktie mediji”) vai arī vainoja Šķēli un/vai Lembergu, kuriem jau tolaik piedēvēja pārdabiski paranormālas īpašības, ja kāds politiskais tukšpauris atkal bija izgāzies vēlēšanās un tagad meklēja, kam uzvelt “vainu” par savu zaudējumu.

Ar laiku politiķi iemācījās būt mazāk aroganti un būt kontaktā ar sabiedrību, kas viņus pašus ievēl. Piemēram, zemkopības ministri kaut kādā brīdī ielāgoja, ka lauksaimnieku organizācijas nav viņu ienaidnieki, vides ministri sadarbojās ar Vides aizsardzības klubu un citām zaļajām organizācijām, Kultūras ministrija uzturējusi ciešu sadarbību ar radošajām savienībām utt. Izrādījās, ka ministriem tā strādāt ir pat vieglāk, ja jebkura lēmuma pieņemšanai var saņemt datus no attiecīgo nozaru speciālistiem.

Ierēdņi iemācījās, ka uz iedzīvotāju labticīgi iesūtītajiem priekšlikumiem ir jāatbild. Arodbiedrības, uzņēmēju organizācijas un Pensionāru federācija no pretiniekiem kļuva par t.s. “sociālajiem partneriem”. Pie institūcijām parādījās sabiedriski konsultatīvās padomes un darba grupas, pašvaldību komisijās iekļāva aktīvākos iedzīvotājus. Kļūdainu lēmumu skaits mazinājās, valsts kopumā attīstījās, pieauga vidējais dzīves līmenis un arī iedzīvotāju dzīves ilgums — pat par spīti alkohola, narkotiku, AIDS un bandītisma izplatībai deviņdesmitajos un emigrācijai pēc 2000. gada.

Līdz ar mūsu iestāšanos ES un NATO mūsu sabiedrības iekšējais progress attiecībās ar varas institūcijām (un arī pretējā virzienā) turpināja lēni uzlaboties. Tas ir — līdz pašreizējās Saeimas ievēlēšanai.

Samērā sekmīgā cīņa pret vīrusu nemaina politisko uzvedību

Cik operatīvi un sakarīgi tiek pieņemti lēmumi par koronavīrusa skartās ekonomikas noturēšanu pie dzīvības un pabalstu saņēmēju loka paplašināšanu, tikpat truli un primitīvi tiek dragāti uz priekšu cita veida lēmumi. Drūmākais piemērs ir novadu piespiedu apvienošana — centieni turpina virzīties uz priekšu: sākotnējais priekšlikums atstāt pāris lielpilsētas un piespiedu kārtā sapludināt novadus tomēr tika izmainīts, uzlabots, atstājot atsevišķi Rēzeknes novadu un pilsētu, nodrošinot Rūjienas un Naukšēnu nepievienošanu Valkas/Alūksnes virzienam, bet gan Valmierai (ar ko šie novadi lēnām integrējušies jau gadiem), izmainot apvienošanas plānus Pierīgas pašvaldībās utt. (Ņemot vērā un reformā iestrādājot argumentētākos no priekšlikumiem, ministrs Juris Pūce izsita no savu kritiķu rokām argumentus, ka “ministrs neklausoties un darot tikai savu”. Izrādās, ka klausās gan.)

Viss mainījās, kad reforma nonāca Saeimā. Valdošā koalīcija bez diskusijām airē nost opozīcijas priekšlikumus citu pēc cita, sviež miskastē iedzīvotāju argumentāciju, ka Sēlijai vajag beidzot atsevišķu savu novadu, ka nevajag novadus apvienot mehāniski, ar varu “precināt” Ikšķili Ogrei utt. Labu priekšlikumu — atbrīvoties no padomju termina “republikas nozīmes pilsētas” un aizstāt ar jēdzienu “lielpilsētas” — mēneša laikā sabojāja, ieviešot kroplību “valstspilsētas” (tad pārējās pilsētas būs kas: “ārvalsts” vai “nevalsts” pilsētas?), un arī palielinātais 40 pašvaldību apvienošanas plāns joprojām turpina iepriekšējo okupācijas varu principu — nekādā gadījumā nedrīkst pašvaldību robežas sakrist ar Latvijas kultūrvēsturisko reģionu robežām.

