Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sagaidot 30. gadadienu kopš vēsturiskā Augstākās padomes balsojuma, Latvija negaidot regresējusi atpakaļ deviņdesmito gadu muklājā: atgriezusies lēmumu pieņemšana “uz dullo”, principiāla varas nerunāšana ar sabiedrību un dialoga neiespējamība pašu valsts institūciju starpā, Zīgerista līmeņa populisms un lielīšanās ar klaji graujošu lēmumu pieņemšanu. Kā tas nākas?!

Ilgus gadu desmitus un pat simtus Latvijā varas struktūras bija svešu varu struktūras: tās sastāvēja no okupantiem vai svešzemniekiem (krustneši, zviedri, cariskā Krievija un padomju okupanti, bermontiešu karapūlis, nacisti u.c.), kas nozīmēja, ka šīs varas pret vietējiem “bauriem” izturējās kā pret ienaidniekiem, kas jātur kontrolē.

Vietējo vidū atrodamie kolaboranti, pieglaimojoties dažādām virsvarām, piesavinājās to redzamākās īpašības: nekad neatzīt pastrādātās kļūdas, nekad neņemt vērā iedzīvotāju viedokli, izturēties pret tiem kā pret kalpiem vai lopiem un obligāti uzspiest nozīmīgus lēmumus tautas masām no augšas, nekad neļaujot noderīgām idejām parādīties no sabiedrības vidus. Ja tādas tomēr izkristalizējas, tad ar divkāršu jaudu presēt savus izdomājumus no augšas, tos padarot vēl kroplīgākus.

Kas bija kopīgs Latvijas ceļam ar Jauno laiku?

Iznākumā deviņdesmitajos gados atjaunotās Latvijas Republikas varasvīri un sievas, tā kā citādu paraugu iepriekš neiepazina, automātiski turpināja uzvesties tā, kā to darīja padomju “činavnieki”. Pie kam šī uzvedība bija raksturīga teju visām varas partijām, sākot no Latvijas ceļa, turpinot ar Saimnieku, Tautas partiju, dažādām šleseristu partijām — un tā līdz pat Jaunajam laikam.

Cita citai sekoja konvulsīvi plānprātīgas “reformēšanas”, kas reformējamās nozares bieži vien iznīcināja, notika mazākumtautību integrācijas imitēšana, kultūras pamešana novārtā un zinātnes vārdzināšana, lauku iztukšošana, pensionāru “uzmešana” un sociālā nodrošinājuma sistēmas neveidošana, valsts uzņēmumu izputināšana privatizējot — nekas no tā visa netika īstenots, ņemot vērā sabiedrības vairākuma uzskatus: politiķi bija ieņēmuši savās galvās, ka “tā vajagot”, un nekas viņus nespēja pārliecināt ieklausīties sabiedrībā, jo no padomju laikiem bija taču pierasts, ka vara ar tautu nerunā — vara tautu apspiež, bet amatvīrus ieceļ partijas vadība. Tāpēc amatpersonas nedrīkst ieklausīties, ko saka viņu kontrolē nodotie iedzīvotāji.

Rezultāts: reti kura partija noturējās Saeimā ilgāk par vienu sasaukumu, un premjeri ar ministriem, pašvaldību vadītāji ar deputātiem mainījās ik pa dažiem gadiem, vēlētājiem viņus izbalsojot citu pēc cita. Izbalsotie nekad nevainoja savu aroganci, savu darbību un lēmumu bezjēdzību (lai neteiktu — kaitnieciskumu) un savu neklausīšanos vēlētāju uzskatos, bet gan vainoja ideoloģiskos konkurentus, vainoja “politisko pasūtījumu” (ko, protams, izpildījuši “sliktie mediji”) vai arī vainoja Šķēli un/vai Lembergu, kuriem jau tolaik piedēvēja pārdabiski paranormālas īpašības, ja kāds politiskais tukšpauris atkal bija izgāzies vēlēšanās un tagad meklēja, kam uzvelt “vainu” par savu zaudējumu.

