Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) 30.03.2020. valsts sekretāra rīkojumu Nr.1-2/58 tiek uzdots Dabas aizsardzības pārvaldei piecu darba dienu laikā apzināt visus resursus, kas nododami Valsts vides dienestam, lai tas veiktu Dabas aizsardzības pārvaldes nolikumā minētos uzdevumus:

īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu, kā arī mikroliegumu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanas kontroli,

atļauju izsniegšanu, anulēšanu, to darbību apturēšanu, atzinumu un saskaņojumu sniegšanu dabas aizsardzības jomā saskaņā ar dabas aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Rīkojums tiek balstīts uz darba grupas (turpmāk – darba grupa) veikumu, kas izveidota saskaņā ar 30.01.2020. vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu Nr. 1-2/23 (turpmāk – Rīkojums).

Atbilstoši Rīkojuma 2. punktam darba grupai līdz 01.04.2020. bija jāveic vairāki uzdevumi, tai skaitā jāsagatavo priekšlikumi izmaiņām Dabas aizsardzības pārvaldes funkcijās un uzdevumos, sagatavojot priekšlikumus daļējai funkciju un uzdevumu nodošanai Valsts vides dienestam. Darba grupas darbā piedalījās arī Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji.

Mēs kā Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienību - reģionu un departamentu vadītāji vēršam Jūsu uzmanību uz neprofesionālu, sasteigtu valsts pārvaldes iestādes, kas atbildīga par dabas aizsardzības politikas īstenošanu valstī, reorganizāciju, kuras ietvaros nevis argumentēti un izvērtēti tiks uzlabota un pilnveidota valsts pārvaldes sistēma, bet gan, neievērojot jebkādus labas pārvaldības principus, tiek grauta dabas aizsardzības nozare.

Norādām uz šādiem apstākļiem, kas liecina par neatbilstoši vadītu un organizētu pārmaiņu procesu:

1. 26.03.2020. notika attālinātā sanāksme par Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts vides dienesta funkcijām, kurā VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola informēja par VARAM lēmumu nodot dabas aizsardzības kontroles un atļauju izsniegšanas funkciju Valsts vides dienestam.

Norādām, ka līdz šim brīdim darba grupai ir notikušas divas sanāksmes – 03.02.2020. un 28.02.2020., kurās netika definētas problēmas, kas ir jārisina, kontroles funkcijas un uzdevumus nododot Valsts vides dienestam. Tāpat arī netika noteikti mērķi un uzlabojumi, kurus paredzēts iegūt, veicot Dabas aizsardzības pārvaldes reorganizāciju.

Darba grupā vispār nebija diskusijas par atļauju izdošanas funkciju izvērtējumu. 26.03.2020. attālinātās sanāksmes laikā lūdzām mums uzrādīt darba grupas ziņojumu, kurā šāds izvērtējums ir veikts. Uz ko tika saņemta VARAM valsts sekretāra vietnieces vides aizsardzības jautājumos Aldas Ozolas atbilde, ka, ja nepieciešams, šāds izvērtējums tiks sagatavots.

Mums nav informācijas par to, kuri darba grupas dalībnieki ir lēmuši šādu priekšlikumu virzīt kā galīgo darba grupas ziņojumu un kādi ir šāda lēmuma lietderības apsvērumi. Norādām, ka lēmums nodot visas atļaujas un kontroles funkcijas Valsts vides dienestam darba grupā nav pieņemts, kopīgs darba grupas lēmums līdz šim vispār nav pieņemts.

Ne Rīkojumā, ne vēlāk darba grupā nav noteikta kārtība, kādā tiks pieņemti jebkādi darba grupas lēmumi. Vēstules pielikumā pievienojam 30.03.2020. darba grupas locekļiem atsūtītu darba grupas izvērtējuma sākotnējo redakciju, kas nav saskaņota starp darba grupas locekļiem, bet uz kuras pamata tiek pieņemti sasteigti VARAM lēmumi.