Tukuma novadam jābūt tādam pašam kā agrākajam Tukuma rajonam (puse Kurzemē, puse Zemgalē), sēļi un suiti esot jāsadala pa vairākiem novadiem, Jēkabpilij un Aizkrauklei novadi abpus Daugavai, utt. Vajagot tomēr vēl vienu novadu klāt Vidzemē, jo tas ļaušot JKP sponsoram Ragaušam vieglāk izsist cauri gāzesvada būvatļauju, utjpr. Vispār vairs netiek spriests par iespēju veidot divu līmeņu pašvaldības — ne lielākus reģionus virs novadiem, ne mazākas vietējās iedzīvotāju padomes zem novadu domēm. Tiešā balsojumā iedzīvotāju ievēlēti pagastu pārvaldnieki — ko, tāda ideja arī kādam bijusi? Phe!

Klaji antidemokrātiski ir plāni atjaunot Satversmes 81. pantu, kas savulaik Šķēlem un citiem premjeriem (t.i., izpildvarai) ļāva pieņemt likumus, apejot tautu un Saeimu kā likumdevējus. Demokrātijā būtiska ir likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas nošķirtība, tāpēc šo anahronisko pantu izslēdza no Satversmes. Tagad kārtīgā atpakaļrāpuļu stilā to plāno ielikt atpakaļ, kaut gan tas ir pretrunā ar demokrātiskas valsts uzbūvi kā tādu, kur varas atzari ir nodalīti.

Paralēli ir arī piemēri no citām sfērām: jau rakstījām par unikāli trulo VARAM ierēdņu rīkojumu atņemt Dabas aizsardzības pārvaldei funkcijas un nodot tās daudz sliktāk strādājošajam Valsts vides dienestam, tāpat trulā paštaisnībā tiek dzīti cauri grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas izjauks sacīkstes principu krimināllietu iztiesāšanā, utt.

Pie kam pats absurdākais, ka neviena no šīm regresīvajām izmaiņām nenes nekādu labumu pat tiem, kas tās virza. Politiķi šķiet aizmirsuši, ar ko beidzās iepriekšējā reģionālā reforma 2009. gadā — to par katru cenu virzījušo Tautas partiju pēc tam vēlētāji izbalsoja ārā no visurienes, jo vēlētāji Latvijā neatbalsta šādas pašmērķīgas reformas, kurām to bīdītāji nevar uzrādīt sakarīgu, saprotamu pamatojumu.

JKP cīņa par tranzītnozares un ostu iznīcināšanu, kas rezultējusies VAS Latvijas Dzelzceļš kravu apjoma kritumā uz pusi (!) un tikai nedaudz mazākos kravu tonnāžas mīnusos ostās (šī ir nozare, ko Covid-19 neskar, jo transporta nozarei atļauts strādāt kā parasti), ir novedusi nevis pie ieguvumiem JKP kā partijai vai tās elektorātam, bet gan pie masīvas darbavietu zaudēšanas patlaban JKP kūrētajai tautsaimniecības nozarei. Ko JKP saka? Partija nevis meklē ceļu ārā no sev un elektorātam draudošā strupceļa, bet saka, ka cīņu pret ostām intensificēs!

Diskusijas kļūst neiespējamas

Dans Titavs, viens no LNNK dibinātājiem 1988. gadā un Jaunā laika ideologs 2002. gadā, šogad secina: ja partijas un vara neuzklausa sabiedrību, tad vismaz politiskajiem strāvojumiem vajadzētu debatēt savā starpā — bet pat tas vairs nenotiek!

“Vai vispār politika attīstās? Vai ir kādas idejas? Šeit es saskatu lielas problēmas. Valsts ļoti spēcīgi stagnē, un vēl spēcīgāk stagnē politiskais process kā ideju sadursme, diskusija un šo ideju radīšana. Politiskā diskusija kā tāda šobrīd neeksistē. Ja skatāmies jebkuras politiskās partijas kongresus, tad tajos vienīgais jautājums ir par to, kurš būs priekšsēdētājs un kāds būs valdes sastāvs. Tāpat nenotiek ne konferences, ne semināri. Kādreiz partijās apsprieda idejas, notika publiskas diskusijas. Mēģināja radīt un radīja idejas. Tas vairs nenotiek.”