Ar laiku politiķi iemācījās būt mazāk aroganti un būt kontaktā ar sabiedrību, kas viņus pašus ievēl. Piemēram, zemkopības ministri kaut kādā brīdī ielāgoja, ka lauksaimnieku organizācijas nav viņu ienaidnieki, vides ministri sadarbojās ar Vides aizsardzības klubu un citām zaļajām organizācijām, Kultūras ministrija uzturējusi ciešu sadarbību ar radošajām savienībām utt. Izrādījās, ka ministriem tā strādāt ir pat vieglāk, ja jebkura lēmuma pieņemšanai var saņemt datus no attiecīgo nozaru speciālistiem.

Ierēdņi iemācījās, ka uz iedzīvotāju labticīgi iesūtītajiem priekšlikumiem ir jāatbild. Arodbiedrības, uzņēmēju organizācijas un Pensionāru federācija no pretiniekiem kļuva par t.s. “sociālajiem partneriem”. Pie institūcijām parādījās sabiedriski konsultatīvās padomes un darba grupas, pašvaldību komisijās iekļāva aktīvākos iedzīvotājus. Kļūdainu lēmumu skaits mazinājās, valsts kopumā attīstījās, pieauga vidējais dzīves līmenis un arī iedzīvotāju dzīves ilgums — pat par spīti alkohola, narkotiku, AIDS un bandītisma izplatībai deviņdesmitajos un emigrācijai pēc 2000. gada.

Līdz ar mūsu iestāšanos ES un NATO mūsu sabiedrības iekšējais progress attiecībās ar varas institūcijām (un arī pretējā virzienā) turpināja lēni uzlaboties. Tas ir — līdz pašreizējās Saeimas ievēlēšanai.

Samērā sekmīgā cīņa pret vīrusu nemaina politisko uzvedību

Cik operatīvi un sakarīgi tiek pieņemti lēmumi par koronavīrusa skartās ekonomikas noturēšanu pie dzīvības un pabalstu saņēmēju loka paplašināšanu, tikpat truli un primitīvi tiek dragāti uz priekšu cita veida lēmumi. Drūmākais piemērs ir novadu piespiedu apvienošana — centieni turpina virzīties uz priekšu: sākotnējais priekšlikums atstāt pāris lielpilsētas un piespiedu kārtā sapludināt novadus tomēr tika izmainīts, uzlabots, atstājot atsevišķi Rēzeknes novadu un pilsētu, nodrošinot Rūjienas un Naukšēnu nepievienošanu Valkas/Alūksnes virzienam, bet gan Valmierai (ar ko šie novadi lēnām integrējušies jau gadiem), izmainot apvienošanas plānus Pierīgas pašvaldībās utt. (Ņemot vērā un reformā iestrādājot argumentētākos no priekšlikumiem, ministrs Juris Pūce izsita no savu kritiķu rokām argumentus, ka “ministrs neklausoties un darot tikai savu”. Izrādās, ka klausās gan.)

Viss mainījās, kad reforma nonāca Saeimā. Valdošā koalīcija bez diskusijām airē nost opozīcijas priekšlikumus citu pēc cita, sviež miskastē iedzīvotāju argumentāciju, ka Sēlijai vajag beidzot atsevišķu savu novadu, ka nevajag novadus apvienot mehāniski, ar varu “precināt” Ikšķili Ogrei utt. Labu priekšlikumu — atbrīvoties no padomju termina “republikas nozīmes pilsētas” un aizstāt ar jēdzienu “lielpilsētas” — mēneša laikā sabojāja, ieviešot kroplību “valstspilsētas” (tad pārējās pilsētas būs kas: “ārvalsts” vai “nevalsts” pilsētas?), un arī palielinātais 40 pašvaldību apvienošanas plāns joprojām turpina iepriekšējo okupācijas varu principu — nekādā gadījumā nedrīkst pašvaldību robežas sakrist ar Latvijas kultūrvēsturisko reģionu robežām.

Tukuma novadam jābūt tādam pašam kā agrākajam Tukuma rajonam (puse Kurzemē, puse Zemgalē), sēļi un suiti esot jāsadala pa vairākiem novadiem, Jēkabpilij un Aizkrauklei novadi abpus Daugavai, utt. Vajagot tomēr vēl vienu novadu klāt Vidzemē, jo tas ļaušot JKP sponsoram Ragaušam vieglāk izsist cauri gāzesvada būvatļauju, utjpr. Vispār vairs netiek spriests par iespēju veidot divu līmeņu pašvaldības — ne lielākus reģionus virs novadiem, ne mazākas vietējās iedzīvotāju padomes zem novadu domēm. Tiešā balsojumā iedzīvotāju ievēlēti pagastu pārvaldnieki — ko, tāda ideja arī kādam bijusi? Phe!

