Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai cik niecīgas būtu labklājības ministres Evikas Siliņas iespējas veicināt Latvijā dzimstību, Bērnu un ģimenes politikas departaments tomēr ierakstīts viņas ministrijā, un dzimstības samazinājums ir tik uzskatāms šīs politikas rezultāts, ka par pilnīgi nevarīgas būtnes izvirzīšana uz Ministru prezidenta izklausās pēc Latvijas pašlikvidēšanās piedāvājuma.

Grēkāzim jāpaliek grēkāzim

Latvija iegājusi tik straujā dzimstības samazinājuma fāzē, ka labklājības ministrs ir tiek izvēlēts grēkāža, nevis uzlecošas politiskās zvaigznes lomai. Tas jau iepriekš zināms, ka nekādus skaitliski apliecināmus uzlabojumus dzimstības saglabāšanai Latvijā šis ministrs vai ministre nesasniegs. Tāpēc jāatrod kāds, kuram būs jābūt atbildīgam un galu galā vainīgam, ka simti miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas it kā ģimeņu un bērnu labā iztērēti tiek, bet esošās ģimenes ar bērniem kalpo par uzskates līdzekli, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem nav vēlami bērni un drošības pēc labāk turēties tālāk no visa, kas kaut kā atgādina ģimeni.

E. Siliņai nav izredžu atrunāties, ka visi šā gada pirmajos sešos mēnešos dzimušie bērni ieņemti jau pirms pagājušā gada 14. decembra, kad viņa līdz ar Labklājības ministru pārņēma atbildību par procesu, kādam viņu piesaista jau sniegtais Labklājības ministrijas departamenta nosaukums. Viņai bija jāzina, kādu ministriju viņa pārņem un kāpēc viņai to dod.

Cik gados dzimstība sasniegs nulli?

Labklājības ministrijas nosaukums tracina Latvijas iedzīvotājus, kuru priekšstati par labklājību nolūkoti Rietumeiropā un vēl dažās pasaules valstīs. Ja Labklājības ministrija ir, bet vajadzīgās labklājības nav, tad kāpēc tāda ministrija vajadzīga?! Vēl saasinātākā veidā šis jautājums attiecas uz bērnu un ģimenes politiku, kuras izpildei nolīgto ierēdņu, sociālo darbinieku, psihologu un vēl sazin kādu valsts silē sēdošu cilvēku skaits daudzkārt lielāks par gada laikā piedzimušo bērnu skaitu un tieši pēdējā laikā strauji pieaug pretēji jaundzimušo skaita virzībai uz nulli.

Protams, līdz aritmētiskas nulles sasniegšanai dzimstībai vēl ir vajadzīgi gadi. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veltījusi pusotru mēnesi tam, lai saskaitītu un pārskaitītu, ka Latvijas valstspiedrīgajiem Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos piedzimis 7 051 bērns. Tas par 1 235 jaundzimušajiem jeb 14,9% mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā.

Rēķināties ar jaundzimušo skaita samazinājumu par pāris tūkstošiem šogad pret pagājušo gadu tagad jau varam droši. Tas gan nenozīmē, ka arī turpmāk šis samazinājums absolūtos skaitļos būs par pāris tūkstošiem gadā. Ja tā notiktu, tad nulle no 15,9 tūkstošiem jaundzimušo tiktu sasniegta astoņos gados. Īstenībā saglabāsies vai pat pieaugs dzimstības samazinājuma temps procentos, bet atšķirības jaundzimušo skaitā gadu pēc gada samazināsies proporcionāli tam, kā samazināsies bāze - iepriekšējā gadā dzimušo bērnu skaits, no kura jāatrēķina nemainīgi lieli samazinājuma procenti.

Visas cerības uz ārzemēs dzimušiem latviešiem

CSP uzrādītais 7 051 bērns nav ne Latvijā dzimušo bērnu skaits, ne Latvijas valstspiederīgajiem piedzimušo bērnu kopskaits. Jaundzimušo Latvijā ir vairāk, jo Latvijā dzemdē arī ārzemnieces, kuras šeit ieradušās uz neilgu laiku, tajā skaitā speciāli kā dzemdību tūristes. Viņām dzimuši bērni tiek reģistrēti viņu izcelsmes valstīs. Tieši tā paša iemesla dēļ Latvijas valstspiederīgajām sievietēm ārzemēs dzimuši bērni tiek pieskaitīti Latvijas jaundzimušajiem, bet tehniski tas notiek vēlāk, un visu Latvijai piederīgo 2023. gada jaundzimušo apzināšana noslēgsies tikai nākamā gada jūnijā. Līdz tam laikam statistiķi ir rezervējuši sev tiesības grozīt CSP datu bāzēs uzrādīto jaundzimušo skaitu.

