Iesaki rakstu: 
Pagāja vairāk nekā 6 mēneši, un beidzot Jāni Ādamsonu pret drošības naudu atbrīvoja no apcietinājuma. Kas tad ir noticis pa šo laiku? Principā nekas sevišķs, ja neskaita to, ka viņam ir pasliktinājies veselības stāvoklis – priekšā stāv trīs operācijas, kuras bez saskaņošanas ar prokuroru J.Ločmeli nav iespējams veikt, t.i., ja J.Ādamsonam radīsies nepieciešamība iestāties jebkurā slimnīcas stacionārā, viņam obligāti par to ir jāinformē prokurors J.Ločmelis un jāsaņem saskaņojums. Absurds? Jā, bet tāda ir dzīve.
Ja runā par apsūdzībām, tad te ir viens ļoti interesants moments. J.Ādamsons tiek apsūdzēts par to, ka, pildot deputāta pienākumus, ieguva neizpaužamas ziņas, kuras ar citas personas starpniecību nodeva Krievijas Federālajam drošības dienestam. Tik tiešām, J.Ādamsons ļoti daudz zina par notiekošo Latvijā, un viņš ar šāda veida svarīgu informāciju “dalījās” ar valsts augstākajām amatpersonām, taču no šo amatpersonu puses bija vai nu birokrātiskas atbildes, vai pat vienkārši ignorēšana.
Tieši šāda amatpersonu rīcība bija novedusi J.Ādamsonu līdz noteiktam punktam – vienā no plenārsēdēm par uzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai viņš jau diezgan atklāti sāka runāt par valstisko organizēto noziedzību. Un tas notika neilgi pirms viņa apcietināšanas – 2021.gada 3.jūnijā. Šeit būs mazs izvilkums no šīs plenārsēdes. Secinājumus lasītāji lai izdara paši.
“Daudz kā trūka ministra amata kandidātes uzrunā. Visvairāk mani “fascinē” tas, ka netika ne ar vārdu pieminēts tāds veidojums kā valstiskā organizētā noziedzība vai mafiozās struktūras, kuras ir cauraudušas visu mūsu valsts varu.
Atgādināšu - tiem kolēģiem, kuri piemirsuši -, ka mēs varam izveidot atsevišķu Saeimas frakciju no smagos noziegumos apsūdzētiem cilvēkiem. Mums te ir bijušais ministrs, kurš, manuprāt, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ieguva caurlaides, tika sveikā ar vieglu izbīli, tikai ar administratīviem sodiem, un tas, manuprāt, ir nepareizi. Mēs varam runāt par, iespējams, tieslietu ministra... viņa parlamentārā sekretāra tikšanos ar smagos noziegumos apsūdzētu cilvēku jau nākamajā dienā pēc tam, kad viņu atbrīvoja no apcietinājuma.
Varbūt Kariņa kungs tagad kliedēs manas šaubas... Un hokeja čempionāta pirmā mača apmeklēšana, ko veica ārlietu ministrs... Tā bija nejaušība, ka viņš deleģēja veikt šīs funkcijas... pēc protokola... pārkāpjot gan likumu, gan visus ierobežojumus... kopā ar Kanādas vēstnieku apmeklēt maču... tāpat arī ar militārā kontingenta pārstāvi... un tur pavisam nejauši satikās ar diviem cilvēkiem, kuri tiek apsūdzēti smagos noziegumos. Varbūt tieši tur tika risināti jautājumi par nākošās... valdības izmaiņām.”
Zemāk tiek publicēti daži izvilkumi no apjomīgās J.Ādamsona sarakstes ar tām personām, kurām viņš dažāda veida informāciju nodeva oficiāli. Un cik daudz ar šīm personām bija neoficiālu tikšanos?
2016.gada marts, vēstule adresēta Latvijas Republikas iekšlietu ministram.
“Informēju Jūs, ka esmu saņēmis informāciju par iespējamiem teroraktiem Latvijas teritorijā. Šos teroraktus varētu īstenot radikālā Islama atbalstītāji, kuri ir iebraukuši no Ziemeļkaukāza republikām (Dagestāna un Čečenija). Iespējamo teroraktu vietas ir starptautiskā lidosta Rīga, Rīgas starptautiskā autoosta un Rīgas dzelzceļa stacija.”
2016.gada jūlijs, vēstule adresēta LR valsts prezidentam.
“Lai gan Latvijas valsts pārvaldes pārstāvji informē par zemo terorisma draudu līmeni Latvijā, tomēr pašā Eiropā terorisma draudu situācija kļūst arvien komplicētāka un saspīlēta. Šai sakarā vēlos Jūs informēt par Latvijas specdienestu nepietiekamu darbu saistībā ar terorisma apkarošanas profilaksi.”
2016.gada oktobris, vēstule adresēta finanšu ministrei.
“Esmu saņēmis no … iesniegumu par algas izmaksāšanu “konvertos”. Šajā iesniegumā viņš izklāsta faktus par algas izmaksāšanu “konvertos”, kā arī par to, ka ar līdzīga rakstura iesniegumu viņš ir griezies VID Finanšu policijas pārvaldē. Arī VID adresētajā iesniegumā … bija norādījis visus faktus par algas izmaksāšanu “konvertos”, uz kuru pamata faktiski būtu jāierosina kriminālprocess pret pārkāpēju.” ……
2018.gada janvāris, vēstule adresēta ģenerālprokuroram.
