Negribat, lai jūsu balss tiek izmesta miskastē? Tad nebalsojiet par alkatīgo un gļēvo Robertu Zīli
Pietiek lasītājs23.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es visās pēdējās vēlēšanās esmu balsojis par Nacionālo apvienību un droši vien arī šajās Eiroparlamenta vēlēšanās rīkošos līdzīgi, taču par vienu cilvēku gan mans balsojums būs citādāks nekā līdz šim, - Robertu Zīli es svītrošu pats un aicinu tā darīt arī ikvienu Nacionālās apvienības vēlētāju, kuram ir svarīgi, lai viņa balss netiktu izmesta miskastē. Kāpēc? Paskaidrošu!
Nacionālā apvienība nav pacentusies no savas interneta lapas izdzēst pirms gada – 2018. gada 21. maijā tapušu ierakstu, kas skan šādi:
„Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (NA) valde izlēmusi 13. Saeimas vēlēšanās par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīt Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli.
Roberts Zīle ir gatavs nolikt Eiropas Parlamenta deputāta mandātu, ja pēc 13. Saeimas vēlēšanām Nacionālajai apvienībai uzticēs veidot valdību. NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars: “Mēs vienmēr esam ļoti augsti novērtējuši R. Zīles neatsveramo un ilggadējo pieredzi vairākās Latvijas valdībās gan kā finanšu ministram, gan kā īpašo uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām un satiksmes ministra amatā, gan kā Eiropas Parlamenta deputātam jau 14 gadu ilgā darbā.
Mūsuprāt, R. Zīle ir viens no kompetentākajiem, pieredzējušākajiem un zinošākajiem Latvijas politiķiem, kura darbs novērtēts kā pašu mājās, tā arī starptautiski. Latvijai ir nepieciešams tāds premjers kā R. Zīle, kurš ir īpaši spēcīgs finanšu un ekonomikas jautājumos, lai veicinātu ekonomisko attīstību, vairojot cilvēku ticību Latvijas valstij.””
Un tagad – tā paša gada 7. decembrī tā paša Roberta Zīles televīzijā teiktā atreferējums:
„Vēlēšanu rezultāts nenosaka, ka valdība jāvada nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" pauda VL-TB/LNNK valdes loceklis, vēlēšanās izvirzītais partijas premjera amata kandidāts Roberts Zīle.
Vaicāts, kam būtu jānotiek, lai politiķis atstātu darbu Eiropas Parlamentā un uzņemtos Latvijas valdības vadību, viņš sacīja, ka tad jābūt citam vēlēšanu rezultātam. Zīle uzskata, ka šīs vēlēšanas gan skaitļos, gan vēlētāju vēstījumā minēto parādījušas viennozīmīgi.
"Es nevaru būt kaut kādas vecās koalīcijas vecā seja, jo es tāds neesmu pēc savas būtības," teica Zīle, piebilstot, ja kāds domā, ka viņš ir kompromisa cilvēks, jo neapvaino citus, tas nenozīmē, ka viņš ir kompromisa cilvēks pēc būtības. Zīle teica, ka neredz iespēju programmatiskos jautājumos darīt 50% vai 60% no tā, ko nekad nebūtu darījis.
Pārvaicāts, vai pat tad, ja Valsts prezidents aicinātu viņu veidot valdību, atbilde būtu šāda, viņš teica: "Protams, ir jārespektē vēlētāju griba." Viņš piebilda, ja valdību nevadīs kāds no jauno partiju līderiem, iespējamais premjers no kādas citas partijas "būs spiests klausīt tām partijām, kas notur viņa valdību".”
Un tagad es skaidri un gaiši pateikšu, ko tas nozīmē. Nacionālajai apvienībai bija reāla iespēja vadīt valdību un īstenot to, ko vēlas tās vēlētāji. Krišjāņa Kariņa vietā bija visas iespējas būt Robertam Zīlem.
Roberts Zīle no iespējas īstenot iespējami daudz no Nacionālās apvienības programmas atteicās personiskās alkatības un gļēvulības dēļ. Starpība starp eiroparlamentārieša un Latvijas Ministru prezidenta algu ir apmēram 3000 eiro mēnesī, - par šo naudu Roberts Zīle tad arī pārdeva savu vēlētāju intereses…
Ja vēlaties arī šoreiz balsot par Nacionālo apvienību, - lūdzu. Taču atcerieties – ja balsosiet par Robertu Zīli, gan jau viņš atkal alkatības un gļēvuma dēļ jūsu balsi izmetīs miskastē vai nolaidīs podā. Tādā vai citādā veidā, bet – droši.
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
