Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Amerikas prezidenta vēlēšanu rīts man sagādāja divkāršu Déjà vu, kā tādā Baha dubultfūgā.

Pirmā tēma uzreiz bija skaidra. No virtuves televizora man aiz muguras vēlās apjukuma, sašutuma, neizpratnes un baiļu vilnis, šoreiz CNN izpildījumā. Aumež augsti izglītotie raidījumu vadītāji, eksperti studijā, sazvanītie un saskaipotie, – visi vienā balsī vēstīja, ka tas nevar būt, kas tomēr ir, ka pasaules gals ir klāt un ka tas ir šausmīgs populisms. Bija noticis tas, ko visi amerikāņu mēdiji vienā balsī bija pasludinājuši par neiespējamu, – Tramps.

Un es atcerējos tieši šādu savu sajūtu pēc Saeimas vēlēšanām 1995. gada rudenī. Es toreiz biju laukos, virtuvē klausījos radio un prātoju: ja reiz visi “eksperti” ir tik vienprātīgi apjukuši, bet es ne pārāk, kāpēc es sēžu laukos? Un tiešām, pēc brīža iezvanījās telefons, un es paunojos prom uz Rīgu. Jauna situācija, jauni darbi. Pēc diviem neveiksmīgiem valdības sastādīšanas mēģinājumiem decembra beigās nāca Šķēles kabinets. Tagad saukts par 1.

Tā arī bija pirmā doma pēc atmiņu gūzmas apvaldīšanas – te nu ir tā atšķirība. Telefons nezvana. Pagājis ceturtdaļgadsimts galu galā. Bet izrādījās, ka analoģija ir pilnīga, tikai “ekspertu” apjukums dziļāks, jo telefons sāka zvanīt pēcpusdienā.

Panesās ultraliberālo ekspertu psiholoģisko atbalstu grupu periods – ak, kā tad tā, jūs tik gudris (gudra), es tik gudrs, un mēs visi tik gudri, un re, kā iznāca. Kā mēs tā aptaisījāmies? Un visam cauri nospiedošā proporcijā tiek locīts populisms, cik tas slikts, ļauns, bīstams, rupjš. Tikai kā nosodījums vai lamuvārds.

Un te nu nāk Déjà vu otrs aplis. Kā visiem pareizajiem komjauniešiem un vēl pareizākajiem partijniekiem bija jāmaina attieksme pret dažiem terminiem Atmodas laikā.

Mans vienīgais īsti nopietnais padoms ir līdzīgs tam, kā ziemeļu tautu vecajie māca sīčus: lai ko jums stāstītu lielie puikas, neēdiet dzelteno sniegu aiz jurtas. Tas nav apelsīnu saldējums. Lai ko jums stāsta lielie puikas, nelietojiet vārdu “populists” kā lamuvārdu. Pat, ja jums stāsta, ka tā darīt ir gauži pareizi. Nedariet tā. Neēdiet dzelteno sniegu aiz jurtas. Tas nav apelsīnu saldējums.

Lielu daļu savas dzīves esmu pavadījis situācijā, kad “kolektīvisms” bija ne tikai labais, bet gan vienīgais ētiski akceptējamais. Par “kapitālistisko” un “buržuāziski nacinālistisko” nemaz nerunājot, tie bija nozieguma sastāvi. Ētiski bija tikai “sociālistiski” un “internacionāli”, tikai. “Individuālists” un “nacionālists” bija lamuvārdi, raksturoja nicināmus indivīdus.

Par iemesliem varbūt iznāks parunāt vēlāk, bet mans padoms šobrīd vienkāršs: nelietojiet vārdu “populists” kā lamuvārdu. Jo tos, kas lamāja individuālistus un nacionālistus sevišķi nikni, iepriekšminētie neņēma darbā. Kad izrādījās, ka reāli nicināmi ir aklie kolektīvisma un internacionālisma sludinātāji, bet varu plašā nozīmē pārņēma individuālisti un nacionālisti.

Pašreizējais amerikāņu populisms paģēr atdot varu vairākumam. Tiem, kas to bija zaudējuši polikorektumam, genderismam, minoritāšu tiesībām utt. Pie mums čigānu nedrīkst saukt par čigānu, viņš var apvainoties. Tas, ka var apvainoties latvieši, “progresīvo” švoblu neinteresē.

Tas pats Amerikā – minoritātes var apvainoties par to, to un vēl šo. Bet apvainots patiesībā, un tas ir krietnas paaudzes dzīves ilgumā, bija vairākums. Un tas nu vienreiz sasparojās un teica savu vārdu. Tiesa, tikai vienu reizi. Un diezgan trakā formā. Mēs nezinām, kas notiks tālāk, tāpat kā nezinājām, kā beigsies 88. un 89., un 90., un 91. gads.

Bet pirmais, kas būtu jādara katram saprātīgam cilvēkam, nezinot visus aspektus, prospektus un diskursus, ir neēst dzelteno sniegu aiz jurtas. Nelamāt populistus tādēļ vien, ka jūs nezināt, kas tas īsti ir, bet “lielie puikas”, visādi “ūberliberāļi”, tā dara. Viņi paši, iespējams, drīz ēdīs ne tikai apelsīnu saldējumu vien.

Ja kalns nenāk, kalns var iet… (Sena dziesma jaunās skaņās, divarpus ainās.)

