Neglīts ieraksts LTV simtgades rēķinā: TV arhīva izcenojumi apgrūtina nacionālo kino
Imants Vīksne, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K01.11.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sagaidot Latvijas Republikas pastāvēšanas simtgadi, kinoļaudīm darba pilnas rokas. Ir pasūtījums ražot, ir piešķirta valsts nauda, taču producentiem to nākas tērēt arī tur, kur šķiesties nebūtu pamata. Latvijas Televīzijas arhīvs ir viens no dārgākajiem ja ne visā Eiropā, tad vismaz mūsu reģionā noteikti.
Dziļi simboliski šo problēmu atspoguļo topošajai Jāņa Norda spēlfilmai Ar putām uz lūpām piestādītais rēķins. Sižeta līnijā vienā no ainām bija nepieciešama slima mežacūka. Fonā, kadrā esošā televizora ekrānā. Televīzija cūku atrada. Precīzāk ziņu sižetu, kurā mednieks stāsta par mežacūku slimību. Filmas vajadzībām tika atlasīti divi ziņu materiāli ar skaņu un viens bez – kopumā nepilnas minūtes garumā.
Un tad filmas veidotājiem tika piestādīts rēķins. 2614 eiro + PVN par 55 sekundēm. Aprēķinā iekļauta apmaksa par arhīva materiāla sameklēšanu un faila kopēšanu. Tātad kopā vairāk nekā 3000 eiro, un vienas sekundes cena pārsniedz 47,52 eiro + klāt vēl jārēķina nodoklis. Un šis nebūt nav tas lielākais rēķins.
Filmai uzliek ķepu
Nākamā gada 23. februārī nacionālā pirmizrāde gaidāma citai studijas Tasse film producētai spēlfilmai Paradīze 89. Tā top programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, un tāpat kā pirmā - ar Nacionālā kino centra atbalstu. Šai gadījumā Latvijas televīzijas rēķins izrādījās kinoveidotājiem nepaceļams pat ar visu valsts palīdzību. 14 000 eiro plus PVN par nepilnām septiņām minūtēm. Tie ir divu dziesmu videoieraksti: Atdziedi dvēsele un Tumša nakte zaļa zāle no 1988.-1989. gada. Baltijas ceļa kadri. Vienas sekundes izmaksas 35,89 eiro + PVN.
Tā gluži nav, ka televīzija šādā spiedīgā finansiālā situācijā nenāk pretī filmas veidotājiem. LTV piedāvā barteri – mēs jums cūku vai dziesmu, bet jūs mums filmu. Tādā gadījumā piecus gadus jauno spēlfilmu producenti nedrīkst dot izrādīšanai citās telekompānijās. Daļēji tā arī ir atbilde, kādēļ pašmāju ražojuma filmas salīdzinoši reti redzamas televīzijās.
Arī telekompānija MTG gribējusi pirkt tiesības izrādīt filmu Paradīze 89 – tas būs sirsnīgs ģimenisks kino, piemērots plašai auditorijai. Bet darījums nenotika. Latvijas televīzija ar šiem pāris pārdotajiem kadriem uzlikusi filmai ķepu. Un nav svarīgi, vai tā ir spēlfilma vai dokumentālā, kurai vēl mazākas izredzes kaut ko atpelnīt. Režisores Katrīnas Neiburgas dokumentālajā filmā Garāžas izmantots sešdesmito gadu muzikālās filmas Kā minors kļuva par mažoru skaņu celiņš. 126 sekundes Laimas Andersones balss. No nieka 20 000 eiro filmas budžeta televīzijai nācās samaksāt vairāk nekā desmito tiesu. 2240 eiro plus PVN.
Prasa nacionālo atlaidi
Studijas Tasse film producente Alise Ģelze spriež, ka LTV prakse nav taisnīga: “Kam tad citam tā vēsture ir vajadzīga, ja ne mums pašiem!” Tieši Latvijas producenti ir potenciāli lielākie LTV arhīva patērētāji. Taču ar esošo kino finansējumu viņiem nav tādas maksātspējas, lai šo Latvijas kino saturā tik svarīgo arhīvu pilnvērtīgi izmantotu. Turklāt arhīva materiālu iegāde neatbrīvo no pienākuma maksāt autortiesības. Tātad galīgās summas ir vēl lielākas.
