Iesaki rakstu: 
Vēl nesen veselības ministre Ilze Viņķele sludināja, ka ārkārtas situācija jāpagarina uz 3 mēnešiem, jo vienīgais ar ko šajā laikā nodarbojas Veselības ministrija (VM) ar tās vairāk nekā 100 darbiniekiem un ierēdņiem, ir jaunā Covid 19 vīrusa apkarošana. VM darbinieki un ierēdņi ir iekļauti arī sarakstā par 20% un 30% piemaksām pie algas, jo it kā veicot papildu pienākumus.
Veicot papildu pienākumus, laikam ir aizmirsies par jauno Apdrošināšanas likumu, kas VM bija jāiesniedz jau 31. martā, un nolemts par likumu bija iepriekšējā vasarā, kad tika pārcelts divu grozu sistēmas darbības uzsākšanas laiks. Maz ticams, ka VM kā studentu diplomdarbu likumu raksta pēdējās naktīs un iesniedz pēdējā termiņā, taču likuma tāpat kā jaunā mediķu alga modeļa nav.
Vīrusa pandēmija tika pasludināta 11. martā, kad valstī vēl nebija beigusies gripas epidēmija, taču ne slimnīcās, ne valsts rezervēs nebija atrodami pietiekamā daudzumā ne aizsargtērpi, ne maskas un respiratori.
Varbūt tādēļ, ka pagājušā gadā ir notikusi valsts materiālo rezervju pārņemšana no Nodrošinājuma valsts aģentūras, kuras pārziņā līdz šim atradās arī medicīniskais nodrošinājums, uz VM pakļauto Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), kur jau iepriekš esot sākts darbs pie pilnas materiālo rezervju nomenklatūras pārskatīšanas, lai lemtu par izmaiņām un prioritātēm, nākotnē veidojot speciālu komisiju.
NMPD ir arī tā vieta, kur mediķi savstarpēji inficējās, neievērojot VM definētos drošības pasākumus valstī. Ne mazāk dīvaini, ka, pārņemot krīzes situācijas vadību kā to nosaka tiesību akti, NMPD pilnā aprīkojuma brigādes ar mediķiem sāka sūtīt uz ambulatoriem izsaukumiem pēc analīzēm, turklāt visu dienu vienos aizsargtērpos, kas ir pretrunā jebkuram veselam saprātam, jo ar to virsmu tiek pārnēsāti mikrobi un baktērijas, kā arī vīruss, jo aizsargtērpi tāpat kā gumijas cimdi ir domāti tikai vienam pacientam un pēc tam tie ir jāmaina. Ir virkne mediķu, kuri vienkārši bez darba sēž mājās, bet NMPD veic sev neraksturīgas funkcijas un sūdzas par pārslodzi.
Ne mazāk dīvaini, ka Covid 19 analīzes lielāko daļu veic privātās laboratorijas, bet no valsts puses tikai Latvijas infektoloģijas centrs, kaut vēl pirms gada Stradiņu slimnīcā atklāja pilnīgi jaunu par vairākiem miljoniem iekārtotu laboratoriju un Rīgas Stradiņa universitāte sev piederošo testēšanas iekārtu neuzdāvina šeit, bet gan privātai E.Gulbja laboratorijai.
Centrālā laboratorija pieder Recipe lieltirgotavu koncernam, kura sastāvā ietilpst arī poliklīnikas, taču analīzes abām vāc NMPD. Bet arī šeit darbi nevedas, un uz rezultātiem jāgaida vairākas dienas, kaut nav ne zāļu, ne vakcīnas, - varbūt tas arī nav tik svarīgi pēc Ilzes Viņķeles domām.
Vēl mazāk saprotams kādēļ slimnīcās tiek ievietoti pacienti ar viegliem un vidēji smagiem simptomiem, ja slimnīcās nav pietiekamu aizsarglīdzekļu un apstākļu, un tas būtiski pakļauj riskam mediķus un slimnīcas personālu, ko kā kritisku ierobežojuma punktu norādīja infektologs U.Dumpis. Nav vienotas instrukcijas, un, kā pirms diviem gadiem parādīja R.Ražuka pētījums, ne lielās, ne reģionālās slimnīcas nav gatavas krīzes katastrofu situācijām.
Tā vietā, lai to pārbaudītu un celtu šo gatavības līmeni, VM izstrādāja psihiskās veselības uzlabošanas plānu, kas arī, protams, ir vajadzīgs. Un, tā kā valstī nav pat spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna, kur veselības aprūpei ir būtiska loma, tad jau tas nemaz nav nekas īpašs, un I.Viņķele mierīgi varēja pavadīt laiku dažādas konferencēs, karalienes viesnīcas apartamentos vai vienkārši, apceļojot dzimto zemi un bērnības takas darba laikā.
Var tikai secināt, ka I.Viņķelei ir ļoti iepatikusies ārkārtas situācija ar ikdienas sapulcēm, atskaitēm, preses uzmanību, tvitera ierakstiem, kas zibenīgi kļūst par preses relīzēm, un publisku pamācīšanu, kā dzīvot. Neviens neprasa par izlietoto resursu lietderīgumu, kā un kādēļ šobrīd nenotiek pieteiktās veselības reformas vai plānu realizācija, izvērtējums, kādēļ ir pustukšas slimnīcas un slēgtas poliklīnikas un kas notiek ar hroniski slimiem pacientiem, bērniem un citiem, kuriem nepieciešamas konsultācijas vai izmeklējumi, to, cik lietderīgi strādā ieceltās slimnīcu padomes, un to, ka paklusām visām universitāšu slimnīcu valdēm esot pieliktas algas vairāk par 20% līdz 8000 eiro, ko gan nepielika mediķiem. Neviens to neuzdrošinās prasīt šobrīd, bet kas būs pēc pāris mēnešiem, kad šis vienas personas “dzīres” mēra laikā būs beigušās?
Seko mums 
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
