Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Amerikas prezidenta vēlēšanu rīts man sagādāja divkāršu Déjà vu, kā tādā Baha dubultfūgā.

Pirmā tēma uzreiz bija skaidra. No virtuves televizora man aiz muguras vēlās apjukuma, sašutuma, neizpratnes un baiļu vilnis, šoreiz CNN izpildījumā. Aumež augsti izglītotie raidījumu vadītāji, eksperti studijā, sazvanītie un saskaipotie, – visi vienā balsī vēstīja, ka tas nevar būt, kas tomēr ir, ka pasaules gals ir klāt un ka tas ir šausmīgs populisms. Bija noticis tas, ko visi amerikāņu mēdiji vienā balsī bija pasludinājuši par neiespējamu, – Tramps.

Un es atcerējos tieši šādu savu sajūtu pēc Saeimas vēlēšanām 1995. gada rudenī. Es toreiz biju laukos, virtuvē klausījos radio un prātoju: ja reiz visi “eksperti” ir tik vienprātīgi apjukuši, bet es ne pārāk, kāpēc es sēžu laukos? Un tiešām, pēc brīža iezvanījās telefons, un es paunojos prom uz Rīgu. Jauna situācija, jauni darbi. Pēc diviem neveiksmīgiem valdības sastādīšanas mēģinājumiem decembra beigās nāca Šķēles kabinets. Tagad saukts par 1.

Tā arī bija pirmā doma pēc atmiņu gūzmas apvaldīšanas – te nu ir tā atšķirība. Telefons nezvana. Pagājis ceturtdaļgadsimts galu galā. Bet izrādījās, ka analoģija ir pilnīga, tikai “ekspertu” apjukums dziļāks, jo telefons sāka zvanīt pēcpusdienā.

Panesās ultraliberālo ekspertu psiholoģisko atbalstu grupu periods – ak, kā tad tā, jūs tik gudris (gudra), es tik gudrs, un mēs visi tik gudri, un re, kā iznāca. Kā mēs tā aptaisījāmies? Un visam cauri nospiedošā proporcijā tiek locīts populisms, cik tas slikts, ļauns, bīstams, rupjš. Tikai kā nosodījums vai lamuvārds.

Un te nu nāk Déjà vu otrs aplis. Kā visiem pareizajiem komjauniešiem un vēl pareizākajiem partijniekiem bija jāmaina attieksme pret dažiem terminiem Atmodas laikā.

Mans vienīgais īsti nopietnais padoms ir līdzīgs tam, kā ziemeļu tautu vecajie māca sīčus: lai ko jums stāstītu lielie puikas, neēdiet dzelteno sniegu aiz jurtas. Tas nav apelsīnu saldējums. Lai ko jums stāsta lielie puikas, nelietojiet vārdu “populists” kā lamuvārdu. Pat, ja jums stāsta, ka tā darīt ir gauži pareizi. Nedariet tā. Neēdiet dzelteno sniegu aiz jurtas. Tas nav apelsīnu saldējums.

Lielu daļu savas dzīves esmu pavadījis situācijā, kad “kolektīvisms” bija ne tikai labais, bet gan vienīgais ētiski akceptējamais. Par “kapitālistisko” un “buržuāziski nacinālistisko” nemaz nerunājot, tie bija nozieguma sastāvi. Ētiski bija tikai “sociālistiski” un “internacionāli”, tikai. “Individuālists” un “nacionālists” bija lamuvārdi, raksturoja nicināmus indivīdus.

Par iemesliem varbūt iznāks parunāt vēlāk, bet mans padoms šobrīd vienkāršs: nelietojiet vārdu “populists” kā lamuvārdu. Jo tos, kas lamāja individuālistus un nacionālistus sevišķi nikni, iepriekšminētie neņēma darbā. Kad izrādījās, ka reāli nicināmi ir aklie kolektīvisma un internacionālisma sludinātāji, bet varu plašā nozīmē pārņēma individuālisti un nacionālisti.

Pašreizējais amerikāņu populisms paģēr atdot varu vairākumam. Tiem, kas to bija zaudējuši polikorektumam, genderismam, minoritāšu tiesībām utt. Pie mums čigānu nedrīkst saukt par čigānu, viņš var apvainoties. Tas, ka var apvainoties latvieši, “progresīvo” švoblu neinteresē.

Tas pats Amerikā – minoritātes var apvainoties par to, to un vēl šo. Bet apvainots patiesībā, un tas ir krietnas paaudzes dzīves ilgumā, bija vairākums. Un tas nu vienreiz sasparojās un teica savu vārdu. Tiesa, tikai vienu reizi. Un diezgan trakā formā. Mēs nezinām, kas notiks tālāk, tāpat kā nezinājām, kā beigsies 88. un 89., un 90., un 91. gads.

Bet pirmais, kas būtu jādara katram saprātīgam cilvēkam, nezinot visus aspektus, prospektus un diskursus, ir neēst dzelteno sniegu aiz jurtas. Nelamāt populistus tādēļ vien, ka jūs nezināt, kas tas īsti ir, bet “lielie puikas”, visādi “ūberliberāļi”, tā dara. Viņi paši, iespējams, drīz ēdīs ne tikai apelsīnu saldējumu vien.

Ja kalns nenāk, kalns var iet… (Sena dziesma jaunās skaņās, divarpus ainās.)