Žanra cienītājiem ļoti patika tā vietiņa nu jau skandalozi slavenajā Trampa preses konferencē, kur viņš reāli bez ceremonijām aplamāja CNN korespondentu un šamo reāli pasūtīja.

Tiem, kas kampaņas tehnoloģiskajai pusei nepievērsa uzmanību, tas varēja šķist kas negaidīts un pat neiespējams: publiskai personai tak nepieciešams masu mediju atbalsts, lai varētu vēstīt tautai savu viedokli, diskutēt ar pretiniekiem un panākt atbalstu savai politikai. Veca gudrība. Situācijas attīstība atsauca atmiņā senu stāstu no manas jaunības, kuram bija negaidīts turpinājums un ko tagad es sauktu par mūsdienu komunikatīvās vides jauno paradigmu.

Un tātad – 1. aina, 1982. gads, dzīvoklis Viļa Lāča ielā.

Draugu kompānija spēlē zoli. No savas istabas iznirst mans brālis Imants, sev ierastā kārtā dreifējam telplaika nepārtrauktībā, un iesaistās mūsu sarunā ar tam laikam īsti asprātīgu frāzi: “Ja kalns nenāk pie Muhameda, tad Muhameds zvana uz rajona komiteju.” Un tas pašā brežņevlaiku stagnācijas košumā! Nosmējāmies no sirds, un liku šo prātulu savā kolekcijā.

2. aina, 1993. gads, iestādes kafejnīca kaut kur Vecrīgā.

Brokastu laiks. Es pie sava galdiņa cenšos pārliecināt klausītājus par kautkonezko un izvelku no krājumiem Imanta Bendika teicienu par Muhamedu, kurš zvana uz raikomu. Tā kā visi atceras raikomus un profkomus, iestājas jautrības mirklis.

Te pie blakus galdiņa sēdošais Zigurds Spunde pagriež pret mums savu vareno korpusu un strupi paziņo: “Tas varbūt tā bija pie jums 2. vidusskolā (piezīmīte: gan mani gudrie brāļi, gan es, pastarītis, esam R2VSK absolventi), pie mums 1. vidusskolā ir tā – ja kalns nenāk pie Muhameda, tad kalns var iet d...t!”

Man tā bija atskurbinoša atziņa, un ilgstoši to traktēju kā galveno atšķirību starp mūsu skolām un to absolventu turpmāko uzvedības modeli. Arī statistika ir ļoti uzkrītoša: pēc neatkarības atjaunošanas valdības vadītāja amatu ir ieņēmušas, ieskaitot aktuālo premjeru, 13 personas. Rīgas skolu absolventi no tiem ir 9, un katrs no savas, izņemot Rīgas 1. vidusskolu, kas mums ir dāvājusi 4 premjerus, tai skaitā vienu, kurš bijis arī pēdējais LPSR MP priekšsēdētājs. Un šai sarakstā 2. vidusskolas nav. Triumfē Zigurda Spundes labojums Imanta Bendika regulai.

3. aina, ASV priekšvēlēšanu kampaņa.

Prezidenta kandidāts Tramps regulāri lieto “1.vidusskolas” attieksmi pret klasiskajiem mēdijiem un galu galā visus izdrāž. Ja kādu nepārliecina mana, iespējams, pushumorīgā statistika par 1. vidusskolas absolventu varbūtīgi neiespējamo skaitu Latvijas valdības vadībā, tad ASV prezidentūra ir faktors, kurā joki mazi.

Tas, ko apbrīnojami cietpaurīgā un pat sadzīviski stulbā kārtā nespēj saprast iepriekšējās ēras “eksperti”, “viedie” un citi pašpasludinātie pravieši, ir tas, ka mediju vara tās iepriekšējā inkarnācijā ir beigusies. Mirusi. Nosprāgusi. Beigta un pagalam.

Gaudulīgā stulbā brēkšana pēc “žurnālistikas kvalitātēm” ir labākā gadījumā nožēlojama, lai neteiktu - debila. Kārtība, kurā medijs – kaut kas tāds, kam ir iespēja nolemt, kura informācija un kādā veidā ir izplatāma “auditorijai” – ir beigusies. Tramps kampaņas laikā pasūtīja pa Zigurda Spundes iezīmēto ceļu virkni “izcilu” mediju, jo tie vairs nav vajadzīgi informācijas izplatīšanai, reāli tie ir pilnīgi lieki. Būtu lieki apgrūtināt lasītājus ar ekrānšāviņiem un klipiem, katrs interesents tādus jau ir redzējis simtiem: TV ekrānā parādās pāris trīs tvitera ierakstu, un tad “viedie” tos komentē. Tas pats solīdu aģentūru un kādreiz ietekmīgu laikrakstu mājas lapās. Pasvītroju, secība ir tieši pretēja pret vēl relatīvi nesenu pagātni, kad no TV sižeta gabaliņš parādās jūķūbē turpmākai apjūsmošanai. Tieši pretēji, auditorija iegūst informāciju pa taisno no avota, šai gadījumā prezidenta kandidāta, un vecie mediji to reproducē, izmisīgi cenšoties to ierāmēt savā redakcionālajā majonēzē.

Manā saprašanā 3. aina vēl turpināsies kādu laiciņu, kamēr jaunā paradigma nostabilizēs jaunu komunikatīvās telpas kārtību. Un es varēšu nomierināties, ka stāsts nav tikai par divām vidusskolām.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....