Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs visi zinām alegoriju par neizdarīgiem, nespējīgiem un gluži vienkārši slinkiem ļaudīm, kas mēģina attaisnoties ar visu, ko vien viņu fantāzija viņiem piespēlē, - sliktam dejotājam pat viņam starp kājām karājošies debesu zvani traucē. Tas ir pirmais, kas nāk prātā, iepazīstoties ar ģenerālprokurora Jura Stukāna šīsnedēļas atklāsmēm par „tiesu sistēmas krīzi”.

Latvijas Republikā ģenerālprokurors, citējot vēl vienu sensenu un ne visai pieklājīgu krievu pusjoku, nav vis jums nekāda tur zirga locekļa priekšādiņa, - Prokuratūras likums šai amatpersonai nosaka iespaidīgas pilnvaras.

Mūsu valstī ģenerālprokuroram ir tiesības gan atcelt nepamatotus vai prettiesiskus prokuroru lēmumus un veikt prokurora funkcijas visās Latvijas Republikas tiesās, gan piedalīties Ministru kabineta sēdēs, lai tur izteiktu savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem, un Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā.

Papildus tam LR ģenerālprokurors ir tas, kurš vada un kontrolē visas prokuratūras darbību, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu, un ģenerālprokurora instrukcijas, pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem prokuroriem un darbiniekiem. Ar vārdu sakot, iespaidīgi.

Bijušo tiesnesi Juri Stukānu par „jauno ģenerālprokuroru” var saukt tikpat pamatoti, cik Covid-19 izraisītāju – par „jauno koronavīrusu”. Patiesībā šis cilvēks ģenerālprokurora amatā ir jau gadu un divarpus nedēļas, tā ka ir īstais laiks, lai ar tik plašām valstiskām pilnvarām apveltītai amatpersonai pieprasītu atskaiti – nu, kungs, ko tad būsiet paveicis?

Amatā stāšanās laikā Juris Stukāns labākajās Einara Repšes „nu kā var nesolīt” tradīcijās intervijās ar solījumiem neskopojās. Nav nekādas jēgas tos visus šeit tagad uzskaitīt, - Google un citi interneta meklēšanas rīki ir ikviena lasītāja rīcībā. Minēšu tikai trīs citātus no J. Stukānam suniski labvēlīgā žurnāla Ir intervijas pagājušā gada 18. jūnijā, „gatavinot” sabiedrību un Saeimas deputātus „pareizā” ģenerālprokurora amata kandidāta apstiprināšanai.

Citāts numur viens: „Ģenerālprokuroram jāuzņemas atbildība par skaļām lietām, jābūt spējīgam skaidrot, kāpēc ir tāds rezultāts, jo viņš to var uzdot tieši kontrolēt.”

Citāts numur divi: „Man ir jāuzņemas personiski atbildība par to, kā prokuratūra tiks vērtēta pēc gada vai diviem. Uzskatu, ka var darīt citādi, tāpēc arī pieteicos. Es nevaru atbildēt par viņu, es atbildēšu par savu rīcību.”

Citāts numur trīs: „Nav cita varianta, kā ar savu darbību parādīt, ka nav pamata apšaubīt prokuratūras godaprātu.”

Un tagad salīdzināsim toreizējā ģenerālprokurora amata kandidāta apņemšanās un solījumus ar viņa tagadējiem izteikumiem un realitāti. Konkrēti – kā tieši J. Stukāns gada laikā ir uzņēmies atbildību par skaļām lietām, kā viņš ir uzņēmies atbildību par prokuratūras vērtējumu sabiedrībā un kā tieši viņš ar savu darbību ir parādījis, ka nav pamata apšaubīt prokuratūras godaprātu.

Rūpīgi pārbaudīju ziņas par visiem skaļajiem kriminālprocesiem – gan līdz tiesai tikušajiem, gan to sācējiem un virzītājiem apkaunojoši izbeigtajiem – pēdējā gada laikā un neatradu precīzi nevienu, par kura rezultātu Juris Stukāns būtu uzņēmies kaut jel kādu personisku atbildību.

Vai būtu runa par būvnieku karteli, digitālo TV, Magoņa pusmiljonu, Vaškeviča spridzinātājiem vai Juraša lietu, jaunais ģenerālprokurors labākajā gadījumā ir klusējis, sliktākajā – centīgi un neprasmīgi metis cilpas kā kāpostu laukā noķerts pusauga zaķis.

