Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Neglīts ieraksts LTV simtgades rēķinā: TV arhīva izcenojumi apgrūtina nacionālo kino

Imants Vīksne, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K
01.11.2017.
Komentāri (7)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sagaidot Latvijas Republikas pastāvēšanas simtgadi, kinoļaudīm darba pilnas rokas. Ir pasūtījums ražot, ir piešķirta valsts nauda, taču producentiem to nākas tērēt arī tur, kur šķiesties nebūtu pamata. Latvijas Televīzijas arhīvs ir viens no dārgākajiem ja ne visā Eiropā, tad vismaz mūsu reģionā noteikti.

Dziļi simboliski šo problēmu atspoguļo topošajai Jāņa Norda spēlfilmai Ar putām uz lūpām piestādītais rēķins. Sižeta līnijā vienā no ainām bija nepieciešama slima mežacūka. Fonā, kadrā esošā televizora ekrānā. Televīzija cūku atrada. Precīzāk ziņu sižetu, kurā mednieks stāsta par mežacūku slimību. Filmas vajadzībām tika atlasīti divi ziņu materiāli ar skaņu un viens bez – kopumā nepilnas minūtes garumā.

Un tad filmas veidotājiem tika piestādīts rēķins. 2614 eiro + PVN par 55 sekundēm. Aprēķinā iekļauta apmaksa par arhīva materiāla sameklēšanu un faila kopēšanu. Tātad kopā vairāk nekā 3000 eiro, un vienas sekundes cena pārsniedz 47,52 eiro + klāt vēl jārēķina nodoklis. Un šis nebūt nav tas lielākais rēķins.

Filmai uzliek ķepu

Nākamā gada 23. februārī nacionālā pirmizrāde gaidāma citai studijas Tasse film producētai spēlfilmai Paradīze 89. Tā top programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, un tāpat kā pirmā - ar Nacionālā kino centra atbalstu. Šai gadījumā Latvijas televīzijas rēķins izrādījās kinoveidotājiem nepaceļams pat ar visu valsts palīdzību. 14 000 eiro plus PVN par nepilnām septiņām minūtēm. Tie ir divu dziesmu videoieraksti: Atdziedi dvēsele un Tumša nakte zaļa zāle no 1988.-1989. gada. Baltijas ceļa kadri. Vienas sekundes izmaksas 35,89 eiro + PVN.

Tā gluži nav, ka televīzija šādā spiedīgā finansiālā situācijā nenāk pretī filmas veidotājiem. LTV piedāvā barteri – mēs jums cūku vai dziesmu, bet jūs mums filmu. Tādā gadījumā piecus gadus jauno spēlfilmu producenti nedrīkst dot izrādīšanai citās telekompānijās. Daļēji tā arī ir atbilde, kādēļ pašmāju ražojuma filmas salīdzinoši reti redzamas televīzijās.

Arī telekompānija MTG gribējusi pirkt tiesības izrādīt filmu Paradīze 89 – tas būs sirsnīgs ģimenisks kino, piemērots plašai auditorijai. Bet darījums nenotika. Latvijas televīzija ar šiem pāris pārdotajiem kadriem uzlikusi filmai ķepu. Un nav svarīgi, vai tā ir spēlfilma vai dokumentālā, kurai vēl mazākas izredzes kaut ko atpelnīt. Režisores Katrīnas Neiburgas dokumentālajā filmā Garāžas izmantots sešdesmito gadu muzikālās filmas Kā minors kļuva par mažoru skaņu celiņš. 126 sekundes Laimas Andersones balss. No nieka 20 000 eiro filmas budžeta televīzijai nācās samaksāt vairāk nekā desmito tiesu. 2240 eiro plus PVN.

Prasa nacionālo atlaidi

Studijas Tasse film producente Alise Ģelze spriež, ka LTV prakse nav taisnīga: “Kam tad citam tā vēsture ir vajadzīga, ja ne mums pašiem!” Tieši Latvijas producenti ir potenciāli lielākie LTV arhīva patērētāji. Taču ar esošo kino finansējumu viņiem nav tādas maksātspējas, lai šo Latvijas kino saturā tik svarīgo arhīvu pilnvērtīgi izmantotu. Turklāt arhīva materiālu iegāde neatbrīvo no pienākuma maksāt autortiesības. Tātad galīgās summas ir vēl lielākas.

“Jā, varbūt BBC atnāk un saka – jūsu arhīvam ir zemas cenas, bet mūsu filmu budžeti nekad nebūs tādi kā BBC!” saka producente. Turklāt uz citu valstu fona LTV arhīva izcenojumi nebūt nav lēti. Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā – visur cenas ir zemākas. Pat CNN arhīvs ir pieejamāks. Bet mūsu pašu Latvijas radio takse ir 44 reizes zemāka nekā televīzijas audiomateriālam aprēķinātā. Tikai 0,40 eiro par sekundi. Un abi šie taču ir Latvijas valsts uzņēmumi.