Klaji antidemokrātiski ir plāni atjaunot Satversmes 81. pantu, kas savulaik Šķēlem un citiem premjeriem (t.i., izpildvarai) ļāva pieņemt likumus, apejot tautu un Saeimu kā likumdevējus. Demokrātijā būtiska ir likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas nošķirtība, tāpēc šo anahronisko pantu izslēdza no Satversmes. Tagad kārtīgā atpakaļrāpuļu stilā to plāno ielikt atpakaļ, kaut gan tas ir pretrunā ar demokrātiskas valsts uzbūvi kā tādu, kur varas atzari ir nodalīti.

Paralēli ir arī piemēri no citām sfērām: jau rakstījām par unikāli trulo VARAM ierēdņu rīkojumu atņemt Dabas aizsardzības pārvaldei funkcijas un nodot tās daudz sliktāk strādājošajam Valsts vides dienestam, tāpat trulā paštaisnībā tiek dzīti cauri grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas izjauks sacīkstes principu krimināllietu iztiesāšanā, utt.

Pie kam pats absurdākais, ka neviena no šīm regresīvajām izmaiņām nenes nekādu labumu pat tiem, kas tās virza. Politiķi šķiet aizmirsuši, ar ko beidzās iepriekšējā reģionālā reforma 2009. gadā — to par katru cenu virzījušo Tautas partiju pēc tam vēlētāji izbalsoja ārā no visurienes, jo vēlētāji Latvijā neatbalsta šādas pašmērķīgas reformas, kurām to bīdītāji nevar uzrādīt sakarīgu, saprotamu pamatojumu.

JKP cīņa par tranzītnozares un ostu iznīcināšanu, kas rezultējusies VAS Latvijas Dzelzceļš kravu apjoma kritumā uz pusi (!) un tikai nedaudz mazākos kravu tonnāžas mīnusos ostās (šī ir nozare, ko Covid-19 neskar, jo transporta nozarei atļauts strādāt kā parasti), ir novedusi nevis pie ieguvumiem JKP kā partijai vai tās elektorātam, bet gan pie masīvas darbavietu zaudēšanas patlaban JKP kūrētajai tautsaimniecības nozarei. Ko JKP saka? Partija nevis meklē ceļu ārā no sev un elektorātam draudošā strupceļa, bet saka, ka cīņu pret ostām intensificēs!

Diskusijas kļūst neiespējamas

Dans Titavs, viens no LNNK dibinātājiem 1988. gadā un Jaunā laika ideologs 2002. gadā, šogad secina: ja partijas un vara neuzklausa sabiedrību, tad vismaz politiskajiem strāvojumiem vajadzētu debatēt savā starpā — bet pat tas vairs nenotiek!

“Vai vispār politika attīstās? Vai ir kādas idejas? Šeit es saskatu lielas problēmas. Valsts ļoti spēcīgi stagnē, un vēl spēcīgāk stagnē politiskais process kā ideju sadursme, diskusija un šo ideju radīšana. Politiskā diskusija kā tāda šobrīd neeksistē. Ja skatāmies jebkuras politiskās partijas kongresus, tad tajos vienīgais jautājums ir par to, kurš būs priekšsēdētājs un kāds būs valdes sastāvs. Tāpat nenotiek ne konferences, ne semināri. Kādreiz partijās apsprieda idejas, notika publiskas diskusijas. Mēģināja radīt un radīja idejas. Tas vairs nenotiek.”

Paturpinot šo domu, var teikt, ka Ventspils mēra iknedēļas preses konferences un atbilžu videosesijas ar iedzīvotāju jautājumiem jo īpaši izceļ faktu, ka citi politiķi Latvijā nesarunājas ar sabiedrību. Uzlikt kameru uz trijkāja un atbildēt uz jautājumiem — to mūsdienās var ikviens, bet citi tik ļoti uzskata par pašsaprotamu nerunāt ar sabiedrību, ka pat nemēģina! Tā vietā lamā politisko konkurentu, kas izvērsis šo praksi, un brīnās par viņa reitingu.