Visos šajos gadījumos Jurim Stukānam vainīgs un vainojams ir bijis kāds cits, tikai ne viņš un viņa vadītā iestāde ar tās darbiniekiem, - neprasmīgs izmeklētāju darbs, „nepareizi” tiesnešu taisīti spriedumi, vēl nepareizākas tieslietu sistēmas reformas vai vēl kaut kas cits, tikai ne nekompetenti, neobjektīvi, likuma varas nostiprināšanā neieinteresēti vai vienkārši korumpēti prokurori.

Šajā izmisīgajā vēlmē par katru cenu izvairīties no jebkādas personiskas atbildības ģenerālprokurors ir bijis gatavs nonākt pat līdz smieklīgiem absurdiem.

„Šajā lietā sabiedrībai ir tiesības uzdot jautājumu par to, kāpēc viens prokurors sākotnēji noziegumu nesaskatīja, otrs prokurors noziegumu saskatīja un apsūdzību amatpersonai uzrādīja, bet tiesa viņu attaisnoja,” – šis ir citāts no Jura Stukāna šīsnedēļas intervijas, mēģinot sniegt skaidrojumu par prokuratūrai apkaunojošo Jura Juraša „valsts noslēpuma izpaušanas” kriminālprocesu, kas pirmajā instancē beidzies ar apsūdzētā attaisnošanu.

Izlasiet rūpīgi vēlreiz šo dziļo domu: ģenerālprokurors, kura tiesībās saskaņā ar likumu ietilpst prokuroru darba kontrole un kurš ir solījies uzņemties personisku atbildību par iestādes darbu, pilnā nopietnībā pārmet tiesai – situācijā, kad viens viņa vadītās iestādes darbinieks nekādu noziegumu Jura Juraša darbībā nav saskatījis, bet otrs, tieši pretēji, ir gan saskatījis, tiesa ir piekritusi viena no viņiem nostājai un argumentiem.

Prātiņ, nāc mājās, - tā droši vien par šo histērisko mēģinājumu par katru cenu izvairīties no atbildības teiktu tante no Bauskas. Taču ir arī daudz, daudz sliktākas lietas, uz kurām uzskatāmi norāda gan Jura Stukāna pēdējo mēnešu rīcība, gan viņa aizvadītās nedēļas paziņojumi, kuri kā nakts pret dienu atšķiras no viņa pirms gada dāsni sētajiem „nu kā var nesolīt”.

Pirmkārt, mums ir ģenerālprokurors, kurš acīmredzami vairāk rūpējas nevis par to, kā „ar savu darbību parādīt, ka nav pamata apšaubīt prokuratūras godaprātu”, bet gan par „savējo” piesegšanu. Prokuratūrā joprojām strādā plaģiators, blēdis un krāpnieks – prokurors Uldis Cinkmanis, un nav šaubu, ka par šo iespēju viņš var pateikties tieši ģenerālprokurora publiskajai un nepubliskajai aizstāvībai.

Otrkārt, mums ir ģenerālprokurors, kura publiskajiem apgalvojumiem gluži vienkārši nevar ticēt, jo tie labākajā gadījumā ir nepamatoti, sliktākajā – vienkārši melīgi. Atcerēsimies Jura Stukāna paziņojumus Ventspilī traģiski noslīkušā zēna vecāku kompensāciju lietā, no kuriem nepārprotami izrietēja – vainīgi esot vecāki, advokāts un visa pārējā pasaule, tikai ne prokurore, kas visu izdarījusi lieliski.

Mēnesi pēc šiem skaļajiem paziņojumiem kriminālprocess paklusām tika izbeigts. Ne J. Stukānam, ne prokurorei ne prātā nenāca atvainoties par sabiedrības maldināšanu, vecākiem nodarīto kaitējumu un beigu beigās vienkārši valsts līdzekļu bezjēdzīgu tērēšanu kriminālprocesa virzīšanai.

Treškārt, mums ir ģenerālprokurors, kurš, kā tagad pamazām atklājas, ir bijis diezgan draņķīgs – pietiekami nekompetents, pietiekami neobjektīvs, pietiekami netaisnīgs tiesnesis. Acīmredzami safabricētajā lietā pret „Vaškeviča spridzinātājiem” viņš bez garas domāšanas sadeva mūža ieslodzījumus, politiski pasūtītajā digitālās TV lietā nespēja pat spriedumā nesalaist elementāras matemātikas kļūdas.

