Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!
Jānis Urbanovičs04.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi skaidri un nepārprotami pauduši savu nostāju pret karu Ukrainā, “latviešiem patīk iebakstīt – viņi ne tā protestē, ne tur iet, ne tā stāv, ne tādus karogus tur, ne tādus vārdus pateica”… Šajā “bakstīšanā” pēdējā laikā sasniegts vēl nebijis līmenis: izrādās, “viņi” arī ne tajā baznīcā lūdz Dievu.
Atgādināšu, ka Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts jau pirmajās dienās nosodīja karu, piedāvāja savu palīdzību bēgļiem, aicināja Latvijas sabiedrību uz vienotību un, tiekoties ar valsts prezidentu, uzsvēra: “Karš – tas ir bezjēdzīgākais un drausmīgākais grēks. Mūsu uzdevums ir lūgt Dievu, lai tiktu pārtraukts šis karš, un veicināt Latvijas sabiedrības vienotību. Mēs, Latvijas krievi, neesam atbildīgi par to, ko dara citu valstu valdības. Gribu, lai visi mēs esam kopā Dieva priekšā un mūsu dārgās Latvijas priekšā.”
Nupat 4.maija ekumeniskajā dievkalpojumā Pareizticīgās baznīcas Jelgavas bīskaps Jānis aizlūdza par Latviju: “Mēs pateicamies par mūsu Latvijas brīvību un neatkarību. Stiprini, Kungs, mūsu valsti, dod vienotību, neļauj, lai rastos savstarpējas nesaskaņas ļaužu vidū pēc kultūras, tautības vai valodas piederības. Palīdzi ieklausīties citam citā!”
Tomēr atsevišķiem kūdītājiem, kuri īsti netiek galā ar savām homofobiskajām nosliecēm miera apstākļos, karš (un vēlēšanu tuvums) ir spēcīgs katalizators arvien jaunām izpausmēm. Viņiem šķiet, ka pareizticīgie “ne tā protestē, ne tādus vārdus pateica”. Latvijas Pareizticīgo baznīca esot “ne tajā” kanoniskajā pakļautībā. Tieslietu un Ārlietu ministrijām esot jāiejaucas! Citādi apdraudēta valsts drošība!!
Valsts drošību visvairāk apdraud tie, kam gribas provocēt pat baznīcā, pat ticībā. Kas Latvijas Satversmē gribētu aizkrāsot 99. pantu - “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.” Kam nagi niez arvien vairāk, dziļāk un sāpīgāk sašķelt Latvijas sabiedrību. Bet vai tādai sabiedrībai tiks tā svētība, kas pieminēta mūsu valsts himnā?
Cik labāka un daudz spēcīgāka valsts mēs kļūtu, ja beigtu bakstīt, bet sāktu balstīt cits citu!
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