Pie kam šāds publisku jautājumu — atbilžu sesiju formāts visur pasaulē tiek izmantots politiķu ikdienas darbā. Lai kāds nebūtu bijis Valdis Dombrovskis kā premjers, viņš katru nedēļu gāja uz Radio 101 studiju atbildēt uz jautājumiem tiešajā ēterā. Savulaik būdams Ņujorkas mērs, Rūdijs Džuliāni visus savus amata gadus regulāri noturēja nakts radioraidījumu, kur tiešraidē divas stundas atbildēja uz zvanītāju jautājumiem.

Ukrainas prezidents nesen uzstādīja rekordu, 14 stundas no vietas kādā hipsteru kafejnīcā atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem. To var jebkurš, un nekad vēsturē tas nav bijis tik viegli un tehniski vienkārši, bet Latvijas politiķu iekšējā sajūta acīmredzot ir tāda, ka sarunāšanās un abpusēja ieklausīšanās ir kas pēc būtības nepieļaujams.

Vēl piemērus? Lūdzu!

Lai arī visuzskatāmākie piemēri valdošās “elites” principiālajai nerunāšanai ar tautu, tīšuprāt noraidot visus tautas ierosinājumus, ir reģionālās reformas dzīšana cauri par katru cenu, kā arī valdības izmisīgā cīņa (un zaudējums) pret Indriķa Muižnieka pārvēlēšanu Latvijas Universitātes rektora amatā, neizprotamu pārmaiņu bīdīšanas izglītībā, OIK nelikvidēšana utt., ir arī piemēri reģionos, kas nodemonstrē — godīgas sarunas vairs nav iespējamas pat ne pašvaldību līmenī, jo argumentācijas vietā stājušies varas demonstrējumi un spēka diktāta krustojums ar politshēmošanu.

Ņemsim kaut vai pagājušā gada Ventspils domes deputātu Ģirta Valda Kristovska, Aivja un Ivara Landmaņu, Daces Kornas ievērojamās pūles, lai Ventspilī neuzbūvētu jaunu peldbaseinu. Par to jau bijis rakstīts ne reizi vien, un tomēr der atkārtot vēl, jo tas ir kas unikāls ne tikai Ventspils mērogā — šie konkrētie Ventspils iedzīvotāju ievēlētie deputāti izdarīja visu iespējamo, lai no valsts budžeta jau apstiprinātās investīcijas peldbaseina būvei atņemtu un atdotu izlietošanai Rēzeknes saskaņiešiem. Kā jums šķiet: vai kaut vienam no šiem četriem deputātiem ienāca prātā aptaujāt savus vēlētājus, lai pajautātu, ko viņu elektorāts domā par faktu, ka viņiem domāto peldbaseinu šogad cels ne Ventas krastā, bet Rēzeknē?

Pa to laiku Saeima plāno likvidēt FKTK, banku sektora uzraudzības un kontroles funkcijas atdodot atpakaļ Latvijas Bankai. Tai pašai Latvijas Bankai, kuras “uzraudzībā” treniņbikšaini “baņķieri” izzaga noguldītāju naudu visus deviņdesmitos, neizputējušajām bankām lielākoties kļūstot par naudas mazgātuvēm. Tikai FKTK atsevišķas iestādes statusā beidzot spēja savest kārtībā banku uzraudzību, lai tās neizputētu vairs ar pāris mēnešu intervālu, un it sevišķi Pētera Putniņa laikā FKTK krietni nosusināja naudas atmazgāšanas purvu. Tagad ar FKTK plāno to pašu, ko ar DAP: likvidēs labi strādājošu struktūru, lai tās funkcijas nodotu iestādei, kas ar kompetentu darbību nav bijusi tālu pazīstama, drīzāk gan otrādi.

Līdz ar to mēs redzam: pusotru gadu pēc pašreizējās Saeimas darba sākuma mēs visādos veidos strauji šļūcam atpakaļ tajā sabiedriskajā “nekultūrā”, kura bija raksturīga varas un sabiedrības attiecībām deviņdesmito gadu Latvijā, un ar katru mēnesi kļūst arvien redzami sliktāk.