Šīs ir tikai pāris zināmākās bijušā tiesneša Jura Stukāna lietas, kurās viņa taisītos spriedumus ir ar kaunu un negodu „izsvilpušas” nākamo instanču tiesas. Vai no draņķīga tiesneša var sanākt labs ģenerālprokurors, - atbildi uz šo jautājumu mums jau pietiekami skaidri sniedz pirmais J. Stukāna pilnvaru gads šajā amatā.

Ceturtkārt, varbūt pat vēl sliktāk ir tas, ka Juris Stukāns uz šo viņa deguna iebāšanu paša uz paklāja sataisītajās čupiņās reaģē nevis ar apņemšanos no tā kaut ko mācīties, bet gan pilnīgi pretēji – līdz pat atklātai nevainīguma prezumpcijas pārkāpšanai.

Grūti iedomāties tiesisku valsti, kurā ģenerālprokurors jau pirms tiesas sprieduma stāšanās spēkā atļaujas publiski paziņot, ka vienalga „noziegums ir noticis”, bet apelācijas tiesas spriedums – ar kuru par nepareizu ir atzīts viņa savulaik taisītais spriedums - ir „viena no lielākajām tiesas kļūdām”. Tas nav nekāds muļkīgi nevainīgs bērnišķīgs sarūgtinājums, ja šādi izsakās Latvijas Republikas ģenerālprokurors.

Vēl vairāk, mums ir ģenerālprokurors, kurš citos gadījumos ir vietā un nevietā atsaucies uz likumā nostiprināto prokurora neatkarību, kurā viņš, nabadziņš, nekādi nespējot iejaukties. Toties gadījumā ar digitālās TV lietas spriedumu, kad ir aizskarta viņa iedomība un kad uz deguna vēl jūtamas atliekas no piespiedu saskarsmes ar čupiņu uz paklāja, ģenerālprokurors Juris Stukāns šo prokurora neatkarību ir gatavs „piemirst”.

„Stukāns uzskata, ka jāseko prokuratūras protestam, lai Augstākā tiesa var dot kārtējo novērtējumu,” – kas gan šis ir, ja ne pašreizējā ģenerālprokurora tiešs diktāts viņam pakļautam prokuratūras darbiniekam acīmredzamā interešu konflikta situācijā, kādā normāli tiesiskā valstī augsta amatpersona Jura Stukāna stāvoklī censtos visiem spēkiem no šīs lietas norobežoties.

Piektkārt, mums ir ģenerālprokurors, kuram – izņemot gadījumus, kad jāspodrina savas personiskās spalvas, - acīmredzami ir nospļauties uz to, kā sabiedrības acīs izskatās viņa vadītās iestādes rīcība un kāds kaitējums ar to tiek nodarīts „parastajiem cilvēkiem”, no kuriem nav atkarīga ne viņa labklājība, ne postenis.

„Lai nepieļautu, ka Viļānu novada Dekšāres pagasta iedzīvotāja – pensionāre Dzidra Bruzgule saņemtu tiesas piespriesto 1500 eiro kompensāciju par policijas nepamatoti nogrieztajām kaņepēm, vadītā Ģenerālprokuratūra ir iesniegusi Augstākajā tiesā kasācijas sūdzību,” – kā gan, piemēram, prokuratūras vadītājs ir skaidrojis šo absurdo un acīmredzami nejēdzīgo prokuratūras rīcību? Pareizi – nekā.

Visbeidzot – aizvadītās nedēļas paziņojumos Juris Stukāns precīzi atbilstoši patiesajam jociņam par dejotāju un tam traucējošajiem bumbuļiem ir gari un plaši izklāstījis visu, kas traucējot labai un īsti tiesiskai dzīvei: tieslietu sistēmā esot krīze, par ko liecinot attaisnojošie spriedumi skaļajās lietās un pārāk garie lietu skatīšanas termiņi, un vainojami tur acīmredzot esot gan nepareizi tiesneši, gan nepareizi likumi, gan nepareizas tieslietu reformas (nepieminot, ka to virzītājs ir bijis J. Stukāna paslepu virzītājs un domubiedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, ar kuru pašreizējam ģenerālprokuroram acīmredzami sakrīt vēlmes tiesu paklausības un „pareizu” spriedumu nodrošināšanā).

