Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts a/s Latvenergo apmaksāto reklāmu, kurā tiek aizstāvēti jaunie tarifi, izstrādājusi SIA Repute, kuras līdzīpašnieks ir Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Ainārs Ščipčinskis. Par netiešu ieguvēju no šīs reklāmas kampaņas var uzskatīt arī ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība, attēlā), kurš kā nozares ministrs saņem kritiku par gaidāmo tarifu kāpumu. Apšaubāma ir arī valsts uzņēmuma apmaksātās reklāmas lietderība, jo regulators vēl tikai lemj, vai tarifus apstiprināt.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs Pietiek nevarēja nosaukt precīzu summu, kāda atvēlēta šai reklāmas kampaņai, bet atzina, ka SIA Repute par šo darbu varētu saņemt summu virs 10 000 latu. Viņš par firmas saikni ar ekonomikas ministra pārstāvēto politisko spēku neesot bijis informēts un noliedz, ka līgums slēgts politiska lobija iespaidā.

Kampars Pietiek atzīst, ka Ekonomikas ministrija (EM), kas ir valsts kapitāla daļu turētāja Latvenergo, ir mudinājusi energouzņēmumu informēt sabiedrību par plānoto tarifu maiņu, jo „sabiedrība nezina, par ko ir stāsts”. Bet tas, kādiem līdzekļiem tas darāms, esot paša uzņēmuma izvēle. Ekonomikas ministrs uzsver, ka nav bijis informēts, ar kādu reklāmas aģentūru Latvenergo slēgusi līgumu. Tiesa, EM mājaslapā atrodama informācija, ka 2010. gada septembrī ministrija noslēgusi līgumu ar SIA Repute par informatīvā materiāla „Buklets par mikrouzņēmuma atbalstu” iespiešanu. Šī līguma summa nav liela – 2454,53 lati.

Lai gan publiskajā telpā pret Latvenergo plānoto tarifu celšanu dzirdamā kritika vērsta arī pret nozares ministru, Kampars neuzskata, ka šī energouzņēmuma apmaksātā reklāmas kampaņa palīdzētu arī viņa tēla spodrināšanai. Man pa lielam ar tarifiem nav nekāda sakara, tas ir tīrākais Latvenergo bizness – viņi aprēķina tarifu atbilstoši metodikai, nes regulatoram, kas pārbauda, Ekonomikas ministrija viņiem neko nevar norādīt šajā gadījumā, neko nevar ietekmēt. Latvenergo ir iesnieguši tarifu plānu, tā ir realitāte, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai būtu jāpasaka - jā vai nē,” uzskata ekonomikas ministrs.

Kampars nepiekrīt, ka būtu ieņēmis pozīciju, kas atbalsta Latvenergo jauno tarifu plānu, lai gan elektroenerģijas cenu kāpums esot objektīvs – pēdējos divus gadus uzņēmums neko neesot ieguldījis elektrotīklos, un nesenā energokrīze Latgalē parādot, kādas tam ir sekas. „Tas, ko es gribu, lai iedzīvotāji ir informēti, un šajā krīzes situācijā mēs esam iedevuši Latvenergo uzdevumu izstrādāt kaut kādu elastīgu risinājumu, lai neciestu daudzbērnu ģimenes,” saka ekonomikas ministrs, uzsverot, ka „iet politikānismā” un kritizēt Latvenergo iecerēto tarifu kāpumu viņš neesot gatavs.

Saskaņā ar Lursoft informāciju, SIA Repute 45% daļu pieder firmai MWG, kuras valdes priekšsēdētājs un vienīgais īpašnieks ir Ainārs Ščipčinskis. Cita Ščipčinskim caur SIA MWG pilnībā piederoša reklāmas aģentūra McCann-Erickson Riga šovasar veidoja priekšvēlēšanu kampaņu apvienībai Vienotība. Ščipčinskis pērnvasar jūlijā dažus mēnešus pirms vēlēšanām Vienotībai ziedojis maksimāli atļauto summu - 18 000 latu. Pērnajā vasarā Latvenergo veikusi iepirkumu un noslēgusi ar SIA Repute līgumu par komunikāciju pakalpojumu sniegšanu, kura summu Pietiek ceturtdien neizdevās noskaidrot – gan Latvenergo preses pārstāvis Andris Siksnis, gan SIA Repute līdzīpašniece Iveta Antonišķe norādīja, ka šāda informācija satur komercnoslēpumu. Ar Ščipčinski Pietiek ceturtdien sazināties neizdevās – uz tālruņa zvanu un īsziņā uzdotu jautājumu viņš neatbildēja.

Viens no Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas vadītājiem Edgars Jaunups pirms vairākiem mēnešiem intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei stāstīja, ka Ščipčinska reklāmas aģentūra McCann Erickson Riga jau vairākus gadus sadarbojusies ar Jauno laiku un patlaban arī ar Vienotību. Ščipčinska dāsno ziedojumu viņš skaidroja ar turīga cilvēka un JL un Vienotības piedāvātās politikas patriota vēlmi finansiāli atbalstīt Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu.

