Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Neglīts ieraksts LTV simtgades rēķinā: TV arhīva izcenojumi apgrūtina nacionālo kino

Imants Vīksne, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K
01.11.2017.
Komentāri (7)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sagaidot Latvijas Republikas pastāvēšanas simtgadi, kinoļaudīm darba pilnas rokas. Ir pasūtījums ražot, ir piešķirta valsts nauda, taču producentiem to nākas tērēt arī tur, kur šķiesties nebūtu pamata. Latvijas Televīzijas arhīvs ir viens no dārgākajiem ja ne visā Eiropā, tad vismaz mūsu reģionā noteikti.

Dziļi simboliski šo problēmu atspoguļo topošajai Jāņa Norda spēlfilmai Ar putām uz lūpām piestādītais rēķins. Sižeta līnijā vienā no ainām bija nepieciešama slima mežacūka. Fonā, kadrā esošā televizora ekrānā. Televīzija cūku atrada. Precīzāk ziņu sižetu, kurā mednieks stāsta par mežacūku slimību. Filmas vajadzībām tika atlasīti divi ziņu materiāli ar skaņu un viens bez – kopumā nepilnas minūtes garumā.

Un tad filmas veidotājiem tika piestādīts rēķins. 2614 eiro + PVN par 55 sekundēm. Aprēķinā iekļauta apmaksa par arhīva materiāla sameklēšanu un faila kopēšanu. Tātad kopā vairāk nekā 3000 eiro, un vienas sekundes cena pārsniedz 47,52 eiro + klāt vēl jārēķina nodoklis. Un šis nebūt nav tas lielākais rēķins.

Filmai uzliek ķepu

Nākamā gada 23. februārī nacionālā pirmizrāde gaidāma citai studijas Tasse film producētai spēlfilmai Paradīze 89. Tā top programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, un tāpat kā pirmā - ar Nacionālā kino centra atbalstu. Šai gadījumā Latvijas televīzijas rēķins izrādījās kinoveidotājiem nepaceļams pat ar visu valsts palīdzību. 14 000 eiro plus PVN par nepilnām septiņām minūtēm. Tie ir divu dziesmu videoieraksti: Atdziedi dvēsele un Tumša nakte zaļa zāle no 1988.-1989. gada. Baltijas ceļa kadri. Vienas sekundes izmaksas 35,89 eiro + PVN.

Tā gluži nav, ka televīzija šādā spiedīgā finansiālā situācijā nenāk pretī filmas veidotājiem. LTV piedāvā barteri – mēs jums cūku vai dziesmu, bet jūs mums filmu. Tādā gadījumā piecus gadus jauno spēlfilmu producenti nedrīkst dot izrādīšanai citās telekompānijās. Daļēji tā arī ir atbilde, kādēļ pašmāju ražojuma filmas salīdzinoši reti redzamas televīzijās.

Arī telekompānija MTG gribējusi pirkt tiesības izrādīt filmu Paradīze 89 – tas būs sirsnīgs ģimenisks kino, piemērots plašai auditorijai. Bet darījums nenotika. Latvijas televīzija ar šiem pāris pārdotajiem kadriem uzlikusi filmai ķepu. Un nav svarīgi, vai tā ir spēlfilma vai dokumentālā, kurai vēl mazākas izredzes kaut ko atpelnīt. Režisores Katrīnas Neiburgas dokumentālajā filmā Garāžas izmantots sešdesmito gadu muzikālās filmas Kā minors kļuva par mažoru skaņu celiņš. 126 sekundes Laimas Andersones balss. No nieka 20 000 eiro filmas budžeta televīzijai nācās samaksāt vairāk nekā desmito tiesu. 2240 eiro plus PVN.

Prasa nacionālo atlaidi

Studijas Tasse film producente Alise Ģelze spriež, ka LTV prakse nav taisnīga: “Kam tad citam tā vēsture ir vajadzīga, ja ne mums pašiem!” Tieši Latvijas producenti ir potenciāli lielākie LTV arhīva patērētāji. Taču ar esošo kino finansējumu viņiem nav tādas maksātspējas, lai šo Latvijas kino saturā tik svarīgo arhīvu pilnvērtīgi izmantotu. Turklāt arhīva materiālu iegāde neatbrīvo no pienākuma maksāt autortiesības. Tātad galīgās summas ir vēl lielākas.

