Nebūtu slikti, ja jaunais VARAM ministrs viestu lielāku skaidrību par savām finansēm
Pietiek lasītājs27.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš nav vienīgais, kurš spējis bez kādiem deklarētiem lielākiem darījumiem salīdzinoši neilgā laikā vismaz oficiāli atbrīvoties no ievērojamiem finanšu līdzekļiem, - kā rāda jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka amatpersonas deklarācijas, viņam 2021. gadā vēl kā Ādažu novada domes priekšsēdētājam ir izdevušies vēl apjomīgāki finanšu brīnumiņi.
Kā rāda M. Sprindžuka amatpersonas deklarācija, 2020. gadu viņš beidzis bez jebkādiem deklarējamiem skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumiem. Oficiālie ienākumi domes priekšsēdētājam nav bijuši īpaši lieli – 50 289 eiro Ādažu novada domē, 7200 eiro Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienībā "Rīgas metropole” un vēl nepilni 400 eiro kā ienākumi no saimnieciskās darbības. Kopā tātad 57 886 eiro gadā jeb 4823 eiro „uz papīra” vidēji mēnesī, ko var diezgan vienkārši arī notērēt. Ar vārdu sakot, nav brīnums, ka nekādi uzkrājumi nav parādījušies.
Toties 2021. gads M. Sprindžukam ir bijis krietni ienesīgāks. Lūk, viņa oficiāli deklarēto ienākumu uzskaitījums: alga Ādažu novada pašvaldībā – 58 944 eiro, alga Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienībā "Rīgas metropole” – 8255 eiro, alga Rīgas plānošanas reģionā – 3089 eiro, ienākumi no saimnieciskās darbības – 334 eiro, plus vēl ienākumi par divu Ādažu zemesgabalu pārdošanu privātpersonām – 38 000 eiro. Kopā tātad sanāk jau daudz pamatīgāka summa – 108 622 eiro.
Taču, tavu brīnumu, arī visu šo naudu, ja ticēt oficiāli deklarētajam, M. Sprindžuks gada laikā spējis notērēt „pa tīro”, un visi viņa deklarētie darījumi ir – motocikla pārdošana par 1000 eiro, zemes iegāde Jūrkalnē par 25 200 eiro un zemes noma par 334 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā M. Sprindžuks spējis notērēt jau vairāk nekā 82 tūkstošus eiro jeb vairāk nekā 6800 eiro mēnesī.
Vai to tiešām ir iespējams tik vienkārši izdarīt, vai arī tomēr tagadējam ministram ir bijuši kādi „piemirsti” deklarējami darījumi? Otrs variants izklausās ticamāk, jo vairāk tāpēc, ka ministra parādsaistības gada laikā, nekādus darījumus neuzrādot, ir samazinājušās par aptuveni 20 tūkstošiem eiro – no 220 700 līdz 200 170 eiro. Ar vārdu sakot, nebūtu slikti, ja jaunais ministrs viestu lielāku skaidrību par savām finansēm.
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
