Iesaki rakstu: 
Šodienas situācija spilgti parāda, kā Tu, RĪDZINIEK, tiec piekrāpts trīskārši, maksājot DĀRGĀKO siltumtarifu Baltijā. Un tas viss – laikā, kad vajadzēja būt otrādi - lētākajam. Pirms liktenīgā 2019. gada Rīgā bija LĒTĀKAIS siltums visā Baltijā!
Katrs rīdzinieks vidēji gadā pārmaksā ~700 € par siltumu. Par šo naudu bagātībā dzīvo privāto šķeldas katlumāju īpašnieki, kuri pelna miljonus uz Tava komunālā rēķina.
Kas notika vakar? TEC ražoja elektrību, dedzinot gāzi pie cenas ~141 €/MWh (pīķī pat līdz 275 €/MWh), ar jaudu 350–400 MW.
Blakusprodukts? Siltums – 200–250 MW, kas rodas BEZ MAKSAS kā kondensācijas rezultāts.
Un kur šis milzīgais siltuma apjoms nonāca? Pareizi – atmosfērā! Vienkārši izpūsts gaisā.
Šis bezmaksas siltums varēja 100% nosegt visas vakardienas Rīgas siltumvajadzības. Par velti. Karl, PAR VELTI!
Tā vietā RīgasSiltums izvēlas neņemt bezmaksas siltumu, bet iegādāties to pa dārgo no vietējiem šķeldas ražotājiem – maksimālajā tarifā, bez konkurences.
Rezultāts:
▪️ Papildu CO₂ emisijas kvotas
▪️ Piesārņojums
▪️ Vēlreiz dedzināta šķelda
▪️ Privāto katlumāju miljonu peļņa – līdz 42% gadā!
Vienas katlumājas piemērs:
▪️ Apgrozījums: 21 milj. € / gadā
▪️ Peļņa: 7 milj. € / gadā
= 42% peļņa (ar to var konkurēt tikai narkobizness)
KAS JĀDARA?
1.“Rīgas Siltumam” jāmaina īpašnieku struktūra, nevar pastāvēt 49% un 49% – jāpārdala Rīgas domei un Latvenergo, nevis valdībai Ekonomikas ministrijas izskatā.
2. “Nedēļas tirgus” jāaizstāj ar dienas siltum tirgu, atbilstoši NordPool elektroenerģijas tirgum.
3. Jāpārskata SPRK tarifa aprēķina metode, kas šobrīd ir absurdi dārga un nepareiza, tādejādi pieļaujot privātām katlumājām nopelnīt ar daudzkāršu uzviju.
4. Jāmaina Konkurences padomes šaurā interpretācija no 2019. gada.
5. Atlikumsiltumam jābūt prioritātei Nr.1. Klimata un enerģētikas ministrijai.
Šie risinājumi ir vienkārši.
Ja tos ieviesīs – Rīgas siltuma tarifs būs atkal lētākais Baltijā, kā tam pienāktos būt.
Un rīdzinieks beidzot pārstās maksāt pārmaksas, kas šobrīd padara bagātus dažus “izredzētos”.
Problēma ir AKŪTA – TEC darbosies pilnā jaudā arī maijā, jūnijā, jūlijā un augustā.
Tā kā BRELL tīkla atslēgšana un Estlink2 bojājums ir izmainījuši TEC lomu reģionā, tas nozīmē: visa Rīgas siltuma jauda šovasar būs pieejama kā blakusprodukts.
Tikai jābūt gribai to izmantot.
Nevis ļaut siltumam burtiski izkūpēt gaisā.
Attēlā – par šo situāciju tieši atbildīgais klimata un enerģētikas ministra izstrādājums Kaspars Melnis.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