“Jā, varbūt BBC atnāk un saka – jūsu arhīvam ir zemas cenas, bet mūsu filmu budžeti nekad nebūs tādi kā BBC!” saka producente. Turklāt uz citu valstu fona LTV arhīva izcenojumi nebūt nav lēti. Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā – visur cenas ir zemākas. Pat CNN arhīvs ir pieejamāks. Bet mūsu pašu Latvijas radio takse ir 44 reizes zemāka nekā televīzijas audiomateriālam aprēķinātā. Tikai 0,40 eiro par sekundi. Un abi šie taču ir Latvijas valsts uzņēmumi.
Sasāpējušais jautājums nesen apspriests Latvijas Kinoproducentu asociācijas sapulcē. Gadiem ilgi Latvijas televīzija dažādos raidījumos pati izmantojot kino fragmentus, – nesaskaņojot to ar filmu īpašniekiem un neko viņiem nemaksājot. Filmu izrādīšanai televīzija arī paģēr samazināt licenču maksas. Tai pat laikā panākties pretī kinoražotājiem televīzija nevēlas. Producenti uzskata, ka pilnu cenu par arhīva pakalpojumiem būtu normāli iekasēt no ārzemniekiem, taču pašu cilvēkiem pienāktos koeficients 0,1.
Dārgi, likumīgi un lietderīgi
Kompromisa meklējumi sākti Filmu padomē, kas ir Kultūras ministrijas sabiedriska padomdevēja institūcija. Pēdējā sanāksme, kā atstāsta Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, beidzās uz pozitīvas nots: “Tarifi ir jāpārskata, un Beltes kungs teica, ka domās, kā var nākt pretī.”
Tomēr saviem padotajiem televīzijas vadītājs Ivars Belte (attēlā) šo vēsti nav nodevis, varbūt nemaz negrasās. Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K televīzijas preses dienestam nosūtīja vairākus jautājumus par LTV arhīva cenu politiku un iespējamajām izmaiņām tajā. Īpaši attiecībā uz pašmāju ražojuma un simtgades filmām.
Taču pēc nedēļu ilgas gaidīšanas LTV komunikācijas direktore Dace Jansone atsūtīja šādu strupu vēstījumu: “Tiesiskais pamats ir: Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, kurā noteikts, ka publiskai personai, tajā skaitā arī publiskas personas kapitālsabiedrībai ar finanšu līdzekļiem un mantu ir jārīkojas likumīgi un lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, un manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.” Tātad sekundes cenai jābūt maksimāli augstai, un tā ir LTV atbilde uz visiem jautājumiem.
Gaida konstruktīvu - jā
Kultūras ministrija gan norāda, ka pastāv arī tāds tiesisks pamats, kas ļauj un pat aicina televīziju atkāpties no saviem dzelžainajiem biznesa principiem attiecībās ar pašmāju kino ražotājiem.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 69.pants nosaka Latvijas televīzijas pienākumus, sniedzot atbalstu Latvijas filmu nozarei, un citastarp arī šo: Latvijas televīzija nodrošina Latvijas nacionālā audiovizuālā mantojuma pieejamību sabiedrībai, iepērkot nacionālās filmas, savās programmās demonstrējot tās un veicot citus Latvijas filmu nozares atbalsta pasākumus saskaņā ar šo nozari regulējošiem tiesību aktiem. Ministrijas pārstāve Lita Kokale vēsta:
“Kultūras ministrijas ieskatā LTV arhīva cenrāža diferencēšana, paredzot atvieglojumus Latvijas filmu nozarei, varētu būt viens no šādiem atbalsta pasākumiem, jo LTV arhīvu izcenojumiem nevajadzētu likt šķēršļus LTV arhīva izmantošanai Latvijas filmu veidošanā, tostarp filmās, kas ir guvušas valsts finansējumu.”
ARHĪVA APTUVENIE IZCENOJUMI CITOS MEDIJOS
* Igaunijas Nacionālās Televīzijas (ETV) arhīvs:
Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/16 EUR
* Lietuvas Nacionālās Televīzijas (LRT) arhīvs:
Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/3EUR
* Somijas Nacionālā Televīzijas (YLE) arhīvs:
Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/33 EUR
* Zviedrijas Nacionālā Televīzijas (SVT) arhīvs:
Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/95 EUR
* Krievijas Televīzijas arhīvs (materiāls tika izmantots spēlfilmā Paradīze 89):
Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/16 EUR
* Telekompānijas CNN arhīvs:
Norādot izmantošanu filmā bez teritorijas un laika ierobežojumiem 1sek/19 EUR
* Latvijas Radio arhīvs (iespēja iegādāties tikai minūtēs, minūtes takse sadalīta sekundēs):
Arhīva materiāla izmantošana komerciālos nolūkos bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/0,40 EUR
DATI: TASSE FILM producente Alise Ģelze
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