Paturpinot šo domu, var teikt, ka Ventspils mēra iknedēļas preses konferences un atbilžu videosesijas ar iedzīvotāju jautājumiem jo īpaši izceļ faktu, ka citi politiķi Latvijā nesarunājas ar sabiedrību. Uzlikt kameru uz trijkāja un atbildēt uz jautājumiem — to mūsdienās var ikviens, bet citi tik ļoti uzskata par pašsaprotamu nerunāt ar sabiedrību, ka pat nemēģina! Tā vietā lamā politisko konkurentu, kas izvērsis šo praksi, un brīnās par viņa reitingu.

Pie kam šāds publisku jautājumu — atbilžu sesiju formāts visur pasaulē tiek izmantots politiķu ikdienas darbā. Lai kāds nebūtu bijis Valdis Dombrovskis kā premjers, viņš katru nedēļu gāja uz Radio 101 studiju atbildēt uz jautājumiem tiešajā ēterā. Savulaik būdams Ņujorkas mērs, Rūdijs Džuliāni visus savus amata gadus regulāri noturēja nakts radioraidījumu, kur tiešraidē divas stundas atbildēja uz zvanītāju jautājumiem.

Ukrainas prezidents nesen uzstādīja rekordu, 14 stundas no vietas kādā hipsteru kafejnīcā atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem. To var jebkurš, un nekad vēsturē tas nav bijis tik viegli un tehniski vienkārši, bet Latvijas politiķu iekšējā sajūta acīmredzot ir tāda, ka sarunāšanās un abpusēja ieklausīšanās ir kas pēc būtības nepieļaujams.

Vēl piemērus? Lūdzu!

Lai arī visuzskatāmākie piemēri valdošās “elites” principiālajai nerunāšanai ar tautu, tīšuprāt noraidot visus tautas ierosinājumus, ir reģionālās reformas dzīšana cauri par katru cenu, kā arī valdības izmisīgā cīņa (un zaudējums) pret Indriķa Muižnieka pārvēlēšanu Latvijas Universitātes rektora amatā, neizprotamu pārmaiņu bīdīšanas izglītībā, OIK nelikvidēšana utt., ir arī piemēri reģionos, kas nodemonstrē — godīgas sarunas vairs nav iespējamas pat ne pašvaldību līmenī, jo argumentācijas vietā stājušies varas demonstrējumi un spēka diktāta krustojums ar politshēmošanu.

Ņemsim kaut vai pagājušā gada Ventspils domes deputātu Ģirta Valda Kristovska, Aivja un Ivara Landmaņu, Daces Kornas ievērojamās pūles, lai Ventspilī neuzbūvētu jaunu peldbaseinu. Par to jau bijis rakstīts ne reizi vien, un tomēr der atkārtot vēl, jo tas ir kas unikāls ne tikai Ventspils mērogā — šie konkrētie Ventspils iedzīvotāju ievēlētie deputāti izdarīja visu iespējamo, lai no valsts budžeta jau apstiprinātās investīcijas peldbaseina būvei atņemtu un atdotu izlietošanai Rēzeknes saskaņiešiem. Kā jums šķiet: vai kaut vienam no šiem četriem deputātiem ienāca prātā aptaujāt savus vēlētājus, lai pajautātu, ko viņu elektorāts domā par faktu, ka viņiem domāto peldbaseinu šogad cels ne Ventas krastā, bet Rēzeknē?

Pa to laiku Saeima plāno likvidēt FKTK, banku sektora uzraudzības un kontroles funkcijas atdodot atpakaļ Latvijas Bankai. Tai pašai Latvijas Bankai, kuras “uzraudzībā” treniņbikšaini “baņķieri” izzaga noguldītāju naudu visus deviņdesmitos, neizputējušajām bankām lielākoties kļūstot par naudas mazgātuvēm. Tikai FKTK atsevišķas iestādes statusā beidzot spēja savest kārtībā banku uzraudzību, lai tās neizputētu vairs ar pāris mēnešu intervālu, un it sevišķi Pētera Putniņa laikā FKTK krietni nosusināja naudas atmazgāšanas purvu. Tagad ar FKTK plāno to pašu, ko ar DAP: likvidēs labi strādājošu struktūru, lai tās funkcijas nodotu iestādei, kas ar kompetentu darbību nav bijusi tālu pazīstama, drīzāk gan otrādi.