Sasāpējušais jautājums nesen apspriests Latvijas Kinoproducentu asociācijas sapulcē. Gadiem ilgi Latvijas televīzija dažādos raidījumos pati izmantojot kino fragmentus, – nesaskaņojot to ar filmu īpašniekiem un neko viņiem nemaksājot. Filmu izrādīšanai televīzija arī paģēr samazināt licenču maksas. Tai pat laikā panākties pretī kinoražotājiem televīzija nevēlas. Producenti uzskata, ka pilnu cenu par arhīva pakalpojumiem būtu normāli iekasēt no ārzemniekiem, taču pašu cilvēkiem pienāktos koeficients 0,1.

Dārgi, likumīgi un lietderīgi

Kompromisa meklējumi sākti Filmu padomē, kas ir Kultūras ministrijas sabiedriska padomdevēja institūcija. Pēdējā sanāksme, kā atstāsta Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, beidzās uz pozitīvas nots: “Tarifi ir jāpārskata, un Beltes kungs teica, ka domās, kā var nākt pretī.”

Tomēr saviem padotajiem televīzijas vadītājs Ivars Belte (attēlā) šo vēsti nav nodevis, varbūt nemaz negrasās. Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K televīzijas preses dienestam nosūtīja vairākus jautājumus par LTV arhīva cenu politiku un iespējamajām izmaiņām tajā. Īpaši attiecībā uz pašmāju ražojuma un simtgades filmām.

Taču pēc nedēļu ilgas gaidīšanas LTV komunikācijas direktore Dace Jansone atsūtīja šādu strupu vēstījumu: “Tiesiskais pamats ir: Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, kurā noteikts, ka publiskai personai, tajā skaitā arī publiskas personas kapitālsabiedrībai ar finanšu līdzekļiem un mantu ir jārīkojas likumīgi un lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, un manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.” Tātad sekundes cenai jābūt maksimāli augstai, un tā ir LTV atbilde uz visiem jautājumiem.

Gaida konstruktīvu - jā

Kultūras ministrija gan norāda, ka pastāv arī tāds tiesisks pamats, kas ļauj un pat aicina televīziju atkāpties no saviem dzelžainajiem biznesa principiem attiecībās ar pašmāju kino ražotājiem.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 69.pants nosaka Latvijas televīzijas pienākumus, sniedzot atbalstu Latvijas filmu nozarei, un citastarp arī šo: Latvijas televīzija nodrošina Latvijas nacionālā audiovizuālā mantojuma pieejamību sabiedrībai, iepērkot nacionālās filmas, savās programmās demonstrējot tās un veicot citus Latvijas filmu nozares atbalsta pasākumus saskaņā ar šo nozari regulējošiem tiesību aktiem. Ministrijas pārstāve Lita Kokale vēsta:

“Kultūras ministrijas ieskatā LTV arhīva cenrāža diferencēšana, paredzot atvieglojumus Latvijas filmu nozarei, varētu būt viens no šādiem atbalsta pasākumiem, jo LTV arhīvu izcenojumiem nevajadzētu likt šķēršļus LTV arhīva izmantošanai Latvijas filmu veidošanā, tostarp filmās, kas ir guvušas valsts finansējumu.”

ARHĪVA APTUVENIE IZCENOJUMI CITOS MEDIJOS

* Igaunijas Nacionālās Televīzijas (ETV) arhīvs:

Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/16 EUR

* Lietuvas Nacionālās Televīzijas (LRT) arhīvs:

Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/3EUR

* Somijas Nacionālā Televīzijas (YLE) arhīvs:

Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/33 EUR

* Zviedrijas Nacionālā Televīzijas (SVT) arhīvs:

Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/95 EUR

* Krievijas Televīzijas arhīvs (materiāls tika izmantots spēlfilmā Paradīze 89):

Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/16 EUR

* Telekompānijas CNN arhīvs:

Norādot izmantošanu filmā bez teritorijas un laika ierobežojumiem 1sek/19 EUR

* Latvijas Radio arhīvs (iespēja iegādāties tikai minūtēs, minūtes takse sadalīta sekundēs):

Arhīva materiāla izmantošana komerciālos nolūkos bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/0,40 EUR

DATI: TASSE FILM producente Alise Ģelze

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

21

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

FotoJa esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Lasīt visu...

15

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

FotoSvētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Lasīt visu...

12

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

FotoCovid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Lasīt visu...

21

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

FotoKatru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Lasīt visu...

12

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

FotoDomas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Lasīt visu...

21

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

FotoValsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...