Patlaban populistu, klaju melotāju un prokremlisko elementu skaits uz kvadrātmetra Saeimā atkal regresējis līdz 6. Saeimas līmenim (tā, kurā bija gan Zīgerista, gan Kaula populisti, gan tolaiku jurkānieši un rubikieši, gan Saimnieka frakcija), tomēr šoreiz nav redzami kompensējošie spēki, kas spētu apvaldīt lielākās muļķības — mūsu pašreizējais prezidents ir pārāk lādzīgs un miermīlīgs, lai vajadzības gadījumā uzsistu dūri uz galda, un arī tādi enerģiski politiskie konkurenti kā Šķēle un Šlesers, kuru klātbūtne politikā disciplinētu pretiniekus, vairs nav redzami.

Daudzi agrāk stiprie mediji kļuvuši finansiāli atkarīgi no valsts atbalsta konkursiem un līdz ar to nav spējīgi patstāvīgi veidot publisko diskusiju dienaskārtību (kā to deviņdesmitajos darīja gan Diena, gan Lauku Avīze), intelektuāļi vairs nav spējīgi uz publiskām debatēm — pārītis no viņiem pievienojies valdošajām partijām, bet vairākums ir tik gaudeni, ka nespēj pat to, kā iznākumā par vienīgo kaut cik dzirdamo politiskās kultūras degradācijas kritiķi paliek Aldis Gobzems.

Un nav novērojamas nekādas pazīmes, ka šī lejupejošā spirāle varētu sabremzēties.

D. Titava intervija: https://nra.lv/politika/303989-titavs-politisko-diskusiju-ir-nomainijusi-kaila-ticiba.htm

Novērtē šo rakstu:

52
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Alda Gobzema rekviēms

FotoTuba Mirum (Pastarā diena) – ar to mūsu valdībai un visiem ļaunajiem spēkiem draud Aldis Gobzems kopš tā brīža, kad iesaistījās par cīņu pie varas galda. Gobzema aktivitātes var pielīdzināt kopējai plūsmai, kura sākās ar Brexit kampaņu un Donalda Trampu nākšanu pie varas ASV un notikumiem citur pasaulē, kur par galveno dzinuli ir ārējs vai iekšējs drauds, briesmas, netaisnība. Gobzems draud ar procesu sākšanu visiem par neslavas celšanu, bet sausais atlikums ir tāds, ka nekas tāds nav noticis. Turpretim ir ierosināti procesi pret viņu par neslavas celšanu, kur verdikts ir bijis viens ne Aldim par labu.
Lasīt visu...

12

Mieru, tikai mieru

FotoŠie slavenā, gudrā un šarmantā vīreļa ar propelleri uz muguras - Karlsona vārdi mūsdienās ieguvuši sevišķu aktualitāti. Jo nav viegli saglabāt mieru tik masīva infoterora un valsts terora apstākļos. Piemēram, izrādās (un tas pat netiek vairs slēpts), ka "brīvprātīgi" pieejamās vakcīnas ir ekperimentālas, attiecīgi - vakcinējamie cilvēki piedalās klīniskā eksperimentā. Bez samaksas. Ar risku savai veselībai vai dzīvībai. Pat oficiālajos medijos ir "pasprukusi" šī informācija.
Lasīt visu...

21

Kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19 (jo īpaši ar mRNA tipa vakcīnām)?

FotoTā kā arī Latvijā valdība sāk apšaubāmu masveida vakcinācijas propagandas kampaņu, kas var izvērsties pat mēģinājumos uzsākt piespiedu vakcināciju modernizēta totalitārisma stilā, īsumā jānorāda galvenie iemesli, kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19, jo īpaši ar jaunā tipa mRNA vakcīnām.
Lasīt visu...

6

Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros

FotoKopš ārkārtējās situācijas valstī, ko izraisījusi Covid-19 krīze, tiesībsargs ar vērību seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar personām, kas ilgstoši atrodas sociālās aprūpes centros. Tiesībsargs uzskata, ka Labklājības ministrijas un pašvaldību neefektīvās sadarbības dēļ tiek pārkāptas personu tiesības uz veselību un dzīvību.
Lasīt visu...

