Noskatoties izdienas pensiju jautājumam veltīto raidījumu “Kas notiek Latvijā” radās divējādas sajūtas. No vienas puses ir skaidrs, ka jautājums ir aktuāls un ir nepieciešams pieņemt visai nepopulārus lēmumus, kas ir nepieciešami, lai ilgtermiņā samazinātu valsts budžeta izdevumus. No otras puses var saprast arī tos policistus, ugunsdzēsējus, robežsargus un karavīrus, kurus šī reforma skars vistiešākajā veidā.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis minēja, ka iekšlietu iestādēs jau 2016. gadā ir veikta atbalsta dienestu tā sauktā “atpagoņošana”, kā rezultātā šinīs atbalsta dienestos dienošo amatpersonu amati ir pārveidoti par darbinieku amatiem un tiem vairāk nav tiesību saņemt izdienas pensijas, līdz ar ko iestādes jau ir veikušas pasākumus, lai kaut nedaudz samazinātu potenciālo izdienas pensiju saņēmēju loku un tādējādi ekonomētu valsts līdzekļus.
Tomēr izskatās, ka minētās iestādes laikam nav īsti korekti informējušas R.Kozlovska kungu, jo vēl līdz šim brīdim ir vesela virkne amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuru ikdienas pienākumi diez vai ir saistīti ar jebkādu risku viņu veselībai un dzīvībai, kas it kā ir galvenais kritērijs izdienas pensijas saņemšanai.
Paskatoties publiski pieejamos iestāžu kontaktos var redzēt ka līdz šim brīdim ir gan finanšu, gan nodrošinājuma struktūrvienību amatpersonas pulkvežu, pulkvežleitnantu un majoru pakāpēs, gan sabiedrisko attiecību speciālisti, gan juristi. Vēl vairāk šādu amatpersonu ir IeM pakļautībā esošajās koledžās - tur ir gan nodarbību plānotāji majori, gan angļu valodas pasniedzēji pulkvežleitnanti, gan juristi lielā skaitā, un viņu amata pienākumi visdrīzāk jau nu nav nekādi saistīti ar jebkādu risku viņu veselībai vai dzīvībai.
Cik var saprast, tad šiem amatiem jau sen nebija jābūt to lokā, kam ir tiesības uz izdienas pensijām, bet kādu nesaprotamu iemeslu dēļ tā nav.






Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.