“2017.gada 12.decembrī es Jums nosūtīju vēstuli, kuras pielikumā esošajā materiālā bija norādīta informācija, kas varētu liecināt par iespējamām nelikumībām un normatīvo aktu pārkāpumiem no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu puses. Š.g. 2.janvārī es saņēmu …. vēstuli, kurā tiek norādīts, ka, sakarā ar to, ka esošā informācija ir anonīma, mans iesniegums tiek atstāts bez izskatīšanas.”
2018.gada jūlijs, vēstule adresēta Ģenerālprokuroram.
“Esmu vairākas reizes vērsies pie Drošības policijas vadības saistībā ar pretlikumīgu L.G. Latvijas pilsonības iegūšanu uz viltotu dokumentu pamata, kā arī esmu norādījis par viņa pārstāvētās firmas iespējamu iesaistīšanos pretlikumīgās darbībās, kas varētu skart Valsts drošību. Diemžēl atbildes no Drošības policijas vadības ir tīri formālas, kuru konteksts norāda uz negribēšanu vai arī nevarēšanu iedziļināties lietas būtībā.”
2018.gada jūlijs, vēstule adresēta ģenerālprokuroram.
“Š.g. jūnija beigās esmu saņēmis no Drošības policijas vadības atbildi uz savu iesniegumu, kuru biju adresējis Jums saistībā ar, iespējams, prettiesisku termiņuzturēšanās atļauju noformēšanu personām (P.M. un O.K.), kuras ir sauktas pie kriminālatbildības par dažāda veida noziegumiem ārvalstīs, kā arī tiek turētas aizdomās par piedalīšanos naudas atmazgāšanas shēmās. Diemžēl šī atbilde ir tīri formāla. Mana jautājuma būtība bija - vai LR drošības iestāžu darbinieki, kuri ir strādājuši ar attiecīgām personām, vai arī šo drošības iestāžu darbinieku ģimenes locekļi nav saņēmuši materiālu labumu, sniedzot palīdzību attiecīgo dokumentu noformēšanā. Tāpat neatbilst patiesībai, ka visa informācija ir atrodama interneta resursos.”
2020.gada janvāris, vēstule adresēta ģenerālprokuroram.
“Vienā no žurnāla FORBES publikācijām (https://forbes.lv/lv/zinas/raksts/pilsonis-vladimirs-antonovs) par pētījumu korupcijas jomā banku sektorā bija publicēta Latvijas pilsoņa Andreja Broka pases kopija. Fotogrāfijā esošais cilvēks ir ļoti līdzīgs bijušajam Krājbankas īpašniekam Vladimiram Antonovam un FORBES savā publikācijā apgalvo, ka tā tas arī ir.
Lūdzu Jūs izvērtēt klāt pievienoto publikāciju un tajā minētos faktus saistībā ar publicēto pases kopiju, kā arī pieņemt procesuālo lēmumu šādos jautājumos:
1. Uz kāda pamata ir izdota šī pase;
2. Kas ir izdevis šo pasi.”
Nu, vai tiešām kādam patiksies, ka “kaut kāds deputāts” zina daudz vairāk nekā persona, kura ieņem augstu amatu? Un turklāt šis deputāts ne tikai informē, bet spiež pieņemt arī pasākumus, kas ne vienmēr ir pieņemami, jo jauc šo personu uzsākto spēli. Ko darīt ar šādu deputātu? Atbilde ir vienkārša – noņemt no trases, t.i. veikt visu iespējamo un neiespējamo, lai šis deputāts vairs nevarētu pildīt savus pienākumus un vispār aizietu no politikas! Tas nekas, ja viņa veselības stāvoklis vēl vairāk pasliktināsies. Tas nāks tikai par labu šīm personām.
Cienījamais lasītāj, šeit ir ieskats tikai dažos faktos, kuri parāda, cik dziļi mafiozās struktūras ir cauraudušas visu mūsu valsts varu. Lasiet, analizējiet un taisiet secinājumus paši.
Seko mums 
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
Publiskās atmiņas centra rosinātais un Rīgas Pieminekļu padomes atbalstītais priekšlikums demontēt vairāku literātu (tostarp – latviešu rakstnieka Andreja Upīša (1877–1970)) skulptūras Rīgas pilsētvidē ietver vairākas problēmas un nenoliedzamas pretrunas.
Pamēģināsim uz šo jautājumu atbildēt godīgi un argumentēti, izmantojot arī tādu informāciju, kāda nekad nenonāk latvju žurnālistu rokās un galvās. Un paturēsim prātā, ka lielais vairums kolēģu-žurnālistu nāk no tās paaudzes, kura vairs nelasa grāmatas. Tikai raksta. Un tikai tad, ja zina, ka par to samaksās. Tāpēc arī tauta viņu rakstītajam ne pārāk tic.
Žurnālistikā vissvarīgākā vērtība ir redakcionālā neatkarība. Nekas to nedrīkst apšaubīt. Vienlaikus cilvēkam ir viņa individuālā brīvība un sirdsapziņā pamatotas izvēles.
