Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas vairumam cilvēku labākajā gadījumā lika nodomāt: "Kārtējais idiotisms!", sliktākajā gadījumā - raisīja asociācijas ar vēl vienu solīti "atpakaļ PSRS". Runa ir par noteikumiem, kas regulē drošības pasākumus tā sauktajos "kritiskās infrastruktūras objektos". No šīs otrdienas valdība lēmusi, ka plašākai publikai varēs liegt fotografēt šos objektus.

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas vairumam cilvēku labākajā gadījumā lika nodomāt: "Kārtējais idiotisms!", sliktākajā gadījumā - raisīja asociācijas ar vēl vienu solīti "atpakaļ PSRS". Runa ir par noteikumiem, kas regulē drošības pasākumus tā sauktajos "kritiskās infrastruktūras objektos". No šīs otrdienas valdība lēmusi, ka plašākai publikai varēs liegt fotografēt šos objektus.

Ja runa būtu tikai par armijas bāzēm un tamlīdzīgiem ar militāro infrastruktūru tieši saistītiem objektiem, par to vēl varētu tikai pasmaidīt kā par naivu bezjēdzību laikmetā, kad pat atklāti izziņotā satelītattēlu izšķirtspēja sasniegusi 30 centimetrus. Taču, kā izskanējis medijos, t.sk. no drošības iestāžu amatpersonām, "kritiskās infrastruktūras" objektos ietilpst arī valdības ēka, Saeimas ēka, dzelzceļa tilti un tamlīdzīgas publiskas un fotoaparātu objektīviem bieži pozējošas būves - tātad teorētiski arī par šo objektu fotografēšanu turpmāk ikviens varēs iedzīvoties nepatikšanās. Un tā nav vienīgā absurdā pretruna, kas izriet no jaunā regulējuma.
Pirmkārt, absurdi izklausās jau pats normas ieviešanas pamatojums. Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecinot, ka "personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu", teikts presei izplatītajā Iekšlietu ministrijas paziņojumā. Tātad, acīmredzot apzinoties, ka pamatot fotografēšanas aizliegumu ar ārējo militāro drošību būtu pavisam muļķīgi, kā galvenais arguments tiek izmantots terorisms. Taču arī tas izklausās baltiem diegiem sašūts.
Pirmkārt, teroristu uzbrukumi parasti notiek nevis "plikiem" dzelžiem (kā dzelzceļa tilti, TV torņi vai tamlīdzīga infrastruktūra) un pat ne valdību ēkām (jo kāda gan jēga teroristam uzspridzināt, piemēram, vienu šādas ēkas sienas stūri, ja neko vairāk tas ar "pašnāvnieka jostu" vai pat sprāgstvielām piekrautu auto tāpat nespētu nodarīt?), bet gan atklātām, publiskām vietām, kurās pulcējas daudz cilvēku.
Teroristu mērķis nav uzbrukt kādām stratēģiskām, valsts funkcionēšanai svarīgām celtnēm (protams, izņemot pasaules vēsturē vienīgo gadījumu, kad tika iegūts tik efektīvs ierocis kā nolaupītas lidmašīnas, bet šādā gadījumā iepriekšēja vietas fotofiksācija no zemes jau nu patiešām nav nepieciešama), teroristu mērķis ir izdzēst pēc iespējas vairāk dzīvību, lai radītu pēc iespējas lielāku šoku.
Tātad apdraudētākās vietas terorismam ir jebkura gājēju pilna iela vai laukums, tirgus un lielveikali, apmeklētākie tūrisma objekti, kultūras pasākumu vietas, baznīcas un tamlīdzīgi - ja "kritiskās infrastruktūras" objektu sarakstā ierakstītu visas šīs vietas, tad faktiski stātos spēkā gandrīz vai totāls fotografēšanas aizliegums.
Otrkārt, vai tiešām teroristam, lai gūtu iepriekšēju priekšstatu par to, kā izskatās konkrētajā vietā, nepietiek ar internetā jau atrodamo vizuālo informāciju - kaut vai to pašu "Google Street View", kas pedantiski izbraukājis teju visas Rīgas un citu Latvijas pilsētu un pat ciematu ieliņas? Vai Iekšlietu ministrija tagad sūtīs pieprasījumu Google izņemt no "Street View" visas skatu perspektīvas uz valdības ēku, dzelzceļa tiltu un citiem "kritiskās infrastruktūras" objektiem, lai kas arī tie nebūtu?
Galu galā, vai terorists būtiskāko informāciju par to, kā izskatās konkrētā vietā, nevar iegūt, tur pirms tam vienkārši vairākkārtēji pastaigājoties vai arī nemanāmi nobildējot to ar mobilo telefonu, kuros mūsdienās iebūvētas gana augstas izšķirtspējas foto kameras? Vai valdības, Saeimas un citu infrastruktūras objektu apsardze skries laukā ikreiz, kad kāds paies garām šīm ēkām ar pie auss pieliktu mobilo tālruni, lai noskaidrotu, vai šis cilvēks patiešām ar kādu sazvanās vai tomēr slepeni fotografē?
Kāds teiks, nevajag pārspīlēt un novest līdz absurdam - tik traki jau tas viss nemaz nebūšot domāts. Drošības policija, komentējot jauno regulējumu, apmēram tā arī runā - pamatā norma jau esot vien preventīva, praksē "absolūtā vairumā gadījumu" šķēršļi fotografēšanai netikšot likti. Bet te jāatceras, ka dažādu burta kalpu arī apsardzes sfērā netrūkst, un jebkurš kaut cik nopietns fotogrāfs pateiks, ka tie nereti pat vēl ar neesošām likumu normām pasteidzas būt ļoti "preventīvi" un mēģina aizliegt to, kas patiesībā ir atļauts. Tagad ir radīta juridiski neskaidra norma, kuru katrs varēs mēģināt interpretēt, kā pašam izdevīgāk, un galvenais iemesls tam ir vēl viens tajā iebūvētais absurds.
Šis absurds nozīmē, ka faktiski ir aizliegts fotografēt "to - nezin ko", jo kritiskās infrastruktūras objektu saraksts ir slepens un nekur nav publicēts, līdz ar to Pilsonis Parastais nevar tajā ieskatīties un tikt skaidrībā, ko tad viņš īsti drīkst, ko nedrīkst fotografēt. Tas paver veselu virkni ar pārpratumu iespējām. Kā lai te neatceras Lato Lapsas sāgu ar Drošības policiju, kur Drošības policijas darbinieki, kas centās aizliegt Lapsam fotografēt ēku un tās apkārtni, lūgti paskaidrot, ar kādu normatīvo aktu ir pamatota viņu prasība, to nespēja nosaukt.
Gluži vai šķiet, ka īstie "teroristi", pret kuriem vērsta jaunpieņemtā norma, ir tieši šādi lapsveidīgie urķi - žurnālisti (bet cietīs arī visi pārējie), jo tagad identiskā situācijā apsardzes darbinieks varēs mēģināt atsaukties uz to. Taču lapsveidīgais atkal varēs jautāt - kurā normatīvajā aktā ir noteikts, ka tieši šī ēka pieder pie kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus nedrīkst bildēt, un apsardzes darbinieks atkal nespēs atbildēt, jo šāda normatīvā akta nav, objektu saraksts ir valsts noslēpums, kuram šim apsardzes darbiniekam, visticamākais, nav pielaides, un, pat ja būtu, - viņš taču nedrīkstētu to izpaust...
Tiesa gan, MK noteikumu grozījumos ir arī paredzēts, ka pie tiem kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus nedrīkstēs bildēt, būs izvietotas informatīvas norādes ,,BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS”. Taču - šāda norāde nav normatīvais akts, ar kuru juridiski var pamatot fotografēšanas aizliegumu publiskā vietā. Teorētiski tādu norādi saskaņā ar MK noteikumos definētajām prasībām var izgatavot ikviens, piemēram, miljonārs pie savas mājas Ķīpsalas krastmalā vai Mežaparkā (jo kritiskās infrastruktūras objekts var atrasties arī privātā pārvaldījumā) un apgalvot, ka arī viņa villa ietilpst slepenajā aizsargāto objektu sarakstā.
No otras puses, šādu informatīvu norāžu izvietošana padara par neloģisku absurdu arī pašu slepenības statusu kritiskās infrastruktūras objektiem - iznāk, ka, no vienas puses, tas ir noteikts par valsts noslēpumu, no otras puses, šis noslēpums tiek publiski atklāts, izziņots visiem ar lieliem plakātiem par fotografēšanas aizliegumu. Vai šādu plakātu izvietošana faktiski nepārkāptu normatīvo regulējumu par valsts noslēpuma aizsardzību? Vai tikko nav ticis pieņemts normatīvais akts, kas nonāk pretrunā ar citu normatīvo aktu? Jautājums juristiem.
Nav skaidrs, kāpēc šāda juridiski kleina norma ir tikusi pieņemta. Tam nav nedz loģiska motīva un paredzamā sabiedrības labuma, nedz juridiski skaidra izpildījuma mehānisma praksē. Varam tikai minēt, kam un kāpēc tas bija vajadzīgs.
Foto: no Photoriga.com arhīva

Ja runa būtu tikai par armijas bāzēm un tamlīdzīgiem ar militāro infrastruktūru tieši saistītiem objektiem, par to vēl varētu tikai pasmaidīt kā par naivu bezjēdzību laikmetā, kad pat atklāti izziņotā satelītattēlu izšķirtspēja sasniegusi 30 centimetrus. Taču, kā izskanējis medijos, t.sk. no drošības iestāžu amatpersonām, "kritiskās infrastruktūras" objektos ietilpst arī valdības ēka, Saeimas ēka, dzelzceļa tilti un tamlīdzīgas publiskas un fotoaparātu objektīviem bieži pozējošas būves - tātad teorētiski arī par šo objektu fotografēšanu turpmāk ikviens varēs iedzīvoties nepatikšanās. Un tā nav vienīgā absurdā pretruna, kas izriet no jaunā regulējuma.

Pirmkārt, absurdi izklausās jau pats normas ieviešanas pamatojums. Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecinot, ka "personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu", teikts presei izplatītajā Iekšlietu ministrijas paziņojumā. Tātad, acīmredzot apzinoties, ka pamatot fotografēšanas aizliegumu ar ārējo militāro drošību būtu pavisam muļķīgi, kā galvenais arguments tiek izmantots terorisms. Taču arī tas izklausās baltiem diegiem sašūts.

Pirmkārt, teroristu uzbrukumi parasti notiek nevis "plikiem" dzelžiem (kā dzelzceļa tilti, TV torņi vai tamlīdzīga infrastruktūra) un pat ne valdību ēkām (jo kāda gan jēga teroristam uzspridzināt, piemēram, vienu šādas ēkas sienas stūri, ja neko vairāk tas ar "pašnāvnieka jostu" vai pat sprāgstvielām piekrautu auto tāpat nespētu nodarīt?), bet gan atklātām, publiskām vietām, kurās pulcējas daudz cilvēku.

Teroristu mērķis nav uzbrukt kādām stratēģiskām, valsts funkcionēšanai svarīgām celtnēm (protams, izņemot pasaules vēsturē vienīgo gadījumu, kad tika iegūts tik efektīvs ierocis kā nolaupītas lidmašīnas, bet šādā gadījumā iepriekšēja vietas fotofiksācija no zemes jau nu patiešām nav nepieciešama), teroristu mērķis ir izdzēst pēc iespējas vairāk dzīvību, lai radītu pēc iespējas lielāku šoku.

Tātad apdraudētākās vietas terorismam ir jebkura gājēju pilna iela vai laukums, tirgus un lielveikali, apmeklētākie tūrisma objekti, kultūras pasākumu vietas, baznīcas un tamlīdzīgi - ja "kritiskās infrastruktūras" objektu sarakstā ierakstītu visas šīs vietas, tad faktiski stātos spēkā gandrīz vai totāls fotografēšanas aizliegums.

Otrkārt, vai tiešām teroristam, lai gūtu iepriekšēju priekšstatu par to, kā izskatās konkrētajā vietā, nepietiek ar internetā jau atrodamo vizuālo informāciju - kaut vai to pašu "Google Street View", kas pedantiski izbraukājis teju visas Rīgas un citu Latvijas pilsētu un pat ciematu ieliņas? Vai Iekšlietu ministrija tagad sūtīs pieprasījumu Google izņemt no "Street View" visas skatu perspektīvas uz valdības ēku, dzelzceļa tiltu un citiem "kritiskās infrastruktūras" objektiem, lai kas arī tie nebūtu?

Galu galā, vai terorists būtiskāko informāciju par to, kā izskatās konkrētā vietā, nevar iegūt, tur pirms tam vienkārši vairākkārtēji pastaigājoties vai arī nemanāmi nobildējot to ar mobilo telefonu, kuros mūsdienās iebūvētas gana augstas izšķirtspējas foto kameras? Vai valdības, Saeimas un citu infrastruktūras objektu apsardze skries laukā ikreiz, kad kāds paies garām šīm ēkām ar pie auss pieliktu mobilo tālruni, lai noskaidrotu, vai šis cilvēks patiešām ar kādu sazvanās vai tomēr slepeni fotografē?

Kāds teiks, nevajag pārspīlēt un novest līdz absurdam - tik traki jau tas viss nemaz nebūšot domāts. Drošības policija, komentējot jauno regulējumu, apmēram tā arī runā - pamatā norma jau esot vien preventīva, praksē "absolūtā vairumā gadījumu" šķēršļi fotografēšanai netikšot likti. Bet te jāatceras, ka dažādu burta kalpu arī apsardzes sfērā netrūkst, un jebkurš kaut cik nopietns fotogrāfs pateiks, ka tie nereti pat vēl ar neesošām likumu normām pasteidzas būt ļoti "preventīvi" un mēģina aizliegt to, kas patiesībā ir atļauts. Tagad ir radīta juridiski neskaidra norma, kuru katrs varēs mēģināt interpretēt, kā pašam izdevīgāk, un galvenais iemesls tam ir vēl viens tajā iebūvētais absurds.

Šis absurds nozīmē, ka faktiski ir aizliegts fotografēt "to - nezin ko", jo kritiskās infrastruktūras objektu saraksts ir slepens un nekur nav publicēts, līdz ar to Pilsonis Parastais nevar tajā ieskatīties un tikt skaidrībā, ko tad viņš īsti drīkst, ko nedrīkst fotografēt. Tas paver veselu virkni ar pārpratumu iespējām. Kā lai te neatceras Lato Lapsas sāgu ar Drošības policiju, kur Drošības policijas darbinieki, kas centās aizliegt Lapsam fotografēt ēku un tās apkārtni, lūgti paskaidrot, ar kādu normatīvo aktu ir pamatota viņu prasība, to nespēja nosaukt.

Gluži vai šķiet, ka īstie "teroristi", pret kuriem vērsta jaunpieņemtā norma, ir tieši šādi lapsveidīgie urķi - žurnālisti (bet cietīs arī visi pārējie), jo tagad identiskā situācijā apsardzes darbinieks varēs mēģināt atsaukties uz to. Taču lapsveidīgais atkal varēs jautāt - kurā normatīvajā aktā ir noteikts, ka tieši šī ēka pieder pie kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus nedrīkst bildēt, un apsardzes darbinieks atkal nespēs atbildēt, jo šāda normatīvā akta nav, objektu saraksts ir valsts noslēpums, kuram šim apsardzes darbiniekam, visticamākais, nav pielaides, un, pat ja būtu, - viņš taču nedrīkstētu to izpaust...

Tiesa gan, MK noteikumu grozījumos ir arī paredzēts, ka pie tiem kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus nedrīkstēs bildēt, būs izvietotas informatīvas norādes ,,BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS”. Taču - šāda norāde nav normatīvais akts, ar kuru juridiski var pamatot fotografēšanas aizliegumu publiskā vietā. Teorētiski tādu norādi saskaņā ar MK noteikumos definētajām prasībām var izgatavot ikviens, piemēram, miljonārs pie savas mājas Ķīpsalas krastmalā vai Mežaparkā (jo kritiskās infrastruktūras objekts var atrasties arī privātā pārvaldījumā) un apgalvot, ka arī viņa villa ietilpst slepenajā aizsargāto objektu sarakstā.

No otras puses, šādu informatīvu norāžu izvietošana padara par neloģisku absurdu arī pašu slepenības statusu kritiskās infrastruktūras objektiem - iznāk, ka, no vienas puses, tas ir noteikts par valsts noslēpumu, no otras puses, šis noslēpums tiek publiski atklāts, izziņots visiem ar lieliem plakātiem par fotografēšanas aizliegumu. Vai šādu plakātu izvietošana faktiski nepārkāptu normatīvo regulējumu par valsts noslēpuma aizsardzību? Vai tikko nav ticis pieņemts normatīvais akts, kas nonāk pretrunā ar citu normatīvo aktu? Jautājums juristiem.

Nav skaidrs, kāpēc šāda juridiski kleina norma ir tikusi pieņemta. Tam nav nedz loģiska motīva un paredzamā sabiedrības labuma, nedz juridiski skaidra izpildījuma mehānisma praksē. Varam tikai minēt, kam un kāpēc tas bija vajadzīgs.

Foto: no Photoriga.com arhīva

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...