Žanra cienītājiem ļoti patika tā vietiņa nu jau skandalozi slavenajā Trampa preses konferencē, kur viņš reāli bez ceremonijām aplamāja CNN korespondentu un šamo reāli pasūtīja.

Tiem, kas kampaņas tehnoloģiskajai pusei nepievērsa uzmanību, tas varēja šķist kas negaidīts un pat neiespējams: publiskai personai tak nepieciešams masu mediju atbalsts, lai varētu vēstīt tautai savu viedokli, diskutēt ar pretiniekiem un panākt atbalstu savai politikai. Veca gudrība. Situācijas attīstība atsauca atmiņā senu stāstu no manas jaunības, kuram bija negaidīts turpinājums un ko tagad es sauktu par mūsdienu komunikatīvās vides jauno paradigmu.

Un tātad – 1. aina, 1982. gads, dzīvoklis Viļa Lāča ielā.

Draugu kompānija spēlē zoli. No savas istabas iznirst mans brālis Imants, sev ierastā kārtā dreifējam telplaika nepārtrauktībā, un iesaistās mūsu sarunā ar tam laikam īsti asprātīgu frāzi: “Ja kalns nenāk pie Muhameda, tad Muhameds zvana uz rajona komiteju.” Un tas pašā brežņevlaiku stagnācijas košumā! Nosmējāmies no sirds, un liku šo prātulu savā kolekcijā.

2. aina, 1993. gads, iestādes kafejnīca kaut kur Vecrīgā.

Brokastu laiks. Es pie sava galdiņa cenšos pārliecināt klausītājus par kautkonezko un izvelku no krājumiem Imanta Bendika teicienu par Muhamedu, kurš zvana uz raikomu. Tā kā visi atceras raikomus un profkomus, iestājas jautrības mirklis.

Te pie blakus galdiņa sēdošais Zigurds Spunde pagriež pret mums savu vareno korpusu un strupi paziņo: “Tas varbūt tā bija pie jums 2. vidusskolā (piezīmīte: gan mani gudrie brāļi, gan es, pastarītis, esam R2VSK absolventi), pie mums 1. vidusskolā ir tā – ja kalns nenāk pie Muhameda, tad kalns var iet d...t!”

Man tā bija atskurbinoša atziņa, un ilgstoši to traktēju kā galveno atšķirību starp mūsu skolām un to absolventu turpmāko uzvedības modeli. Arī statistika ir ļoti uzkrītoša: pēc neatkarības atjaunošanas valdības vadītāja amatu ir ieņēmušas, ieskaitot aktuālo premjeru, 13 personas. Rīgas skolu absolventi no tiem ir 9, un katrs no savas, izņemot Rīgas 1. vidusskolu, kas mums ir dāvājusi 4 premjerus, tai skaitā vienu, kurš bijis arī pēdējais LPSR MP priekšsēdētājs. Un šai sarakstā 2. vidusskolas nav. Triumfē Zigurda Spundes labojums Imanta Bendika regulai.

3. aina, ASV priekšvēlēšanu kampaņa.

Prezidenta kandidāts Tramps regulāri lieto “1.vidusskolas” attieksmi pret klasiskajiem mēdijiem un galu galā visus izdrāž. Ja kādu nepārliecina mana, iespējams, pushumorīgā statistika par 1. vidusskolas absolventu varbūtīgi neiespējamo skaitu Latvijas valdības vadībā, tad ASV prezidentūra ir faktors, kurā joki mazi.

Tas, ko apbrīnojami cietpaurīgā un pat sadzīviski stulbā kārtā nespēj saprast iepriekšējās ēras “eksperti”, “viedie” un citi pašpasludinātie pravieši, ir tas, ka mediju vara tās iepriekšējā inkarnācijā ir beigusies. Mirusi. Nosprāgusi. Beigta un pagalam.

Gaudulīgā stulbā brēkšana pēc “žurnālistikas kvalitātēm” ir labākā gadījumā nožēlojama, lai neteiktu - debila. Kārtība, kurā medijs – kaut kas tāds, kam ir iespēja nolemt, kura informācija un kādā veidā ir izplatāma “auditorijai” – ir beigusies. Tramps kampaņas laikā pasūtīja pa Zigurda Spundes iezīmēto ceļu virkni “izcilu” mediju, jo tie vairs nav vajadzīgi informācijas izplatīšanai, reāli tie ir pilnīgi lieki. Būtu lieki apgrūtināt lasītājus ar ekrānšāviņiem un klipiem, katrs interesents tādus jau ir redzējis simtiem: TV ekrānā parādās pāris trīs tvitera ierakstu, un tad “viedie” tos komentē. Tas pats solīdu aģentūru un kādreiz ietekmīgu laikrakstu mājas lapās. Pasvītroju, secība ir tieši pretēja pret vēl relatīvi nesenu pagātni, kad no TV sižeta gabaliņš parādās jūķūbē turpmākai apjūsmošanai. Tieši pretēji, auditorija iegūst informāciju pa taisno no avota, šai gadījumā prezidenta kandidāta, un vecie mediji to reproducē, izmisīgi cenšoties to ierāmēt savā redakcionālajā majonēzē.

Manā saprašanā 3. aina vēl turpināsies kādu laiciņu, kamēr jaunā paradigma nostabilizēs jaunu komunikatīvās telpas kārtību. Un es varēšu nomierināties, ka stāsts nav tikai par divām vidusskolām.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...