Līdz ar to mēs redzam: pusotru gadu pēc pašreizējās Saeimas darba sākuma mēs visādos veidos strauji šļūcam atpakaļ tajā sabiedriskajā “nekultūrā”, kura bija raksturīga varas un sabiedrības attiecībām deviņdesmito gadu Latvijā, un ar katru mēnesi kļūst arvien redzami sliktāk.

Patlaban populistu, klaju melotāju un prokremlisko elementu skaits uz kvadrātmetra Saeimā atkal regresējis līdz 6. Saeimas līmenim (tā, kurā bija gan Zīgerista, gan Kaula populisti, gan tolaiku jurkānieši un rubikieši, gan Saimnieka frakcija), tomēr šoreiz nav redzami kompensējošie spēki, kas spētu apvaldīt lielākās muļķības — mūsu pašreizējais prezidents ir pārāk lādzīgs un miermīlīgs, lai vajadzības gadījumā uzsistu dūri uz galda, un arī tādi enerģiski politiskie konkurenti kā Šķēle un Šlesers, kuru klātbūtne politikā disciplinētu pretiniekus, vairs nav redzami.

Daudzi agrāk stiprie mediji kļuvuši finansiāli atkarīgi no valsts atbalsta konkursiem un līdz ar to nav spējīgi patstāvīgi veidot publisko diskusiju dienaskārtību (kā to deviņdesmitajos darīja gan Diena, gan Lauku Avīze), intelektuāļi vairs nav spējīgi uz publiskām debatēm — pārītis no viņiem pievienojies valdošajām partijām, bet vairākums ir tik gaudeni, ka nespēj pat to, kā iznākumā par vienīgo kaut cik dzirdamo politiskās kultūras degradācijas kritiķi paliek Aldis Gobzems.

Un nav novērojamas nekādas pazīmes, ka šī lejupejošā spirāle varētu sabremzēties.

D. Titava intervija: https://nra.lv/politika/303989-titavs-politisko-diskusiju-ir-nomainijusi-kaila-ticiba.htm

Novērtē šo rakstu:

52
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

Foto4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:
Lasīt visu...

21

Nacionālais jautājums

FotoKas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro siržu, Kurām ticam piedodam?
Lasīt visu...

12

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

FotoTātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts sods. 100 eur vai 1 cents – to mēs nezinām. Sapriecājāmies? Ha.
Lasīt visu...

12

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

FotoValsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas.
Lasīt visu...

21

Starp Īzaku Ņūtonu un Klausu Švābu

FotoPasaules priekšniecības tekstus der palasīt. Vairāk gan tos no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem. Otrā rokā turot Ņūtonu, Maltusu, Veļikovski, Eliadi un citus...
Lasīt visu...

21

Nerunāšu par to, ir vīruss vai nav: svarīgākais ir, kas notiek ap to

FotoPasaulē notiek interesantas lietas. Šķiet, ka to, kas vēl joprojām svēti tic tam, ko stāsta ziņās, kļūst ar katru dienu arvien mazāk. Nerunāšu par to, ir vīruss vai nav. Svarīgākais ir, kas notiek ap to.
Lasīt visu...

21

Kremļa atbalstītā „Krievijas Impērijas kustība”– teroristiska organizācija Kanādā

FotoKanādas valdība ir nopublicējusi atjaunināto teroristisko organizāciju sarakstu, kurā ir iekļauti 13 grupējumi, to skaitā tāda „Krievijas Impērijas kustība” (Российское имперское движение). Vairums sarakstā iekļauto grupējumu tiek saistīti ar Islama valsti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Starpnacionālās attiecības nacionālā valstī

Jebkura nacionālā kultūra ir vērtīga pasaules kultūras daļa, pelnījusi saglabāšanu un tālāku attīstību. Jebkuras nacionālās kultūras pamats ir valoda. Valodas ir visspēcīgākais...

Foto

Suminājums līdzcilvēkiem

Sirsnīgs tencinājums visiem, visiem par daudziem, ļoti daudziem atbalsta sveicieniem vēstulēs, sociālos tīklos, maniem mīļajiem vārdos, domās. Tiešām jauki un uzmundrinoši!...

Foto

Esmu saņēmis jau septiņus uzaicinājumus no meitenēm

Būt publiskai personai ir ļoti smags darbs. Tas ir jo smagāks, ja esi ne tikai publiska persona, bet socioloģiski...