2. Dabas aizsardzības pārvalde sagatavoja izvērtējumu par dabas aizsardzības funkcijas korelāciju ar citām tās funkcijām un uzdevumiem, kā arī iesniedza darba grupas vadītājai VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktorei Daigai Vilkastei priekšlikumus par vairākiem iespējamiem Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes kompetences izmaiņu variantiem (Dabas aizsardzības pārvaldes 19.02.2020. vēstule Nr. 1.5/834/2020-N). Diemžēl minētais izvērtējums darba grupai netika nodots, par to netika diskutēts, darba grupas locekļiem ar to iepazīties nebija iespējams.

3. Lai gan Dabas aizsardzības pārvalde vairākkārt ir vērsusi VARAM uzmanību un lūgusi darba grupai izvērtēt 2016. un 2017. gadā veiktos VARAM audita ziņojumus, lai darba grupas darbs būtu konstruktīvs un mērķorientēts, šie lūgumi ir ignorēti, un pēc darba grupas vadītājas izteikumiem lēmums veikt Dabas aizsardzības pārvaldes reorganizāciju pamatots kā politisks. Darba grupas darbs ir noritējis neatbilstoši politikas plānošanas procesam un pārmaiņu vadībai.

4. VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola ir skaidrojusi un darba grupas protokolos minēts, ka pamatojums darba grupas izveidei izriet no Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 (turpmāk - Reformu plāns). Reformu plāns paredz atbalsta funkciju centralizēšanu un ļoti mazo un mazo iestāžu apvienošanu, bet kontroles un atļauju funkcija ir dabas aizsardzības pamatfunkcijas, un Dabas aizsardzības pārvalde un Valsts vides dienests neietilpst “mazo” iestāžu kategorijā. Turklāt attiecībā uz minēto pasākumu ieviešanu Reformu plāns paredz arī lietderības izvērtējumu, kas šobrīd nav pilnvērtīgi veikts.

5. Mēs ceram, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ir maldināts un nav pilnībā informēts par 2016. un 2017. gadā veiktajiem VARAM audita secinājumiem. Ministrs Juris Pūce Twitter kontā ziņo, ka “vienlaikus jau pirms vairākiem gadiem īpašs audits ir konstatējis, ka DAP (Dabas aizsardzības pārvaldes) funkcijas ievērojami pārklājas ar VVD (Valsts vides dienesta) funkcijām, ir novērojama nevienāda prakse likumu piemērošanā un DAP varētu izdarīt vairāk, ja funkciju realizācija būtu pareizi organizēta”.

Vēršam uzmanību, ka VARAM audita ziņojuma Nr.25-2015/34/PSA II.1. punktā norādīts, ka “netiek atbalstīta visas vides un dabas kontroles nodošana VVD. Tādējādi netiks pietiekoši efektīvi nodrošināta vides un dabas kontroles funkcijas īstenošana. Kontroles funkcija būs efektīva, ja par kontroli būs atbildīga katra iestāde savā jomā - atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei (VVD - vides aizsardzības jomā, bet DAP - dabas aizsardzības jomā), kas sekmēs katrai iestādei noteiktā mērķa sasniegšanu.

Katra iestāde (VVD un DAP) ir izveidota ar mērķi, lai īstenotu noteikto politiku savas kompetences jomā, līdz ar to efektīvāk nodrošinot arī attiecīgās jomas kontroles funkcijas, kas arī ir vērstas uz iestādei noteikto mērķu sasniegšanu”. Arī VARAM 25.05.2017. audita ziņojumā Nr. AP-2017/01 ir secināts, ka DAP un VVD funkcijas nepārklājas.

6. 30.03.2020. ir izdots VARAM rīkojums Nr.1-2/58 par Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumu nodošanu Valsts vides dienestam, kas uzdot piecu darbdienu laikā veikt kontroles un atļauju funkcijām nododamo resursu novērtēšanu. Šis rīkojums tiek skaidrots kā uzdevums veikt resursu saplānošanu, ja darba grupas ziņojuma projekta ieceres tiktu īstenotas. Dabas aizsardzības pārvaldei ir jāizmanto liela iestādes kapacitāte īsā termiņā aprēķiniem, kuru lietderības apsvērumi nav vērtēti.

Mēs pilnībā atbalstām nepieciešamību Dabas aizsardzības pārvaldē veikt iekšējo procesu pilnveidi, lai virzītos uz efektīvas valsts pārvaldes modeli, tomēr uzsveram, ka šādiem procesiem jānotiek konstruktīvi un izsvērti, ir jābūt adekvātam politikas plānošanas un pārmaiņu vadības procesam.