“Jā, varbūt BBC atnāk un saka – jūsu arhīvam ir zemas cenas, bet mūsu filmu budžeti nekad nebūs tādi kā BBC!” saka producente. Turklāt uz citu valstu fona LTV arhīva izcenojumi nebūt nav lēti. Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā – visur cenas ir zemākas. Pat CNN arhīvs ir pieejamāks. Bet mūsu pašu Latvijas radio takse ir 44 reizes zemāka nekā televīzijas audiomateriālam aprēķinātā. Tikai 0,40 eiro par sekundi. Un abi šie taču ir Latvijas valsts uzņēmumi.

Sasāpējušais jautājums nesen apspriests Latvijas Kinoproducentu asociācijas sapulcē. Gadiem ilgi Latvijas televīzija dažādos raidījumos pati izmantojot kino fragmentus, – nesaskaņojot to ar filmu īpašniekiem un neko viņiem nemaksājot. Filmu izrādīšanai televīzija arī paģēr samazināt licenču maksas. Tai pat laikā panākties pretī kinoražotājiem televīzija nevēlas. Producenti uzskata, ka pilnu cenu par arhīva pakalpojumiem būtu normāli iekasēt no ārzemniekiem, taču pašu cilvēkiem pienāktos koeficients 0,1.

Dārgi, likumīgi un lietderīgi

Kompromisa meklējumi sākti Filmu padomē, kas ir Kultūras ministrijas sabiedriska padomdevēja institūcija. Pēdējā sanāksme, kā atstāsta Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, beidzās uz pozitīvas nots: “Tarifi ir jāpārskata, un Beltes kungs teica, ka domās, kā var nākt pretī.”

Tomēr saviem padotajiem televīzijas vadītājs Ivars Belte (attēlā) šo vēsti nav nodevis, varbūt nemaz negrasās. Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K televīzijas preses dienestam nosūtīja vairākus jautājumus par LTV arhīva cenu politiku un iespējamajām izmaiņām tajā. Īpaši attiecībā uz pašmāju ražojuma un simtgades filmām.

Taču pēc nedēļu ilgas gaidīšanas LTV komunikācijas direktore Dace Jansone atsūtīja šādu strupu vēstījumu: “Tiesiskais pamats ir: Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, kurā noteikts, ka publiskai personai, tajā skaitā arī publiskas personas kapitālsabiedrībai ar finanšu līdzekļiem un mantu ir jārīkojas likumīgi un lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, un manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.” Tātad sekundes cenai jābūt maksimāli augstai, un tā ir LTV atbilde uz visiem jautājumiem.

Gaida konstruktīvu - jā

Kultūras ministrija gan norāda, ka pastāv arī tāds tiesisks pamats, kas ļauj un pat aicina televīziju atkāpties no saviem dzelžainajiem biznesa principiem attiecībās ar pašmāju kino ražotājiem.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 69.pants nosaka Latvijas televīzijas pienākumus, sniedzot atbalstu Latvijas filmu nozarei, un citastarp arī šo: Latvijas televīzija nodrošina Latvijas nacionālā audiovizuālā mantojuma pieejamību sabiedrībai, iepērkot nacionālās filmas, savās programmās demonstrējot tās un veicot citus Latvijas filmu nozares atbalsta pasākumus saskaņā ar šo nozari regulējošiem tiesību aktiem. Ministrijas pārstāve Lita Kokale vēsta:

“Kultūras ministrijas ieskatā LTV arhīva cenrāža diferencēšana, paredzot atvieglojumus Latvijas filmu nozarei, varētu būt viens no šādiem atbalsta pasākumiem, jo LTV arhīvu izcenojumiem nevajadzētu likt šķēršļus LTV arhīva izmantošanai Latvijas filmu veidošanā, tostarp filmās, kas ir guvušas valsts finansējumu.”

ARHĪVA APTUVENIE IZCENOJUMI CITOS MEDIJOS

* Igaunijas Nacionālās Televīzijas (ETV) arhīvs:

Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/16 EUR

* Lietuvas Nacionālās Televīzijas (LRT) arhīvs:

Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/3EUR

* Somijas Nacionālā Televīzijas (YLE) arhīvs:

Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/33 EUR

* Zviedrijas Nacionālā Televīzijas (SVT) arhīvs:

Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/95 EUR

* Krievijas Televīzijas arhīvs (materiāls tika izmantots spēlfilmā Paradīze 89):

Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/16 EUR

* Telekompānijas CNN arhīvs:

Norādot izmantošanu filmā bez teritorijas un laika ierobežojumiem 1sek/19 EUR

* Latvijas Radio arhīvs (iespēja iegādāties tikai minūtēs, minūtes takse sadalīta sekundēs):

Arhīva materiāla izmantošana komerciālos nolūkos bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/0,40 EUR

DATI: TASSE FILM producente Alise Ģelze

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...