Foto

Es neaicinu atteikties no vakcinēšanas. Es aicinu saglabāt iespēju katram izvēlēties

Sākšu ar brīdinājumu: tēma - sensitīva. Teksts garš, subjektīvs un ar atsaucēm uz sazvērestības teorijām....

Foto

Aleksandrs Kiršteins melo. Partijas vai padomju varas uzdevumā?

Kārlis Seržants publicējis teiku par "nenovērtēto politiķi Māri Grīnblatu" ("Kas Jauns", 23.marts). Uzmanību piesaistīja Aleksandra Kiršteina teiktais: "Atceroties...

Foto

Šoreiz mēs mierā neliksimies, jo beidzot ir radusies iespēja vainot kādu citu

Veselības ministrija, Imunizācijas Valsts padome, Zāļu valsts aģentūra un Slimību profilakses un kontroles centrs...

Foto

Saistībā ar izplatītajiem meliem pieprasu publisku atvainošanos no raidījuma “Nekā Personīga” veidotājiem

Es, mūziķis, mākslinieks un pasākumu vadītājs Kaspars Pudniks, vērsīšos tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par...

Foto

Mūsu bērnu un mazbērnu nauda atkal izkūp skursteņos

Drusku atļaušos šo nokomentēt no profesionālās puses. Šī ir ļoti vērienīga kampaņa ar ļoti lielu budžetu. To es...

Foto

Uzvarētāji ir VDK un KP, un kolaborantu pūlis

Kad dzirdu uzsaukumu "publiski jānosoda visa veida kolaboranti", mani mazliet tā kā uz smiekliem velk! Nē, nu viss...

Foto

Raudzīties uz Augšāmcelto ar apustuļu acīm

Mk 16:1-7  “Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgas zāles, lai ietu...

Foto

Iniciatīva „Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā”

Savu viedokli par Samantas Tīnas un Latvijas Televīzijas klaji nepieņemamo un augstprātīgo attieksmi pret Latvijas sabiedrību,...

Foto

Ārlietu ministrs Rinkēvičs un „fake” ziņas

Šī gada 4. martā LETA, ”Press.lv, “bb.lv” kāds censonis Latvijas ārlietu ministram uzdod jautājumu: kāda atšķirība starp diviem opozicionāriem -...

Foto

Jautājums ir par mūsu izvēli

Šorīt manas pārdomas raisīja viens ieraksts Facebook, kurā sieviete ļoti "garšīgi" un izjusti dalījās savās pārdomās par ierobežojumiem, kuri visiem it kā...

Foto

Divi gadījumi

Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrisko domu satricinājušas vismaz divas situācijas, kas lielai daļai liekas uzskatāmi netaisnīgas....

Foto

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass. Epilogs

Šis ir epilogs rakstam, kurā kritizēju valdības liegumu Latvijā iegādāties apavus un apģērbu ar pielaikošanu. Aizliegums ir spēkā jau no...

Foto

Kad veselības ministrs beidzot paziņos visus “tos” vainīgos daudzu cilvēku nāvēs?

Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut...

Foto

Ziņģe par rindām

Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes spoži stāv uz vakts, sirds saraujas pikucī, un zobi braši klab, jo mēs atkal nīkstam rindās. ...

Foto

Īss ieskats kapitālisma, liberālisma, sociālisma un komunisma attīstībā

Kapitālisms tāpat kā viss pasaulē ir pakļauts evolūcijai. Sakari, tehnika, ražošana, politika. Ja evolūcija tiek mākslīgi bremzēta, uzkrājas kritiskā...

Foto

Kā lai nepiekrīt Krištopana kungam, kas savulaik noteica diagnozi mūsu varnešiem

Katru dienu jaunas pērles - šodien Pavļuts prasa papildu finansējumu Vakcinācijas biroja reorganizācijai, kam vispār...

Foto

Mūsu stukači un kolaboranti

2016. gadā Latvijas Radio 1 izskanēja labs raidījums par Latvijas rakstnieku sadarbību ar VDK (Valsts drošības komiteju). Dzejnieks Guntars Godiņš uz dialogu bija ataicinājis literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni,...

Foto

Ar Zatlera partiju un “Saskaņu” man nekas labs nesanāca, tāpēc, protams, jādibina jauna partija

Kādēļ jāveido jauna politiskā partija? Šāds jautājums kādam var šķist mulsinošs, jo it...

