Iesaki rakstu: 
Šodienas situācija spilgti parāda, kā Tu, RĪDZINIEK, tiec piekrāpts trīskārši, maksājot DĀRGĀKO siltumtarifu Baltijā. Un tas viss – laikā, kad vajadzēja būt otrādi - lētākajam. Pirms liktenīgā 2019. gada Rīgā bija LĒTĀKAIS siltums visā Baltijā!
Katrs rīdzinieks vidēji gadā pārmaksā ~700 € par siltumu. Par šo naudu bagātībā dzīvo privāto šķeldas katlumāju īpašnieki, kuri pelna miljonus uz Tava komunālā rēķina.
Kas notika vakar? TEC ražoja elektrību, dedzinot gāzi pie cenas ~141 €/MWh (pīķī pat līdz 275 €/MWh), ar jaudu 350–400 MW.
Blakusprodukts? Siltums – 200–250 MW, kas rodas BEZ MAKSAS kā kondensācijas rezultāts.
Un kur šis milzīgais siltuma apjoms nonāca? Pareizi – atmosfērā! Vienkārši izpūsts gaisā.
Šis bezmaksas siltums varēja 100% nosegt visas vakardienas Rīgas siltumvajadzības. Par velti. Karl, PAR VELTI!
Tā vietā RīgasSiltums izvēlas neņemt bezmaksas siltumu, bet iegādāties to pa dārgo no vietējiem šķeldas ražotājiem – maksimālajā tarifā, bez konkurences.
Rezultāts:
▪️ Papildu CO₂ emisijas kvotas
▪️ Piesārņojums
▪️ Vēlreiz dedzināta šķelda
▪️ Privāto katlumāju miljonu peļņa – līdz 42% gadā!
Vienas katlumājas piemērs:
▪️ Apgrozījums: 21 milj. € / gadā
▪️ Peļņa: 7 milj. € / gadā
= 42% peļņa (ar to var konkurēt tikai narkobizness)
KAS JĀDARA?
1.“Rīgas Siltumam” jāmaina īpašnieku struktūra, nevar pastāvēt 49% un 49% – jāpārdala Rīgas domei un Latvenergo, nevis valdībai Ekonomikas ministrijas izskatā.
2. “Nedēļas tirgus” jāaizstāj ar dienas siltum tirgu, atbilstoši NordPool elektroenerģijas tirgum.
3. Jāpārskata SPRK tarifa aprēķina metode, kas šobrīd ir absurdi dārga un nepareiza, tādejādi pieļaujot privātām katlumājām nopelnīt ar daudzkāršu uzviju.
4. Jāmaina Konkurences padomes šaurā interpretācija no 2019. gada.
5. Atlikumsiltumam jābūt prioritātei Nr.1. Klimata un enerģētikas ministrijai.
Šie risinājumi ir vienkārši.
Ja tos ieviesīs – Rīgas siltuma tarifs būs atkal lētākais Baltijā, kā tam pienāktos būt.
Un rīdzinieks beidzot pārstās maksāt pārmaksas, kas šobrīd padara bagātus dažus “izredzētos”.
Problēma ir AKŪTA – TEC darbosies pilnā jaudā arī maijā, jūnijā, jūlijā un augustā.
Tā kā BRELL tīkla atslēgšana un Estlink2 bojājums ir izmainījuši TEC lomu reģionā, tas nozīmē: visa Rīgas siltuma jauda šovasar būs pieejama kā blakusprodukts.
Tikai jābūt gribai to izmantot.
Nevis ļaut siltumam burtiski izkūpēt gaisā.
Attēlā – par šo situāciju tieši atbildīgais klimata un enerģētikas ministra izstrādājums Kaspars Melnis.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