15

Pele spēlējas ar kaķi: Ivo Leitāns pret Aivaru Lembergu

FotoKad vienā no Ventspils mēra Aivara Lemberga preses konferencēm jautājumus sāka uzdot LTV žurnālists Ivo Leitāns, uzreiz izvērtās aizraujošas debates starp kaķi un peli teju stundas garumā, turklāt šis ir no tiem gadījumiem, kad abas puses vienlīdz var uzskatīt par kaķi un par peli reizē.
Lasīt visu...

13

Pieaug slēgto tirgotāju skaits, jāglābj nozare

FotoNozare turpina darboties sarežģīta regulējuma apstākļos. Atbalstu saņem regulāri apturēto uzņēmumu darbinieki, turpinās pieteikšanās uz apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ar nepacietību tiek gaidīts lēmums par nomas maksas atbalsta piešķiršanu. Vienlaikus pieaug pircēju neapmierinātība ar sortimenta ierobežojumiem un valdības sadārdzināto aizliegto preču iegādes procedūru. Savukārt, uzņēmēji neapmierināti ar preču krājumu iesaldēšanu un aizliegumu nopelnīt tirdzniecības vietu saglabāšanai (komunālie maksājumi, noma).
Lasīt visu...

6

Atbilde ir tuvāk, nekā tu domā

FotoCik labi, ka mēs dzīvojam laikā, kad ir tik daudz iespēju! Piemēram, ir tik daudz iespēju baidīties:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pilsoni! Ja gribi paspēt nodibināt partiju, tad kur ņemt nosaukumu? Tev palīgā nāks Ukraina

Skatoties uz pašvaldību vēlēšanām šogad un Saeimas vēlēšanām nākamgad, plāno dibināties ne...

Foto

Esmu brīvs un spēcīgs cilvēks, tāpēc iesūdzēšu visus, kas man darīs pāri

Esmu ar savu parakstu apliecinājis dalību partijā Likums un kārtība! Un Tu? Seko man un...

Foto

Kam tic tie, kas grib, lai netici nekam

Brīžos, kad plašākam sabiedrības lokam piemin okultismu, tad vieni smīkņā klusi, citi steigtu pildīt savu operatīvo armijai pielīdzināmo...

Foto

Tikai slikti cilvēki iebilst pret datu nesēju atlīdzību mobilajiem telefoniem

Latvijas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu organizācijas ir gandarītas par LR Kultūras ministrijas (KM) virzītajām izmaiņām...

Foto

Pietiek norādīt kā piemēru citu valstu neizdarību, attaisnojot mūsējās

Kas mainījies? Kad studēju medicīnu, mums mācīja, ka no desmit cilvēkiem vismaz viens ir savādāk domājošs. Vai...

Foto

Zakatistovam, Nemiro un kompānijai nāksies atskaitīties

Šā gada 7.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir apstiprinājis 2020.gada 6.decembra politiskās partijas KPV LV ārkārtas biedru sapulcē ievēlēto valdi:...

Foto

Vajadzētu pieprasīt arī izglītības un zinātnes ministres demisiju

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu neatstāt bez ievērības Latvijas Izglītības un zinātnes...

Foto

Par cenzūru portālā Draugiem (ja vēl atceraties tādu)

Līdz 2017.gada maijam biju pārliecināts par to, ka visi cilvēki pasaulē  vissiltākos pateicības vārdus saka un vislielāko cieņu...

Foto

Kāpēc Latvijas vara un mediji nekomentē Lielā Restarta konceptu?

Pēc gandrīz gada juku un haosa atbilde uz šo jautājumu ir acīmredzama. „Jaunās Perestroikas” ieviešanai uzsvars tiek...

Foto

Šoreiz mēģināšu atbildēt par saviem vārdiem: politiskās partijas "Likums un kārtība" dibināšanas manifests

Mēs neticam papīru kalniem. Papīrs panes visu. Līdz šim Latvijā ir bijušas simtiem...

Foto

Praktiski padomi - kā apturēt vīrusu

Kopš pavasara nekas nav mainījies, vēl joprojām tie paši labie, vecie, efektīvie ieteikumi! Tātad vīruss nekad nesākas uzreiz plaušās, tas...

