Nebijis gadījums: ministrijas valsts sekretāram piespriež sodu par tiesas sprieduma ignorēšanu

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs turklāt nav vienīgais. Vienlaikus tiesa 30. augustā ir nolēmusi, ka piespiedu nauda 300 eiro apmērā par tiesas sprieduma nepildīšanu ir jāsamaksā arī katram no četriem starptautiskās lidostas Rīga vadītājiem – valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei un valdes locekļiem Normundam Feierbergam, Irinai Feļdmanei un Laumai Jenčai.

Šis lēmums nav pārsūdzams, kas nozīmē, ka augstajām amatpersonām šīs piespiedu naudas būs jāsamaksā, turklāt, kas jau ir īpaši rets gadījums, – no personiskā maka. „Viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu, Administratīvajā apgabaltiesā iesniedzami piespiedu naudas samaksu apliecinoši dokumenti. Pretējā gadījumā lēmums tiks nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam,” lēmumā brīdinājusi Administratīvā apgabaltiesa.

Šis lēmums ir pagaidām pēdējais un, iespējams, izšķirošais strīdos ap tā saukto „zelta kilometru” Rīgas lidostā – tiesas nolēmuma formulējumā „taksometru stāvēšanas joslu pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā, tas ir, pie atlidošanas”. Piekļuves tiesības šim „zelta kilometram” lidostas vadība gadiem ilgi ir uzskatījusi par papildu peļņas avotu un dažādos veidos pret konkurenci aizstāvējusi tikai Baltic Taxi un Red Cab taksometrus.

Tiesa, jau šā gada pavasarī šķita, ka lidostas vadības konkurenci ierobežojošajiem lēmumiem ir pielikts punkts: tad Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments atstāja negrozītu tiesas 2016. gada maija spriedumu, ar kuru lidostai Rīga tika uzlikts par pienākumu mēneša laikā demontēt automātisko barjeru, kas ierobežoja piekļūšanu taksometru stāvēšanas joslai, kā arī ceļazīmi “Iebraukt aizliegts” ar papildzīmi “Izņemot ar lidostas atļaujām”.

Taču izrādījās, ka lidostas Rīga un pat Satiksmes ministrijas vadība neuzskata nepārsūdzamu tiesas nolēmumu par obligāti, precīzi, pilnā apmērā un noteiktajos termiņos izpildāmu. Rezultātā taksometra šoferim Valērijam Utjanskim (juridiskais pārstāvis - zvērināts advokāts Dēvijs Elnionis) nācās vērsties Administratīvajā apgabaltiesā ar lūgumu nodrošināt, lai lidostas vadība patiešām izpildītu tiesas spriedumu.

Kā izriet no jaunajā tiesas nolēmumā uzskaitītajiem faktiem, vispirms lidostas vadība bija mēģinājusi sprieduma izpildi vienkārši novilcināt, lūdzot tiesu mainīt tās nepārsūdzamo spriedumu un izpildes termiņu pārcelt par nepilnu pusotru gadu – līdz pat 2018. gada septembra beigām. Kad tas neizdevās, lidostas Rīga vadība tiesas spriedumu bija nolēmusi izprast diezgan savdabīgi.

Barjera un ceļazīmes gan tika demontētas, toties, kā konstatējusi tiesa, „automātiskās barjeras vietā ir izveidots jauns šķērslis, proti, ceļu aizšķērso betona bluķis (kura iepriekš tur nebija), bet piekļuve taksometru stāvvietai (pie ielidošanas termināļa) ir organizēta citā vietā, taču to tāpat kā iepriekš ierobežo 301.ceļa zīme „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīme „Izņemot ar atļaujām””.

Turklāt, kā bija konstatējis sūdzības iesniedzējs, arī pēc tiesas sprieduma divu „īpašo” taksometru kompāniju automašīnām tika nodrošināta „īpaša attieksme”, tikai nu jau citā vietā: „Uzņēmuma AS Rīgas Taksometru parks, kā arī Baltic Taxi taksometriem VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” nodrošina piekļuvi, izmantojot automātisko barjeru (tā tiek atvērta ar caurlaidēm, kas tiek izsniegtas tikai minētajiem uzņēmumiem).”

Gan lidostas Rīga vadība, gan arī Satiksmes ministrija tiesai oficiāli skaidrojušas – sūdzības iesniedzēja argumenti neesot vērā ņemami, jo Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums taču esot izpildīts. Tomēr tiesa nu ir nolēmusi citādi, īpaši norādot, ka spriedumam, kas stājies spēkā, „ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu” ikvienam – arī valsts kapitālsabiedrības un ministrijas vadībai.

„VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti nav izpildījusi Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu un faktiski turpina tās pašas darbības, kuras apgabaltiesa jau atzina par nepamatotām”, līdz ar ko „VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti turpina ignorēt Administratīvās apgabaltiesas spriedumā norādīto” un regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu, konstatējusi tiesa.

Lidostas vadība gan tiesai apgalvojusi, ka tā esot „veikusi riska novērtējumus taksometru stāvēšanas joslai (korporatīvajai klientu zonai)” un rezultātā „pieņēmusi lēmumu ne tikai novērot un patrulēt minētajā teritorijā, bet arī nodrošināt citus kontroles pasākumus”.

Taču šie pasākumi jau atkal ir bijuši tādi, kas devuši priekšrocības divām lidostas vadības iemīļotajām kompānijām: „Piekļuve minētai teritorijai ir tikai personām, kurām atbilstoši 2017.gada 7.augusta Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumiem KD 1417 NI ir izsniegta caurlaide/piekļuve, un persona, kura minētajā zonā sniedz taksometru pārvadāšanas pakalpojumus, ir noslēgusi noteikumos minēto vienošanos ar VAS Starptautiskā lidosta „Rīga”.”

Tiesu nav pārliecinājis arī šis arguments – lidostas vadība nebija iesniegusi objektīvus pierādījumus tam, ka riska novērtējums būtu veikts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ka kompetentā valsts institūcija būtu uzdevusi par pienākumu lidostai izveidot tieši šādu caurlaižu sistēmu drošības pasākumu veikšanai.

Turklāt tiesa konstatējusi, ka lidosta joprojām nav atteikusies no vēlmes nopelnīt uz taksometru rēķina: „Secināms, ka piekļuves tiesību iegūšana taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, turpina būt maksas pakalpojums. Vienīgā atšķirība no iepriekšējiem noteikumiem ir tāda, ka šobrīd šīs piekļuves tiesības var iegūt arī fiziska persona par maksu (maksa gadā 12 664,80 euro bez PVN).”

Šī alkatība tad arī ir galīgi sagrāvusi lidostas izredzes apiet tiesas spriedumu ar līkumu, - Administratīvā apgabaltiesa konstatējusi, ka lidostas Rīga caurlaižu sistēma ir tikusi izveidota nevis drošības pasākumiem, bet gan komerciālos nolūkos, lai regulētu taksometru pakalpojumu sniegšanu. „Apgabaltiesa secina, ka norādītā naudas summa ir tāda, kas šīs piekļuves tiesības faktiski liedz,” vēl piebilsts jaunajā nolēmumā.

Tiesa īsi un skaidri uzskaitījusi arī iemeslus, kāpēc tā nolēmusi no konkrētām amatpersonām piedzīt piespiedu naudu. Ne ministrija, ne lidostas vadība nav lūgušas izskaidrot apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu, - tātad spriedums tām ir  bijis saprotams. Tās zināja, „kā pareizi jāpilda Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums, taču tas apzināti netika darīts”. Spriedums bija jāizpilda līdz šā gada 24.aprīlim, bet pat pati lidosta Rīga ir atzinusi, ka par sprieduma izpildi tā informējusi pieteicēju tikai ar šā gada 17.augusta vēstuli.

No tiesas lēmuma izriet – tā nav noskaņota uz jokiem, un, arī turpmāk precīzi neizpildot spēkā stājušos tiesas spriedumu, Satiksmes ministrijas un lidostas vadībai var draudēt vispirms jau lielākas piespiedu naudas. Administratīvā procesa likuma 376.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka persona var lūgt tiesu piespiedu naudu uzlikt atkārtoti, līdz iestādes vadītājs vai cita amatpersona izpilda vai pārtrauc tiesas nolēmumā noteikto darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā pēc septiņām dienām, un tās apmērs var sasniegt pat 5000 eiro.

Taču šāda soda nauda vēl nav viss. Tiesa savā 30. augusta nolēmumā ir īpaši pieminējusi: „Apgabaltiesa vērš procesa dalībnieku uzmanību uz to, ka Krimināllikuma 296.pants paredz kriminālatbildību par tiesas nolēmuma nepildīšanu.”

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu: