Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas vairumam cilvēku labākajā gadījumā lika nodomāt: "Kārtējais idiotisms!", sliktākajā gadījumā - raisīja asociācijas ar vēl vienu solīti "atpakaļ PSRS". Runa ir par noteikumiem, kas regulē drošības pasākumus tā sauktajos "kritiskās infrastruktūras objektos". No šīs otrdienas valdība lēmusi, ka plašākai publikai varēs liegt fotografēt šos objektus.

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas vairumam cilvēku labākajā gadījumā lika nodomāt: "Kārtējais idiotisms!", sliktākajā gadījumā - raisīja asociācijas ar vēl vienu solīti "atpakaļ PSRS". Runa ir par noteikumiem, kas regulē drošības pasākumus tā sauktajos "kritiskās infrastruktūras objektos". No šīs otrdienas valdība lēmusi, ka plašākai publikai varēs liegt fotografēt šos objektus.

Ja runa būtu tikai par armijas bāzēm un tamlīdzīgiem ar militāro infrastruktūru tieši saistītiem objektiem, par to vēl varētu tikai pasmaidīt kā par naivu bezjēdzību laikmetā, kad pat atklāti izziņotā satelītattēlu izšķirtspēja sasniegusi 30 centimetrus. Taču, kā izskanējis medijos, t.sk. no drošības iestāžu amatpersonām, "kritiskās infrastruktūras" objektos ietilpst arī valdības ēka, Saeimas ēka, dzelzceļa tilti un tamlīdzīgas publiskas un fotoaparātu objektīviem bieži pozējošas būves - tātad teorētiski arī par šo objektu fotografēšanu turpmāk ikviens varēs iedzīvoties nepatikšanās. Un tā nav vienīgā absurdā pretruna, kas izriet no jaunā regulējuma.
Pirmkārt, absurdi izklausās jau pats normas ieviešanas pamatojums. Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecinot, ka "personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu", teikts presei izplatītajā Iekšlietu ministrijas paziņojumā. Tātad, acīmredzot apzinoties, ka pamatot fotografēšanas aizliegumu ar ārējo militāro drošību būtu pavisam muļķīgi, kā galvenais arguments tiek izmantots terorisms. Taču arī tas izklausās baltiem diegiem sašūts.
Pirmkārt, teroristu uzbrukumi parasti notiek nevis "plikiem" dzelžiem (kā dzelzceļa tilti, TV torņi vai tamlīdzīga infrastruktūra) un pat ne valdību ēkām (jo kāda gan jēga teroristam uzspridzināt, piemēram, vienu šādas ēkas sienas stūri, ja neko vairāk tas ar "pašnāvnieka jostu" vai pat sprāgstvielām piekrautu auto tāpat nespētu nodarīt?), bet gan atklātām, publiskām vietām, kurās pulcējas daudz cilvēku.
Teroristu mērķis nav uzbrukt kādām stratēģiskām, valsts funkcionēšanai svarīgām celtnēm (protams, izņemot pasaules vēsturē vienīgo gadījumu, kad tika iegūts tik efektīvs ierocis kā nolaupītas lidmašīnas, bet šādā gadījumā iepriekšēja vietas fotofiksācija no zemes jau nu patiešām nav nepieciešama), teroristu mērķis ir izdzēst pēc iespējas vairāk dzīvību, lai radītu pēc iespējas lielāku šoku.
Tātad apdraudētākās vietas terorismam ir jebkura gājēju pilna iela vai laukums, tirgus un lielveikali, apmeklētākie tūrisma objekti, kultūras pasākumu vietas, baznīcas un tamlīdzīgi - ja "kritiskās infrastruktūras" objektu sarakstā ierakstītu visas šīs vietas, tad faktiski stātos spēkā gandrīz vai totāls fotografēšanas aizliegums.
Otrkārt, vai tiešām teroristam, lai gūtu iepriekšēju priekšstatu par to, kā izskatās konkrētajā vietā, nepietiek ar internetā jau atrodamo vizuālo informāciju - kaut vai to pašu "Google Street View", kas pedantiski izbraukājis teju visas Rīgas un citu Latvijas pilsētu un pat ciematu ieliņas? Vai Iekšlietu ministrija tagad sūtīs pieprasījumu Google izņemt no "Street View" visas skatu perspektīvas uz valdības ēku, dzelzceļa tiltu un citiem "kritiskās infrastruktūras" objektiem, lai kas arī tie nebūtu?
Galu galā, vai terorists būtiskāko informāciju par to, kā izskatās konkrētā vietā, nevar iegūt, tur pirms tam vienkārši vairākkārtēji pastaigājoties vai arī nemanāmi nobildējot to ar mobilo telefonu, kuros mūsdienās iebūvētas gana augstas izšķirtspējas foto kameras? Vai valdības, Saeimas un citu infrastruktūras objektu apsardze skries laukā ikreiz, kad kāds paies garām šīm ēkām ar pie auss pieliktu mobilo tālruni, lai noskaidrotu, vai šis cilvēks patiešām ar kādu sazvanās vai tomēr slepeni fotografē?
Kāds teiks, nevajag pārspīlēt un novest līdz absurdam - tik traki jau tas viss nemaz nebūšot domāts. Drošības policija, komentējot jauno regulējumu, apmēram tā arī runā - pamatā norma jau esot vien preventīva, praksē "absolūtā vairumā gadījumu" šķēršļi fotografēšanai netikšot likti. Bet te jāatceras, ka dažādu burta kalpu arī apsardzes sfērā netrūkst, un jebkurš kaut cik nopietns fotogrāfs pateiks, ka tie nereti pat vēl ar neesošām likumu normām pasteidzas būt ļoti "preventīvi" un mēģina aizliegt to, kas patiesībā ir atļauts. Tagad ir radīta juridiski neskaidra norma, kuru katrs varēs mēģināt interpretēt, kā pašam izdevīgāk, un galvenais iemesls tam ir vēl viens tajā iebūvētais absurds.
Šis absurds nozīmē, ka faktiski ir aizliegts fotografēt "to - nezin ko", jo kritiskās infrastruktūras objektu saraksts ir slepens un nekur nav publicēts, līdz ar to Pilsonis Parastais nevar tajā ieskatīties un tikt skaidrībā, ko tad viņš īsti drīkst, ko nedrīkst fotografēt. Tas paver veselu virkni ar pārpratumu iespējām. Kā lai te neatceras Lato Lapsas sāgu ar Drošības policiju, kur Drošības policijas darbinieki, kas centās aizliegt Lapsam fotografēt ēku un tās apkārtni, lūgti paskaidrot, ar kādu normatīvo aktu ir pamatota viņu prasība, to nespēja nosaukt.
Gluži vai šķiet, ka īstie "teroristi", pret kuriem vērsta jaunpieņemtā norma, ir tieši šādi lapsveidīgie urķi - žurnālisti (bet cietīs arī visi pārējie), jo tagad identiskā situācijā apsardzes darbinieks varēs mēģināt atsaukties uz to. Taču lapsveidīgais atkal varēs jautāt - kurā normatīvajā aktā ir noteikts, ka tieši šī ēka pieder pie kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus nedrīkst bildēt, un apsardzes darbinieks atkal nespēs atbildēt, jo šāda normatīvā akta nav, objektu saraksts ir valsts noslēpums, kuram šim apsardzes darbiniekam, visticamākais, nav pielaides, un, pat ja būtu, - viņš taču nedrīkstētu to izpaust...
Tiesa gan, MK noteikumu grozījumos ir arī paredzēts, ka pie tiem kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus nedrīkstēs bildēt, būs izvietotas informatīvas norādes ,,BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS”. Taču - šāda norāde nav normatīvais akts, ar kuru juridiski var pamatot fotografēšanas aizliegumu publiskā vietā. Teorētiski tādu norādi saskaņā ar MK noteikumos definētajām prasībām var izgatavot ikviens, piemēram, miljonārs pie savas mājas Ķīpsalas krastmalā vai Mežaparkā (jo kritiskās infrastruktūras objekts var atrasties arī privātā pārvaldījumā) un apgalvot, ka arī viņa villa ietilpst slepenajā aizsargāto objektu sarakstā.
No otras puses, šādu informatīvu norāžu izvietošana padara par neloģisku absurdu arī pašu slepenības statusu kritiskās infrastruktūras objektiem - iznāk, ka, no vienas puses, tas ir noteikts par valsts noslēpumu, no otras puses, šis noslēpums tiek publiski atklāts, izziņots visiem ar lieliem plakātiem par fotografēšanas aizliegumu. Vai šādu plakātu izvietošana faktiski nepārkāptu normatīvo regulējumu par valsts noslēpuma aizsardzību? Vai tikko nav ticis pieņemts normatīvais akts, kas nonāk pretrunā ar citu normatīvo aktu? Jautājums juristiem.
Nav skaidrs, kāpēc šāda juridiski kleina norma ir tikusi pieņemta. Tam nav nedz loģiska motīva un paredzamā sabiedrības labuma, nedz juridiski skaidra izpildījuma mehānisma praksē. Varam tikai minēt, kam un kāpēc tas bija vajadzīgs.
Foto: no Photoriga.com arhīva

Ja runa būtu tikai par armijas bāzēm un tamlīdzīgiem ar militāro infrastruktūru tieši saistītiem objektiem, par to vēl varētu tikai pasmaidīt kā par naivu bezjēdzību laikmetā, kad pat atklāti izziņotā satelītattēlu izšķirtspēja sasniegusi 30 centimetrus. Taču, kā izskanējis medijos, t.sk. no drošības iestāžu amatpersonām, "kritiskās infrastruktūras" objektos ietilpst arī valdības ēka, Saeimas ēka, dzelzceļa tilti un tamlīdzīgas publiskas un fotoaparātu objektīviem bieži pozējošas būves - tātad teorētiski arī par šo objektu fotografēšanu turpmāk ikviens varēs iedzīvoties nepatikšanās. Un tā nav vienīgā absurdā pretruna, kas izriet no jaunā regulējuma.

Pirmkārt, absurdi izklausās jau pats normas ieviešanas pamatojums. Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecinot, ka "personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu", teikts presei izplatītajā Iekšlietu ministrijas paziņojumā. Tātad, acīmredzot apzinoties, ka pamatot fotografēšanas aizliegumu ar ārējo militāro drošību būtu pavisam muļķīgi, kā galvenais arguments tiek izmantots terorisms. Taču arī tas izklausās baltiem diegiem sašūts.

Pirmkārt, teroristu uzbrukumi parasti notiek nevis "plikiem" dzelžiem (kā dzelzceļa tilti, TV torņi vai tamlīdzīga infrastruktūra) un pat ne valdību ēkām (jo kāda gan jēga teroristam uzspridzināt, piemēram, vienu šādas ēkas sienas stūri, ja neko vairāk tas ar "pašnāvnieka jostu" vai pat sprāgstvielām piekrautu auto tāpat nespētu nodarīt?), bet gan atklātām, publiskām vietām, kurās pulcējas daudz cilvēku.

Teroristu mērķis nav uzbrukt kādām stratēģiskām, valsts funkcionēšanai svarīgām celtnēm (protams, izņemot pasaules vēsturē vienīgo gadījumu, kad tika iegūts tik efektīvs ierocis kā nolaupītas lidmašīnas, bet šādā gadījumā iepriekšēja vietas fotofiksācija no zemes jau nu patiešām nav nepieciešama), teroristu mērķis ir izdzēst pēc iespējas vairāk dzīvību, lai radītu pēc iespējas lielāku šoku.

Tātad apdraudētākās vietas terorismam ir jebkura gājēju pilna iela vai laukums, tirgus un lielveikali, apmeklētākie tūrisma objekti, kultūras pasākumu vietas, baznīcas un tamlīdzīgi - ja "kritiskās infrastruktūras" objektu sarakstā ierakstītu visas šīs vietas, tad faktiski stātos spēkā gandrīz vai totāls fotografēšanas aizliegums.

Otrkārt, vai tiešām teroristam, lai gūtu iepriekšēju priekšstatu par to, kā izskatās konkrētajā vietā, nepietiek ar internetā jau atrodamo vizuālo informāciju - kaut vai to pašu "Google Street View", kas pedantiski izbraukājis teju visas Rīgas un citu Latvijas pilsētu un pat ciematu ieliņas? Vai Iekšlietu ministrija tagad sūtīs pieprasījumu Google izņemt no "Street View" visas skatu perspektīvas uz valdības ēku, dzelzceļa tiltu un citiem "kritiskās infrastruktūras" objektiem, lai kas arī tie nebūtu?

Galu galā, vai terorists būtiskāko informāciju par to, kā izskatās konkrētā vietā, nevar iegūt, tur pirms tam vienkārši vairākkārtēji pastaigājoties vai arī nemanāmi nobildējot to ar mobilo telefonu, kuros mūsdienās iebūvētas gana augstas izšķirtspējas foto kameras? Vai valdības, Saeimas un citu infrastruktūras objektu apsardze skries laukā ikreiz, kad kāds paies garām šīm ēkām ar pie auss pieliktu mobilo tālruni, lai noskaidrotu, vai šis cilvēks patiešām ar kādu sazvanās vai tomēr slepeni fotografē?

Kāds teiks, nevajag pārspīlēt un novest līdz absurdam - tik traki jau tas viss nemaz nebūšot domāts. Drošības policija, komentējot jauno regulējumu, apmēram tā arī runā - pamatā norma jau esot vien preventīva, praksē "absolūtā vairumā gadījumu" šķēršļi fotografēšanai netikšot likti. Bet te jāatceras, ka dažādu burta kalpu arī apsardzes sfērā netrūkst, un jebkurš kaut cik nopietns fotogrāfs pateiks, ka tie nereti pat vēl ar neesošām likumu normām pasteidzas būt ļoti "preventīvi" un mēģina aizliegt to, kas patiesībā ir atļauts. Tagad ir radīta juridiski neskaidra norma, kuru katrs varēs mēģināt interpretēt, kā pašam izdevīgāk, un galvenais iemesls tam ir vēl viens tajā iebūvētais absurds.

Šis absurds nozīmē, ka faktiski ir aizliegts fotografēt "to - nezin ko", jo kritiskās infrastruktūras objektu saraksts ir slepens un nekur nav publicēts, līdz ar to Pilsonis Parastais nevar tajā ieskatīties un tikt skaidrībā, ko tad viņš īsti drīkst, ko nedrīkst fotografēt. Tas paver veselu virkni ar pārpratumu iespējām. Kā lai te neatceras Lato Lapsas sāgu ar Drošības policiju, kur Drošības policijas darbinieki, kas centās aizliegt Lapsam fotografēt ēku un tās apkārtni, lūgti paskaidrot, ar kādu normatīvo aktu ir pamatota viņu prasība, to nespēja nosaukt.

Gluži vai šķiet, ka īstie "teroristi", pret kuriem vērsta jaunpieņemtā norma, ir tieši šādi lapsveidīgie urķi - žurnālisti (bet cietīs arī visi pārējie), jo tagad identiskā situācijā apsardzes darbinieks varēs mēģināt atsaukties uz to. Taču lapsveidīgais atkal varēs jautāt - kurā normatīvajā aktā ir noteikts, ka tieši šī ēka pieder pie kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus nedrīkst bildēt, un apsardzes darbinieks atkal nespēs atbildēt, jo šāda normatīvā akta nav, objektu saraksts ir valsts noslēpums, kuram šim apsardzes darbiniekam, visticamākais, nav pielaides, un, pat ja būtu, - viņš taču nedrīkstētu to izpaust...

Tiesa gan, MK noteikumu grozījumos ir arī paredzēts, ka pie tiem kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus nedrīkstēs bildēt, būs izvietotas informatīvas norādes ,,BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS”. Taču - šāda norāde nav normatīvais akts, ar kuru juridiski var pamatot fotografēšanas aizliegumu publiskā vietā. Teorētiski tādu norādi saskaņā ar MK noteikumos definētajām prasībām var izgatavot ikviens, piemēram, miljonārs pie savas mājas Ķīpsalas krastmalā vai Mežaparkā (jo kritiskās infrastruktūras objekts var atrasties arī privātā pārvaldījumā) un apgalvot, ka arī viņa villa ietilpst slepenajā aizsargāto objektu sarakstā.

No otras puses, šādu informatīvu norāžu izvietošana padara par neloģisku absurdu arī pašu slepenības statusu kritiskās infrastruktūras objektiem - iznāk, ka, no vienas puses, tas ir noteikts par valsts noslēpumu, no otras puses, šis noslēpums tiek publiski atklāts, izziņots visiem ar lieliem plakātiem par fotografēšanas aizliegumu. Vai šādu plakātu izvietošana faktiski nepārkāptu normatīvo regulējumu par valsts noslēpuma aizsardzību? Vai tikko nav ticis pieņemts normatīvais akts, kas nonāk pretrunā ar citu normatīvo aktu? Jautājums juristiem.

Nav skaidrs, kāpēc šāda juridiski kleina norma ir tikusi pieņemta. Tam nav nedz loģiska motīva un paredzamā sabiedrības labuma, nedz juridiski skaidra izpildījuma mehānisma praksē. Varam tikai minēt, kam un kāpēc tas bija vajadzīgs.

Foto: no Photoriga.com arhīva

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...