Nebūtu slikti, ja jaunais VARAM ministrs viestu lielāku skaidrību par savām finansēm
Pietiek lasītājs27.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš nav vienīgais, kurš spējis bez kādiem deklarētiem lielākiem darījumiem salīdzinoši neilgā laikā vismaz oficiāli atbrīvoties no ievērojamiem finanšu līdzekļiem, - kā rāda jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka amatpersonas deklarācijas, viņam 2021. gadā vēl kā Ādažu novada domes priekšsēdētājam ir izdevušies vēl apjomīgāki finanšu brīnumiņi.
Kā rāda M. Sprindžuka amatpersonas deklarācija, 2020. gadu viņš beidzis bez jebkādiem deklarējamiem skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumiem. Oficiālie ienākumi domes priekšsēdētājam nav bijuši īpaši lieli – 50 289 eiro Ādažu novada domē, 7200 eiro Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienībā "Rīgas metropole” un vēl nepilni 400 eiro kā ienākumi no saimnieciskās darbības. Kopā tātad 57 886 eiro gadā jeb 4823 eiro „uz papīra” vidēji mēnesī, ko var diezgan vienkārši arī notērēt. Ar vārdu sakot, nav brīnums, ka nekādi uzkrājumi nav parādījušies.
Toties 2021. gads M. Sprindžukam ir bijis krietni ienesīgāks. Lūk, viņa oficiāli deklarēto ienākumu uzskaitījums: alga Ādažu novada pašvaldībā – 58 944 eiro, alga Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienībā "Rīgas metropole” – 8255 eiro, alga Rīgas plānošanas reģionā – 3089 eiro, ienākumi no saimnieciskās darbības – 334 eiro, plus vēl ienākumi par divu Ādažu zemesgabalu pārdošanu privātpersonām – 38 000 eiro. Kopā tātad sanāk jau daudz pamatīgāka summa – 108 622 eiro.
Taču, tavu brīnumu, arī visu šo naudu, ja ticēt oficiāli deklarētajam, M. Sprindžuks gada laikā spējis notērēt „pa tīro”, un visi viņa deklarētie darījumi ir – motocikla pārdošana par 1000 eiro, zemes iegāde Jūrkalnē par 25 200 eiro un zemes noma par 334 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā M. Sprindžuks spējis notērēt jau vairāk nekā 82 tūkstošus eiro jeb vairāk nekā 6800 eiro mēnesī.
Vai to tiešām ir iespējams tik vienkārši izdarīt, vai arī tomēr tagadējam ministram ir bijuši kādi „piemirsti” deklarējami darījumi? Otrs variants izklausās ticamāk, jo vairāk tāpēc, ka ministra parādsaistības gada laikā, nekādus darījumus neuzrādot, ir samazinājušās par aptuveni 20 tūkstošiem eiro – no 220 700 līdz 200 170 eiro. Ar vārdu sakot, nebūtu slikti, ja jaunais ministrs viestu lielāku skaidrību par savām finansēm.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