Foto

Pietiek muļļāties

Lai nu kā kādam nepatiktu Latvijas pašreizējā valdība, kura rīkojas pēc Krilova fabulas motīviem, tad nu šoreiz jānoņem cepure premjera priekšā....

Foto

Kas traucē?

Gada pirmajā pusē mēs lepojāmies ar to, ka mūsu „aktīvās” rīcības rezultātā esam labā epidemioloģiskā situācijā, salīdzinot ar citām valstīm. To, lepni krūtis izgāzuši,...

Foto

Es sekoju un izprotu

Pastāvīgi un rūpīgi sekojot līdzi situācijai, izprotu Ministru prezidenta lēmumu un tā pamatojumu pieprasīt veselības ministres demisiju....

Foto

Pareiziem medijiem, kas cer uz valsts finansiālu atbalstu, ir jāuzvedas pareizi

Jau kopš marta Latvijas iedzīvotāju ikdienu būtiski ietekmē koronavīrusa izraisītā pandēmija, ar to saistītie ierobežojumi...

Foto

Ir nepieciešamas skaidras atbildes

Ir skaidrs, ka šis šovs ar varas sevis slavinošo vakcinācijas uzvaras gājienu turpināsies ar arvien lielāku jaudu. Tieši tāpat kā turpināsies krāpnieciskās...

Foto

Es jums atkal došu daudzus lieliskus padomus: kad un kā Latvija sāks ķert kaimiņus?

Vienmēr ir interesanti un noderīgi salīdzināt dažādu valstu datus, it sevišķi, ja...

Foto

Kur ir manas ragaviņas?

Labdien, valdība! Vispirms apsveicu ar iespēju sākt vakcinēties! Gaidu ar nepacietību arī savu kārtu. Bet, kamēr gaidu (un, cerams, sagaidu), nenocietos un...

Foto

Aicinu ikvienu saglabāt piesardzību un rīkoties atbildīgi

Godājamie Latvijas iedzīvotāji un visi, kuriem dārga mūsu mīļā Latvija! Aizejošais gads ir bijis izturības un pārbaudījumu gads. Covid-19...

Foto

Izturību, iejūtību un drosmi

Mīļie Latvijas cilvēki! Jaunajā gadā es gribu mums visiem novēlēt izturību, iejūtību un drosmi....

Foto

Šodienas izaicinājumi prasa tikai veselo saprātu

Mūsu vēsturē ne reizi vien Ziemassvētki bijis smagu kauju laiks. Gan strēlnieki, gan leģionāri ar asiņu sarkano krāsojuši gada garākās...

Foto

Ieteikumi par COVID-19 ambulatoru ārstēšanu

Atsaucoties uz Latvijas Ārstu biedrības aicinājumu iesaistīties COVID-19 pandēmijas apkarošanā, varu rekomendēt dažus ieteikumus ambulatoram ārstēšanas procesam....

Foto

Ministrs Plešs ignorē Būtiņģes termināla naftas noplūdi

Būtiņģes naftas termināla atrašanās Baltijas jūrā ir bumba ar laika degli, tādēļ naftas noplūde no Būtiņges termināla ir likumsakarīga....

Foto

Ko vajag darīt, lai cilvēki Latvijā neticētu vakcīnai pret koronavīrusu. 10 punkti

1. Vairākas desmitgades nepiešķirt pietiekami daudz līdzekļu izglītībai un zinātnei. Lai cilvēki tic instagram influenceriem ne...

Foto

Aicinājums valsts augstākajām amatpersonām

2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa taisīja spriedumu, kas ir guvis plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Likumdevējiem tas nozīmē nopietnus izaicinājumus nākotnē. Latvijas...

Foto

Ko es darītu, ja pats saslimtu ar Covid–19

Vakardienas saruna. Atstāstīšu, kā nu mācēšu. Mans sarunu biedrs – mans sens paziņa, tik sens, ka esam vienaudži,...

Foto

Kārtējais „eksperts” kārtējo reizi paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās beigas

Politologs, demagogs un bijušais sektants Andis Kudors savā nesenajā intervijā vēlreiz paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās...

Foto

Vīrieši, appreciet savas sievietes: vēstījums 2020. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, es sirsnīgi sveicu jūs Kristus dzimšanas svētkos! Septiņsimt gadus pirms Jēzus dzimšanas pravietis Jesaja vēstīja, ka...

Foto

Mīlestības likums liek mums raudzīties uz ikvienu kā savu laikabiedru

Kā vadmotīvu šai svētku uzrunai paņemsim tekstu no Lūkasa Evaņģēlija: Un viņi steigā atnāca un atrada...

Foto

Mūsdienu Ziemassvētku stāsts

Vakar pa nakti sniga. 8:00 - uzcēlu sniegavīru....

Foto

Aicinām priesteri Aleksandru Stepanovu nevērsties pret pāvesta kalpojumu

A. god. priesterim Aleksandram Stepanovam (attēlā), Tukuma Romas katoļu draudzes prāvestam un portāla www.civitas.lv redaktoram. Latvijas Romas katoļu...

Foto

Arhibīskaps Stankevičs, viņa sirdsapziņa un Gērings, kurš tika notiesāts…

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izraisīja sašutumu ne tikai...

Foto

Mans piedāvājums – ieviest formulējumu “Kopīgas deklarētās mājsaimniecības un savstarpējās aprūpes likums”

15. decembrī es piedalījos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā aicināju, nemainot...

Foto

Alkoholu un cigaretes drīkst, grāmatas nedrīkst

Gudri ļaudis vienmēr ir teikuši: meitiņ, neej gulēt nikna. Vakar izlasīju valdības lēmumu, izdarīju visu, lai dusmas mazinātu (vienīgi pastaigāties...

Foto

Pasaule pesimista acīm jeb nepatīkamā patiesība

Cik ir divi reiz divi? Nu, ja godīgi, tikai tev – divi reiz divi ir pieci. Iegaumē, lai kur tu...

Foto

Ministriem nepelnītais algas pielikums ir jāziedo labdarībai

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normu, kas paredz ņemt vērā gan vidējās algas,...

Foto

Izbrauciet no auzām un atveriet brīvdienās veikalus

Godātie valdības vīri! Laiku pa laikam katram mums sanāk “iebraukt auzās”. Šoreiz no valdības gaidām izbraukšanu no auzām, jo...

Foto

Ir īstais laiks, lai daži desmiti tūkstošu eiro nodokļu maksātāju naudas tiktu samaksāti par dievkalpojumu pārraidīšanu komercmedijos

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par Ziemassvētku dievkalpojumu...

Foto

„Nekā personīga” „galma dziesminieku" meli par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem

TV3 raidījumā „Nekā personīga” "galma dziesminieki", stāstot par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem,...

Foto

Konservatīvo cenzūra – “radikāļu sazvērestība” vai realitāte?

Pēdējās nedēļās Latvijā un pasaulē ir izskanējušas diezgan likumsakarīgas ziņas, proti, daudzi Nacionālās apvienības (NA) biedri, tostarp Saeimas deputāts...

Foto

Mēs visi zinām, ka šo pandēmijas vilni, kas veļas pāri visai pasaulei, nav radījuši Latvijas politiķi, - un vēl citas manas svarīgās domas

Mēs visi ejam...

Foto

Var risināt cilvēku problēmas citu kopdzīves veidu gadījumā, nepielīdzinot tās ģimenei un laulībai

Latvijas sabiedrībā plašu rezonansi ieguva Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums, kas...

Foto

Dodiet naudiņu mūsu kontrolētajām NVO, bet valsts aizsardzības mācību skolās nevajag: vēstule valsts prezidentam Egilam Levitam

Augsti godātais Levita kungs! 2020. gada 3. decembrī Saeima pieņēma...

Foto

Mēs prasām savu valsti atpakaļ

Azeru nesenais panākums Kalnu Karabahas atgūšanā un dekolonizācijā, kā arī Lukašenko nespēja apklusināt protestus Baltkrievijā lika atcerēties Krievijas politiķa Viktora Alkšņa...

Foto

K.Kariņa k-gam no Latvieša Pelēkā

Premjera kungs! Rakstu Jums, jo vēl ir laiks novērst problēmas, ko var radīt savstarpēja nesaprašanās. Mani senči te dzīvoja cara laikos,...