Iesaki rakstu: 
Vēl nesen veselības ministre Ilze Viņķele sludināja, ka ārkārtas situācija jāpagarina uz 3 mēnešiem, jo vienīgais ar ko šajā laikā nodarbojas Veselības ministrija (VM) ar tās vairāk nekā 100 darbiniekiem un ierēdņiem, ir jaunā Covid 19 vīrusa apkarošana. VM darbinieki un ierēdņi ir iekļauti arī sarakstā par 20% un 30% piemaksām pie algas, jo it kā veicot papildu pienākumus.
Veicot papildu pienākumus, laikam ir aizmirsies par jauno Apdrošināšanas likumu, kas VM bija jāiesniedz jau 31. martā, un nolemts par likumu bija iepriekšējā vasarā, kad tika pārcelts divu grozu sistēmas darbības uzsākšanas laiks. Maz ticams, ka VM kā studentu diplomdarbu likumu raksta pēdējās naktīs un iesniedz pēdējā termiņā, taču likuma tāpat kā jaunā mediķu alga modeļa nav.
Vīrusa pandēmija tika pasludināta 11. martā, kad valstī vēl nebija beigusies gripas epidēmija, taču ne slimnīcās, ne valsts rezervēs nebija atrodami pietiekamā daudzumā ne aizsargtērpi, ne maskas un respiratori.
Varbūt tādēļ, ka pagājušā gadā ir notikusi valsts materiālo rezervju pārņemšana no Nodrošinājuma valsts aģentūras, kuras pārziņā līdz šim atradās arī medicīniskais nodrošinājums, uz VM pakļauto Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), kur jau iepriekš esot sākts darbs pie pilnas materiālo rezervju nomenklatūras pārskatīšanas, lai lemtu par izmaiņām un prioritātēm, nākotnē veidojot speciālu komisiju.
NMPD ir arī tā vieta, kur mediķi savstarpēji inficējās, neievērojot VM definētos drošības pasākumus valstī. Ne mazāk dīvaini, ka, pārņemot krīzes situācijas vadību kā to nosaka tiesību akti, NMPD pilnā aprīkojuma brigādes ar mediķiem sāka sūtīt uz ambulatoriem izsaukumiem pēc analīzēm, turklāt visu dienu vienos aizsargtērpos, kas ir pretrunā jebkuram veselam saprātam, jo ar to virsmu tiek pārnēsāti mikrobi un baktērijas, kā arī vīruss, jo aizsargtērpi tāpat kā gumijas cimdi ir domāti tikai vienam pacientam un pēc tam tie ir jāmaina. Ir virkne mediķu, kuri vienkārši bez darba sēž mājās, bet NMPD veic sev neraksturīgas funkcijas un sūdzas par pārslodzi.
Ne mazāk dīvaini, ka Covid 19 analīzes lielāko daļu veic privātās laboratorijas, bet no valsts puses tikai Latvijas infektoloģijas centrs, kaut vēl pirms gada Stradiņu slimnīcā atklāja pilnīgi jaunu par vairākiem miljoniem iekārtotu laboratoriju un Rīgas Stradiņa universitāte sev piederošo testēšanas iekārtu neuzdāvina šeit, bet gan privātai E.Gulbja laboratorijai.
Centrālā laboratorija pieder Recipe lieltirgotavu koncernam, kura sastāvā ietilpst arī poliklīnikas, taču analīzes abām vāc NMPD. Bet arī šeit darbi nevedas, un uz rezultātiem jāgaida vairākas dienas, kaut nav ne zāļu, ne vakcīnas, - varbūt tas arī nav tik svarīgi pēc Ilzes Viņķeles domām.
Vēl mazāk saprotams kādēļ slimnīcās tiek ievietoti pacienti ar viegliem un vidēji smagiem simptomiem, ja slimnīcās nav pietiekamu aizsarglīdzekļu un apstākļu, un tas būtiski pakļauj riskam mediķus un slimnīcas personālu, ko kā kritisku ierobežojuma punktu norādīja infektologs U.Dumpis. Nav vienotas instrukcijas, un, kā pirms diviem gadiem parādīja R.Ražuka pētījums, ne lielās, ne reģionālās slimnīcas nav gatavas krīzes katastrofu situācijām.
Tā vietā, lai to pārbaudītu un celtu šo gatavības līmeni, VM izstrādāja psihiskās veselības uzlabošanas plānu, kas arī, protams, ir vajadzīgs. Un, tā kā valstī nav pat spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna, kur veselības aprūpei ir būtiska loma, tad jau tas nemaz nav nekas īpašs, un I.Viņķele mierīgi varēja pavadīt laiku dažādas konferencēs, karalienes viesnīcas apartamentos vai vienkārši, apceļojot dzimto zemi un bērnības takas darba laikā.
Var tikai secināt, ka I.Viņķelei ir ļoti iepatikusies ārkārtas situācija ar ikdienas sapulcēm, atskaitēm, preses uzmanību, tvitera ierakstiem, kas zibenīgi kļūst par preses relīzēm, un publisku pamācīšanu, kā dzīvot. Neviens neprasa par izlietoto resursu lietderīgumu, kā un kādēļ šobrīd nenotiek pieteiktās veselības reformas vai plānu realizācija, izvērtējums, kādēļ ir pustukšas slimnīcas un slēgtas poliklīnikas un kas notiek ar hroniski slimiem pacientiem, bērniem un citiem, kuriem nepieciešamas konsultācijas vai izmeklējumi, to, cik lietderīgi strādā ieceltās slimnīcu padomes, un to, ka paklusām visām universitāšu slimnīcu valdēm esot pieliktas algas vairāk par 20% līdz 8000 eiro, ko gan nepielika mediķiem. Neviens to neuzdrošinās prasīt šobrīd, bet kas būs pēc pāris mēnešiem, kad šis vienas personas “dzīres” mēra laikā būs beigušās?
Seko mums 
Izrādās, ir likums „Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”.
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