Foto

Slava, ko nenomazgāt

Nejauši pievērsu uzmanību kņadai ap Samantas Tīnas dziesmas The Moon is Rising videoklipu un pašas dziedātājas (klaviatūra pacieš visu) deleģēšanu uz Eirovīziju. Ar pārtīšanu video noskatījos....

Foto

Vakcinācijas bumerangi

Ja reiz valdībai ir nodoms vakcinēt vairākumu cilvēku, pie kam nediskriminējot arī to vairumu, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas vakcinēties, tajā skaitā es, tad...

Foto

Izņēmuma kārtā mēs nolaidīsimies tik zemu, ka kaut ko jums paskaidrosim par "ManaBalss" lēmumu pieņemšanu

Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību...

Foto

Skaidra lieta, ka arī es ne pie kā neesmu vainīga, un mana viedokļa apšaubīšana ir absurda un nomelnojoša

Nav izprotama atsevišķu politiķu un atsevišķu mediju vēlme...

Foto

Loģiski, pilnais spriedums būs pēc vēlēšanām

Sveiciens no nebrīves! Likums nosaka, ka pilnais spriedums krimināllietā tiesai jāpieņem līdz šā gada 19. martam. Tas nav noticis. Loģiski....

Foto

Linda Ozola: ko tad nu mēs, mēs jau neko...

Pārbaudīt iesniegumus, kas saistīti ar pašvaldības institūciju darbības tiesiskumu un finanšu līdzekļu caurspīdīgu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem,...

Foto

Kāpēc man savā dzimtenē jāievēro globālo izdzimteņu izdomāti cilvēka tiesību ierobežojumi

Tikko atkal bija kārtējais skandāls Maximā, jo man neesot "pareizā" maska! Un tagad, lasiet uzmanīgi, apsargi,...

Foto

Provinces pensionāra atbalsta vēstule b.Pavļutam

Interneta duļķainie viļņi atnesuši jaunu cilvēku sašutumu par vakcinācijas avīzi nezciktursimttūkstošu tirāžā, kas nāca pa virsu vakcinācijas biroja algu fondiņam 0,6...

Foto

Tiesiskuma konveijers

Tiesiskā valstī visiem un ikvienam ir tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos. Tiesiskā valstī izmeklēšana un pratināšana nedrīkst līdzināties spīdzinăšanai. Vai prokurori pie mums...

Foto

Lūdzam atsaukt Latvijas dalību 2021.gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā

Es vēlos norādīt un uzsvērt, ka Latvijas tauta NAV deleģējusi šogad nevienu pārstāvi ar konkrētu dziesmu un...

Foto

Andra Šķēles informācija plašsaziņas līdzekļiem

2021.gada 19.martā man ir uzrādīta apsūdzība kriminālprocesā, kas pazīstams kā ""Lattelekom" digitālās televīzijas lieta". Uzskatu apsūdzību par nepamatotu....

Foto

Meroni miljoni, Kariņa darījums un Vonsoviča „draugs” virsprokurors – kad, Stukāna kungs?

Es biju nolēmis vēl kādu laiku klusēt. Taču Ventspils stāsts, kur grasās tiesāt baseinā...

Foto

Mums ir daudz svarīgas slepenas informācijas par ēnu ekonomiku Latgalē, bet mēs to neatklāsim

Finanšu izlūkošanas dienests 2021. gada 9. martā ir saņēmis vēstuli, ar kuru...

Foto

Laime

Katrs cilvēks, sasniedzot apzinīgo vecumu, tiecas pēc laimes. Lai spētu laimīgi dzīvot, viņš izmēģina un meklē dažādas metodes....

Foto

Andri Šķēle, pietiks

Andri Šķēle, pietiek izsaimniekot valsti, neesi gana naudu sagrābies?! Nepietiks?! Tieši tādu kangaru kā tu dēļ Latvija lēni tuvojas bankrotam, izmirst un tiek...

Foto

Kudors turpina priecēt lasītājus ar prastu propagandu

Amerikas valdības finansētais bijušais sektants Andis Kudors turpina priecēt lasītājus ar to, ko viņš sauc par politisko analīzi. Iesaku ielūkoties...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam: par prettiesiska likuma “Dzīvojamo telpu īres likums” neizsludināšanu

Biedrība “Ausma” uzskata, ka denacionalizēto namu īrnieku īres līgumi, kas bija noslēgti līdz dzīvojamo...