Jaundzimušo skaita pagaidu nenoteiktība tika jo īpaši akcentēta šā gada pirmā pusgada demogrāfisko rādītāju apskatā, no kura radušies divi dažādi jaundzimušo skaita samazinājuma rādītāji. Mīnus 1 235 jaundzimušie jeb mīnus 14,9% ir aģentūras LETA izplatīts aprēķins, salīdzinot 7 051 jaundzimušo ar to jaundzimušo skaitu, kāds atrodams CSP datu bāzē par 2022. gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Tajā pašā laikā CSP laida klajā optimistiskāku ziņu, ka “šogad pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits - 7 051 bērns - ir par 975 dzimušajiem jeb 12,1 % mazāks nekā 2022. gada attiecīgajā laika periodā”.

Atšķirība starp 1 235 un 975 radusies tādējādi, ka statistiķi salīdzinājuši Latvijā reģistrēto Latvijas valstspiederīgo pēc nācēju skaitu ar tādu pašu rādītāju pirms gada vēl pirms tam, kad bija atnākuši dati par Latvijai piederīgajiem jaundzimušajiem ārzemēs. Kamēr par 2022. gadu šie dati jau ir, bet par 2023. gadu vēl nav, dzimstības samazinājums šķiet straujāks, nekā izrādīsies vēlāk.

Tomēr reāli tuvāka īstenība ir versija par straujāku, nevis lēnāku dzimstības samazinājumu. Pirmkārt, lielāka varbūtība ir ārzemēs dzimušajam Latvijas valstspiederīgo pēctecim Latvijā nenonākt, nekā Latvijā dzimušajam - nonākt ārzemēs. Otrkārt, sprauga starp Latvijā un Latvijā plus ārzemēs dzimušo bērnu skaitu samazinās atbilstoši tam, kā vispār samazinās šo bērnu skaits.

Piemēram, šā gada 1. ceturkšņa Latvijas demogrāfisko rādītāju apskatā “Neatkarīgā” atzīmēja, ka “dzimstības kritums nedaudz piebremzējas uz pērnā gada beigu antirekorda fona”: “Ak, vai, ak, vai, ak, vai, cik slikti bija pagājušā gada novembrī ar 1 053 jaundzimušajiem, kuru skaits izrādījās par 23,4% mazāks nekā 2021. gada novembrī!” Pēc tam jūnijā CSP paziņoja precizētos, t.i. papildinātos datus par dzimstību 2022. gada novembrī jau ar 1 077 bērniem. Jā, tas ir vairāk, bet izmaiņas ar +24 bērniem ir niecīgas, ja salīdzina ar -298 bērniem, kāds bijis dzimstības samazinājums 2022. gada novembrī pret 2021. gada novembri, par kuriem tagad ir sniegti precizētie, vairs nemaināmie dati.

Latvijas ceļš kopējā nolemtībā

Orientācija uz straujāko dzimstība samazinājuma versiju jāsaglabā arī tāpēc, lai salīdzinātu Latviju starp Baltijas valstīm, kuras tāpat sniegušas aktuālos skaitļus par šā gada 6 mēnešiem un jau precizētos skaitļus par pagājušā gada pirmajiem 6 mēnešiem.

Baltijas kaimiņvalsts Krievijas statistikas iestāde uzrāda dzimstības samazinājumu par 19 tūkstošiem bērnu no 635,2 tūkstošiem 2022. gadā līdz 616,2 tūkstošiem šogad. Baltkrievija demogrāfiskos rādītājus slēpj un tādējādi dod pamatu nostāstiem, ka pēc 2020. gada revolūcijas pārpratumveidīgā pieteikuma dzimstība tur zemāka nekā jebkurā no šeit minētajām valstīm.

Pārvērtīsim dzimstības straujo samazināšanos Latvijā no defekta par efektu - par uzmanības vērtu skaitlisko pierādījumu, ka kaimiņvalstīs cilvēkiem nebūt neklājas labāk kā šeit, ja jau arī viņi nolēmuši izmirt tikpat straujā tempā. E. Siliņa ir parādījusi talantu tieši šādu procesu menedžerēt un paātrināt.

Novērtē šo rakstu:

48
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...