Valsts a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs sarunā ar Pietiek par uzņēmuma apmaksāto reklāmu:

Cik lietderīgi, jūsuprāt, valsts uzņēmumam ir tērēt naudu reklāmai, kurā tiek aizstāvēti tarifi, kas vēl nemaz nav apstiprināti?

Mums kaut kādā veidā vajadzēja aizsniegt to auditoriju, kura uztraucas par tarifu izmaiņām un kura nelasa ziņu portālus un varbūt arī nelasa avīzes. Radio un televīzija ir tie ziņu kanāli, kurus, mēs uzskatījām, ir nepieciešams izmantot informācijas sniegšanai mūsu klientiem.

Jā, bet, cik tas ir lietderīgi, ņemot vērā, ka šie tarifi varbūt nemaz nestāsies spēkā? Vai tā nav valsts uzņēmuma naudas šķiešana?

Uzņēmuma nauda ir no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, tā nav valsts nauda. Un galu galā mēs taču neziņojam kaut kādas absurdas lietas, bet tiešām stāstām par tām lietām, kuras nevarējām citādā ceļā paziņot. Diemžēl mūsu ziņu lentēs iesniegtā informācija nekādā veidā neparādījās ne drukātajos medijos, ne televīzijas ziņu pārraidēs, tādēļ mēs izšķīrāmies par šādu soli.

Vai plānojat šo kampaņu turpināt vēl ar kādiem elementiem?

Patlaban es uz to jums nevaru atbildēt, jo to rādīs dzīve, kāda būs nepieciešamība. Acīmredzot, ja tas būs nepieciešams, tad mēs kaut kādā veidā centīsimies sasniegt tos iedzīvotājus, kuri netiek klāt pie interneta un pie drukātajiem medijiem.

Kāds ir vismaz aptuvenais šai kampaņai atvēlētais budžets?

Acumirklī nevaru atbildēt.

Vai runa ir par desmitiem tūkstošu latu?

Nu droši vien, ka tas ir vairāk kā 10 000 latu.

Šo reklāmu ir veidojusi SIA Repute?

Jā, ar tādu firmu ir līgums, bet tas līgums nav noslēgts šai vajadzībai, tas ir ilgtermiņa sadarbības līgums darbībai visā Baltijas valstu teritorijā.

Jūs esat informēts, ka šī firma pieder Aināram Ščipčinskim, kurš ir veidojis priekšvēlēšanu kampaņu ekonomikas ministra Arta Kampara pārstāvētajai Vienotībai [Ekonomikas ministrija ir a/s Latvenergo valsts kapitāla daļu turētāja]?

Nu, es par šo variantu uzzinu no jums.

Tad kaut kādam politiskam lobijam šīs kompānijas izvēlē nav bijis lomas?

Kā jau es teicu, tas līgums ir ilgāka termiņa līgums un, man uzsākot darbu Latvenergo, šis līgums jau bija noslēgts.

Tomēr, ņemot vērā, ka tarifu celšana ir arī politiski jutīgs jautājums un liela kritika par to nāk pār ekonomikas ministra Kampara galvu, viņu var uzskatīt par netiešu ieguvēju no šīm Latvenergo apmaksātajām reklāmām?

Nu, ziniet, tā ir jūsu interpretācija šobrīd un jūs jau varat to attīstīt vēl kaut kā tālāk. Mums nav nekāda nodoma rīkoties tajā mērcē, kā jūs to šobrīd pasniedzat. Es jau pateicu, kas mums likās ļoti svarīgi – šeit ir runa par bērniem, par daudzbērnu ģimenēm, kuras patiešām ir ļoti uztraukušās... Parādījās arī kritiski sižeti Latvijas televīzijā par to, ka, lūk, daudzbērnu ģimenes varētu būt visvairāk ietekmētas no elektroenerģijas tarifu izmaiņām.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Kas šogad gaidāms

FotoVara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
Lasīt visu...

3

Konkurences padomei tāpat kā sliktam dejotājam traucē...

Foto2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Lasīt visu...

10

Ko pateica Gauss televīzijā pie Bērtules?

FotoIzpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Lasīt visu...

6

Anda Čakša un bērnu slīkšana

FotoPirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Lasīt visu...

21

Kā ierēdņu mafija iepļaukāja Valaini

FotoŠis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Lasīt visu...

21

Šis un tas no vēstures var atkārtoties… No kurienes “uzpeldēja” Gauss un kāpēc tik ilgi noturas virs ūdens?

FotoPolitologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Lasīt visu...

21

„airBaltic”: gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli

FotoVakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Lasīt visu...

10

Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes

FotoTautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Lasīt visu...

6

Vai jums tas “bērnudārzs” liekas normāls?

FotoDaudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi