Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020. gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati. Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.

Uzņēmuma turpmākās darbības stabilitātes izvērtēšanai rādītāji jāvērtē neatrauti viens no otra. Ne mazāk svarīgi, pēc D. Kiopas teiktā, ir arī vērtēt uzņēmuma darbības nozari: “Kā redzam pētījuma datos, atsevišķās nozarēs negatīvs pašu kapitāls uzskatāms pat par normālu praksi.”

Lursoft pētījis, vai Covid-19 pandēmijas ietekmē pērn palielinājies uzņēmumu skaits ar negatīvu pašu kapitālu, kā arī analizējis šo uzņēmumu finanšu rezultātus.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, kas plašam uzņēmumu lokam ievērojami mainījis līdz šim uzņemto stratēģijas kursu, Lursoft dati liecina, ka 2020.gadā turpinājis samazināties ar negatīvu pašu kapitālu strādājošo uzņēmumu īpatsvars. Ja gan 2016., gan arī 2017.gadā ar negatīvu pašu kapitālu bija 41% no visiem uzņēmumi, tad 2019.gadā tādi bijuši 38,6%, bet pērn – 36,8% uzņēmumu.

Lursoft izpētījis, ka 7% no visiem uzņēmumiem, kuriem pērn bijis negatīvs pašu kapitāls, šobrīd ir reģistrēti aktīvi nodrošinājumi, tāpat arī 2,23% ir uzsākts likvidācijas process.

Likvidācijas process kopš 2017.gada norit arī AS “Reverta”, kam pērn reģistrēts lielākais negatīvais pašu kapitāls. Tas sasniedzis -434 milj. EUR. Likvidējamā uzņēmuma zaudējumi 2020.gadā veidoja 282,09 tūkst. EUR, un tā pamatā bijuši uzņēmuma administratīvie izdevumi likvidācijas procesa ietvaros un procentu izmaksas.

Uzņēmums ar otru augstāko negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijis SIA “Radikāls tests”. Uzņēmuma pamatdarbība saistīta ar kredītportfeļu pārvaldi, parādu piedziņu. SIA “Radikāls tests” vadības ziņojumā norādīts, ka, neskatoties uz nedrošu finanšu stāvokli, uzņēmums turpina sagatavot gada pārskatu pēc darbības turpināšanas principa, jo negatīvais finanšu rezultāts tika prognozēts jau dibinot uzņēmumu un nosakot tā uzdevumus.

SIA “Radikāls trests” 2020.gadā turpināja darboties ar neveiksmīgu parādu piedziņu, atzīstot, ka kredītprasību atmaksāšanu apgrūtina debitoru sliktais ekonomiskais stāvoklis. Aizvadītajā gadā SIA “Radikāls trests” pašu kapitāls bija -93,81 milj. EUR.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka SIA “Radikāls trests” un AS “Reverta” nebūt nav vienīgie uzņēmumi, kuriem negatīvs pašu kapitāls reģistrēts jau vairākus gadus pēc kārtas. 

No visiem uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā, 85% tas bijis negatīvs arī 2019.gadā. Pārējos gadījumos uzņēmumiem vēl gadu iepriekš pašu kapitāls bijis pozitīvs.

Tāds, piemēram, ir pēdējo piecu gadu līderis pēc apgrozījuma apjoma Latvijā – SIA “Uralkali Trading”. Uzņēmums ir vienīgā Latvijā reģistrētā kompānija, kura apgrozījums 2020.gadā pārsniedzis 1 miljardu eiro.

Pērn uzņēmums apgrozīja 1,81 miljardu eiro, gadu noslēdzot ar 90,48 milj. EUR zaudējumiem, bet pašu kapitālam esot negatīvam -30,45 milj. EUR. Iepriekšējos četrus savus darbības gadus SIA “Uralkali Trading” strādājis ar peļņu, un arī pašu kapitāls bijis ar plusa zīmi.

Tomēr ne visi uzņēmumi, kuriem pagājušajā gadā reģistrēts negatīvs pašu kapitāls, pērn strādājuši ar zaudējumiem. Ar pozitīvu peļņas rādītāju 2020.gadu noslēgusi teju ceturtā daļa no visiem uzņēmumiem. 

Peļņas apjoma ziņā starp uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā izvirzījušies vairāki ar nekustamā īpašuma jomu saistīti uzņēmumi. Tostarp, ar Rāvju ģimeni saistītā SIA “Baltā Kāpa”, arī SIA “Apex Investments”,  jau likvidētais SIA “AS30” u.c. 

Absolūti lielākais vairākums, t.i. 87,8% no visiem uzņēmumiem, kas strādājuši ar negatīvu pašu kapitālu, pērn nodarbinājuši mazāk nekā 5 darbiniekus, savukārt 22,4% snieguši informāciju, ka tie 2020.gadā ar darba vietām nav nodrošinājuši nevienu strādājošo.

Tiesa, ir arī izņēmumi. Piemēram, 2017.gadā dibinātais SIA “Webhelp Latvia”, kas 2020.gadā palielināja apgrozījumu līdz 11,57 milj. EUR, bet peļņu līdz 1,5 milj. EUR. Pērn uzņēmums bija darba devējs 366 strādājošajiem. Ar negatīvu pašu kapitālu uzņēmums strādājis visus tā darbības gadus, pērn tam esot -282,49 tūkst. EUR.

“2020.gads uzņēmumam bija trešais pilnais finanšu gads. Šajā gadā finanšu rādītāji krietni pārsniedza vadības gaidas, pārdošanas apjomam pieaugot pat par 45%. Pandēmijas izraisīto ierobežojumu ietekme bija salīdzinoši neliela, jo izdevās veiksmīgi un ātri nodrošināt iespēju strādāt no mājām lielākajai daļai darbinieku,” teikts SIA “Webhelp Latvia” vadības ziņojumā, norādot, ka uzņēmums piedāvā plašu ārpakalpojumu klāstu, piemēram, klientu apkalpošanu, tehnisko atbalstu, pārdošanu, biznesa konsultācijas un IT risinājumus. 

Vēl viens uzņēmums, kas 2020.gadā nodarbinājis vairāk nekā 300 darbiniekus, strādājis ar peļņu, taču negatīvu pašu kapitālu, ir Daugavpils uzņēmums SIA “LokRem”. Oļegam Osinovskim pastarpināti piederošā SIA “LokRem” pašu kapitāls 2020.gadā bija -1,75 milj. EUR. Negatīvs pašu kapitāls uzņēmumam bijis visus piecus tā darbības gadus.

Lai gan visvairāk uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bija reģistrēts mazumtirdzniecībā un nekustamo īpašumu nozarē, visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars ir izmitināšanas un ēdināšanas sektorā, kur negatīvs pašu kapitāls reģistrēts vairāk nekā pusei no visiem uzņēmumiem. Tirdzniecība, kur ar negatīvu pašu kapitālu ir 44,22% no visiem nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem, ierindojas otrajā vietā.

Pētot, kā mainījies ar negatīvu pašu kapitālu strādājošo uzņēmumu īpatsvars dažādās nozarēs pēdējo gadu periodā, Lursoft secinājis, ka visās nozarēs tas kopš 2016.gada samazinājies. Tostarp, arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā, kur 2016.gadā ar negatīvu pašu kapitālu bija pat 62,90% no visiem uzņēmumiem. 

Visievērojamāk ar negatīvu pašu kapitālu esošo uzņēmumu īpatsvars sarucis starp mākslas, izklaides un atpūtas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Ja 2016.gadā nozarē ar negatīvu pašu kapitālu bija gandrīz puse no visiem uzņēmumiem, tad pagājušajā gadā – 18,68%. Tas gan skaidrojams ne tik daudz ar to, ka nozarē samazinājies šādu uzņēmumu skaits, bet gan ar to, ka pieaudzis kopējais nozarē reģistrēto uzņēmumu skaits, uz kā rēķina arī ir mazāks ar negatīvu pašu kapitālu strādājošo uzņēmumu īpatsvars.

Nozare

Ar negatīvu pašu kapitālu  esošo uzņēmumu īpatsvars nozarē 2020.gadā, %

Ar negatīvu pašu kapitālu  esošo uzņēmumu īpatsvars nozarē 2016.gadā, %

Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība

15,52

18,50

Apstrādes rūpniecība

38,75

43,86

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde

27,60

30,28

Būvniecība

34,77

40,18

Tirdzniecība

44,22

49,61

Transports un uzglabāšana

29,98

33,87

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi

56,65

62,90

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

32,68

37,86

Operācijas ar nekustamo īpašumu

25,94

40,16

Veselība un sociālā aprūpe

16,48

23,58

Māksla, izklaide un atpūta

18,68

47,77

Dati uz 28.10.2021.

Novērtē šo rakstu:

8
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...