Iesaki rakstu: 
Šodienas situācija spilgti parāda, kā Tu, RĪDZINIEK, tiec piekrāpts trīskārši, maksājot DĀRGĀKO siltumtarifu Baltijā. Un tas viss – laikā, kad vajadzēja būt otrādi - lētākajam. Pirms liktenīgā 2019. gada Rīgā bija LĒTĀKAIS siltums visā Baltijā!
Katrs rīdzinieks vidēji gadā pārmaksā ~700 € par siltumu. Par šo naudu bagātībā dzīvo privāto šķeldas katlumāju īpašnieki, kuri pelna miljonus uz Tava komunālā rēķina.
Kas notika vakar? TEC ražoja elektrību, dedzinot gāzi pie cenas ~141 €/MWh (pīķī pat līdz 275 €/MWh), ar jaudu 350–400 MW.
Blakusprodukts? Siltums – 200–250 MW, kas rodas BEZ MAKSAS kā kondensācijas rezultāts.
Un kur šis milzīgais siltuma apjoms nonāca? Pareizi – atmosfērā! Vienkārši izpūsts gaisā.
Šis bezmaksas siltums varēja 100% nosegt visas vakardienas Rīgas siltumvajadzības. Par velti. Karl, PAR VELTI!
Tā vietā RīgasSiltums izvēlas neņemt bezmaksas siltumu, bet iegādāties to pa dārgo no vietējiem šķeldas ražotājiem – maksimālajā tarifā, bez konkurences.
Rezultāts:
▪️ Papildu CO₂ emisijas kvotas
▪️ Piesārņojums
▪️ Vēlreiz dedzināta šķelda
▪️ Privāto katlumāju miljonu peļņa – līdz 42% gadā!
Vienas katlumājas piemērs:
▪️ Apgrozījums: 21 milj. € / gadā
▪️ Peļņa: 7 milj. € / gadā
= 42% peļņa (ar to var konkurēt tikai narkobizness)
KAS JĀDARA?
1.“Rīgas Siltumam” jāmaina īpašnieku struktūra, nevar pastāvēt 49% un 49% – jāpārdala Rīgas domei un Latvenergo, nevis valdībai Ekonomikas ministrijas izskatā.
2. “Nedēļas tirgus” jāaizstāj ar dienas siltum tirgu, atbilstoši NordPool elektroenerģijas tirgum.
3. Jāpārskata SPRK tarifa aprēķina metode, kas šobrīd ir absurdi dārga un nepareiza, tādejādi pieļaujot privātām katlumājām nopelnīt ar daudzkāršu uzviju.
4. Jāmaina Konkurences padomes šaurā interpretācija no 2019. gada.
5. Atlikumsiltumam jābūt prioritātei Nr.1. Klimata un enerģētikas ministrijai.
Šie risinājumi ir vienkārši.
Ja tos ieviesīs – Rīgas siltuma tarifs būs atkal lētākais Baltijā, kā tam pienāktos būt.
Un rīdzinieks beidzot pārstās maksāt pārmaksas, kas šobrīd padara bagātus dažus “izredzētos”.
Problēma ir AKŪTA – TEC darbosies pilnā jaudā arī maijā, jūnijā, jūlijā un augustā.
Tā kā BRELL tīkla atslēgšana un Estlink2 bojājums ir izmainījuši TEC lomu reģionā, tas nozīmē: visa Rīgas siltuma jauda šovasar būs pieejama kā blakusprodukts.
Tikai jābūt gribai to izmantot.
Nevis ļaut siltumam burtiski izkūpēt gaisā.
Attēlā – par šo situāciju tieši atbildīgais klimata un enerģētikas ministra izstrādājums Kaspars Melnis.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