Ir jāveic situācijas analīze, definējot konkrētas problēmas, kuras paredzēts risināt ar pārmaiņām, iespējamos un alternatīvos risinājumus, pārmaiņu mērķus, ieguvumus, ietekmes izvērtējumu, kā arī ir jāizvērtē līdzšinējā dabas aizsardzības nozares politikas attīstība. Šāds konstruktīvs darbs līdz šim nav noritējis, tāpēc lūdzam:

plānot un īstenot caurspīdīgu un adekvātu VARAM padotības iestāžu reorganizāciju, kur lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz ieguvumu un risku izvērtējumu un argumentētiem lietderības apsvērumiem;

nepieļaut dabas aizsardzības sistēmas graušanu ar nepārdomātiem lēmumiem un politiskiem uzstādījumiem;

organizēt jēgpilnu un profesionālu darba grupas darbu, kurā tiek iesaistīts nevalstiskais sektors un notiek vispusīga iestāžu funkciju izvērtēšana, tai skaitā izvērtējot jau līdz šim sniegtos Dabas aizsardzības pārvaldes priekšlikumus, pirms tiek pieņemti kādi lēmumi.

Aicinām valsts prezidentu, ministru prezidentu, Valsts kancelejas vadītāju un nevalstiskās organizācijas izvērtēt šobrīd notiekošo procesu tiesiskumu, iepazīties ar darba grupas darbu un nodrošināt demokrātiskus un caurspīdīgus lēmumu pieņemšanas procesus.

* ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā - G. Gabrāne

Latgales reģionālās administrācijas direktore - A. Zeize

Vidzemes reģionālās administrācijas direktors - R. Auziņš

Kurzemes reģionālās administrācijas direktore - D. Sāmīte

Dabas aizsardzības departamenta direktore - G. Strode

Stratēģiskās vadības un koordinācijas departamenta direktora p.i., direktora vietniece - I. Biseniece

Novērtē šo rakstu:

27
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

FotoVietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem. Tādējādi kupči pārkāpa valstī iedibināto segregāciju, ļaujot arī “zemcilvēkiem” baudīt šopinga prieciņu.
Lasīt visu...

21

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

FotoPretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums — ja viņš beidzot sāks savu kampaņu.
Lasīt visu...

21

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

Foto1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt! Visu un daudz! Nesertificētas sejas maskas, 4 miljonus vakcīnu - paliks pāri, atdosim Āfrikai. Nedrošus testus par 15 miljoniem. Salātu receptes par pusmiljonu... Un, kad par to vajadzēs atdot parādus, tad jau spēkā būs cita devīze: “Pēc mums kaut vai grēku plūdi!” (Ludviķis XV). 
Lasīt visu...

21

Modelēšana – “KO DARĪT?”

FotoNesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”, “Stabilitātei” un “Tautas kalpi”. Dialogs beidzot ir sācies, un, iespējams, organizāciju loks paplašināsies. Tā kā es neesmu “pirdis dīvānā” un tikai driķējis rakstus, lai gan vārdam ir liels spēks, bet arī piedalījies vairākos pasākumos pret pašreizējo varu, atļaušos izteikt savas domas un dot dažus padomus.
Lasīt visu...

21

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

FotoČinavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par tūkstošiem salauztu likteņu.
Lasīt visu...

21

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

FotoBrīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ bojā iet vairāk nekā 8 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 7 miljonus nāves gadījumu izraisa pati smēķēšana, bet aptuveni 1,2 miljoni nāves gadījumu ir saistīti ar pasīvo smēķēšanu. Vismaz 1,8 miljoniem no 5,478 miljoniem Covid-19 dēļ mirušo smēķēšana bija nāvi veicinošs faktors.
Lasīt visu...

21

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

FotoEs uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos vai dzīvesveidā, bet fiziska. Turklāt tiek propagandēta nepotēto pilnīga izdeldēšana, kas jau robežojas ar genocīdu.
Lasīt visu...

21

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

FotoSaeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu nedēļu laikā puse eiropiešu tiks inficēti. Kad sapratīsim, ka mēģinājumi apturēt Omikrona izplatību ir bezjēdzīgi?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...