Vissliktākais tomēr ir nevis viss iepriekš aprakstītais un arī ne tas, ka J. Stukāna vadībā prokuratūrā nevis beidzot sākas ilgi gaidītās un arī viņa pirms gada „nu kā var nesolīt” ietvaros solītās reformas, bet gan tiek vēl vairāk nostiprināti koruptīvie principi – „roka roku mazgā” un „savējiem jāturas kopā”, kas nostiprina prokuratūras kā galvenā „pasūtījumu galda” statusu mūslaiku Latvijā.

Vēl lielākas bažas rada tas, ka nu jau acīmredzamais nekompetentā, iedomīgā un negodprātīgā ģenerālprokurora un viņa domubiedra – tieslietu ministra, kā arī viņu atbalstīšanā ieinteresēto personu spiediens uz tiesu varas neatkarību nerada ne mazāko politiķu satraukumu.

Vēsture var sniegt neskaitāmus piemērus tam, kas šādos gadījumos pēc kāda laika notiek ne tikai ar tiesu varu, bet arī ar pašiem politiķiem, - diemžēl viss liecina, ka arī Latvijas valsts virzās uz tādas sistēmas izveidi, kur pareizie tiesneši taisa pareizos spriedumus nepareizajiem cilvēkiem un kur šis „pareizums” tiek noteikts niecīgā cilvēku lokā.

Atļaušos citēt dažus fragmentus no Valsts kontroles atzinuma, kas tapis laikā, kad Juris Stukāns jau pusgadu ieņēma ģenerālprokurora amatu.

„Latvijā prokurora neatkarība nozīmē ne tikai ārējas ietekmes aizliegumu uz konkrētu kriminālprocesu gaitu un to ietvaros pieņemtajiem lēmumiem, bet neatkarība tiek uzskatīta par gandrīz absolūtu.”

„Tas ierobežo iespēju prasīt no prokuratūras atbildību par tās darba rezultātiem, sadarbību ar valsts pārvaldes institūcijām noziedzības novēršanas un apkarošanas politikas izstrādē, kā arī pieļauj iespēju neattiecināt uz prokuratūru labas pārvaldības un efektivitātes principus.”

„Prokuratūra nav attiecinājusi uz sevi Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas par valsts iestādes darbību atbilstoši labas pārvaldības, ekonomiskuma un efektivitātes principiem, kā arī par iekšējās kontroles sistēmas izveidi, tās uzraudzību un uzlabošanu.”

„Prokuratūrai ir centrālā loma tiesiskuma nodrošināšanā, bezatbildības un nesodāmības sajūtas mazināšanā valstī. Diemžēl dažādi izvērtējumi aizvien apstiprina, ka Latvijā ir trūkumi nopietnu noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un izmeklēšanā. Tāpat, iespējams, nav sekmējušies centieni mazināt korupciju.”

„Lai arī prokuratūra izstrādā darbības stratēģiju un darba plānus, tie ir tik vispārīgi, ka nesniedz priekšstatu par to, kāds būs prokuratūras ieguldījums noziedzības apkarošanā, kā arī nav izmantojami prokuratūras darba efektivitātes novērtēšanai.”

„Attiecībā uz prokuratūras pamatfunkciju izpildi krimināltiesiskajā jomā un ārpus krimināltiesiskās jomas netiek veikts arī risku novērtējums. Tas nav veikts pat tādās nozīmīgās jomās kā integritāte (godprātīga rīcība), korupcija un interešu konflikts prokuroru darbībā.”

Kad es salīdzinoši nesen uzdevu pašreizējam ģenerālprokuroram Jurim Stukānam rakstiskus jautājumus par to, kas reāli ir ticis paveikts, lai šos viņa vadītajai iestādei atklāti neglaimojošos secinājumus ņemtu vērā un situāciju mainītu, konkrētu, skaidru un godīgu atbilžu vietā saņēmu tikai formālu, izvairīgu iestādes atrakstīšanos, no kuras nepārprotami izrietēja – lieciet mūs mierā!

„Nav cita varianta, kā ar savu darbību parādīt, ka nav pamata apšaubīt prokuratūras godaprātu,” pirms gada paziņoja Juris Stukāns. Ir acīmredzams, ka realitātē negodprātīgais un nespējīgais ģenerālprokurors dara precīzi pretējo.

Novērtē šo rakstu:

180
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...