Foto

Kā mēs esam nonākuši līdz mirklim, kad visi ir vienlīdzīgi, bet citi vienlīdzīgāki par citiem?

No 16. marta stājās spēkā jaunie ierobežojumi, kas nosaka man un...

Foto

Jau gadu “uzņēmējdarbības nāves lokomotīve” ir traukusies pretēji situācijai citās valstīs

364 dienas ir pagājušas kopš valdības lēmuma sasiet rokas procentuāli lielākajai daļai mūsu valsts uzņēmēju:...

Foto

Ja tu esi “pret mums, pret mūsu uzskatiem un jauno kārtību”, mēs tevi tik un tā izslēgsim

Kamēr Nācijas tēvs pārdomā (vai nepārdomā), kāda nākamā alegorija...

Foto

Samanta Tīna un Latvijas Televīzija iespļauj dvēselē Latvijas sabiedrībai

Pirms dalos ar savu sāpi, vēlos pateikt, ka nenoliedzu dziedātājas Samantas Tīnas milzīgās darba spējas izvēlētajā profesijā...

Foto

Aicinājums veselības ministram godīgi un ātri atbildēt uz jautājumiem

Augsti godātais Pavļuta kungs! Ņemot vērā to, ka savās atbildēs uz deputātu jautājumiem Jūs mēdzat būt visai...

Foto

Izgāzušos Vakcinācijas biroju mēs tagad mēģināsim paslēpt Nacionālajā veselības dienestā

Veselības ministrija (VM) uzlabos vakcinācijas procesa pārvaldību, tostarp reorganizēs Vakcinācijas projekta biroju....

Foto

Haoss vakcinēšanā – kā tas izskatās praksē

Šodien, 12.martā saņēmu termiņu uz pirmdienu vakcīnas "AstraZeneca" potēšanai. Mulsinošs tikai fons, kā joprojām notiek šī pasākuma organizēšana....

Foto

Gaisma

Šis nav feļetons, kuru izlasot ir jāsmaida, šī ir «atklāsme», par kuru ir vērts ierēkt pat nelasot, bet, ja izlasīsi, tad spēj tik turēt vēderu,...

Foto

Trīs iemesli, kādēļ vakcinēties pret COVID19 ir bīstami

Cilvēki, kuri vakcinējas pret COVID19, pietiekami nopietni riskē ar savu veselību, jo ir vismaz trīs būtiski iemesli, kuri...

Foto

Par TV sižetu saistībā ar Valsts policijas "katastrofālo" darbinieku trūkumu

Neatkarīgā policistu arodbiedrība noskatījās ironisko TV sižetu par katastrofālo Valsts policijas (VP) darbinieku iztrūkumu un Jūsu...

Foto

VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei: atklāta vēstule ar aicinājumu sniegt detalizētāku informāciju par publiski paustiem apgalvojumiem

Šī gada 1.marta TV3 ziņu sižetā par akcīzes nodokļa likmes pieaugumu...

Foto

Cik ilgi šis perēklis vēl valdīs Ventspils domē?

Vakar izlasīju, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki ir sasaukuši ārkārtas domes sēdi un nu tika stāstīts -...

Foto

Progresīvā cilvēka monologs par mīlestību

Īstenībā visa pasaule ir pilna mīlestības. Mēs visi mīlam labi paēst. Gandrīzi visi no mums mīl naudu. Tie, kuri tikuši pie...

Foto

Lai šie pāris tūkstoši cilvēku ar savu "pareizo domāšanu" kontrolē viens otru, bet neļausim viņiem kāpt mums uz galvas

Šodien mani uz tikšanos pilī uzaicināja LR...

Foto

Es pārstāvu partiju ar vislielāko dibinātāju skaitu kopš Tautas frontes laikiem, tāpēc man ļoti gribētos savākt 10 000 domubiedru

Levita kungs, šī vara sevi ir izsmēlusi....

Foto

Vārda brīvība

Ko grib vārda brīvības aizstāvji? Viņi vēlētos, lai viņu – konservatīvais vai liberālais – viedoklis netiktu apliets ar apsaukāšanas un vārdiski emocionālas vardarbības samazgām....