Iesaki rakstu: 
Vēl nesen veselības ministre Ilze Viņķele sludināja, ka ārkārtas situācija jāpagarina uz 3 mēnešiem, jo vienīgais ar ko šajā laikā nodarbojas Veselības ministrija (VM) ar tās vairāk nekā 100 darbiniekiem un ierēdņiem, ir jaunā Covid 19 vīrusa apkarošana. VM darbinieki un ierēdņi ir iekļauti arī sarakstā par 20% un 30% piemaksām pie algas, jo it kā veicot papildu pienākumus.
Veicot papildu pienākumus, laikam ir aizmirsies par jauno Apdrošināšanas likumu, kas VM bija jāiesniedz jau 31. martā, un nolemts par likumu bija iepriekšējā vasarā, kad tika pārcelts divu grozu sistēmas darbības uzsākšanas laiks. Maz ticams, ka VM kā studentu diplomdarbu likumu raksta pēdējās naktīs un iesniedz pēdējā termiņā, taču likuma tāpat kā jaunā mediķu alga modeļa nav.
Vīrusa pandēmija tika pasludināta 11. martā, kad valstī vēl nebija beigusies gripas epidēmija, taču ne slimnīcās, ne valsts rezervēs nebija atrodami pietiekamā daudzumā ne aizsargtērpi, ne maskas un respiratori.
Varbūt tādēļ, ka pagājušā gadā ir notikusi valsts materiālo rezervju pārņemšana no Nodrošinājuma valsts aģentūras, kuras pārziņā līdz šim atradās arī medicīniskais nodrošinājums, uz VM pakļauto Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), kur jau iepriekš esot sākts darbs pie pilnas materiālo rezervju nomenklatūras pārskatīšanas, lai lemtu par izmaiņām un prioritātēm, nākotnē veidojot speciālu komisiju.
NMPD ir arī tā vieta, kur mediķi savstarpēji inficējās, neievērojot VM definētos drošības pasākumus valstī. Ne mazāk dīvaini, ka, pārņemot krīzes situācijas vadību kā to nosaka tiesību akti, NMPD pilnā aprīkojuma brigādes ar mediķiem sāka sūtīt uz ambulatoriem izsaukumiem pēc analīzēm, turklāt visu dienu vienos aizsargtērpos, kas ir pretrunā jebkuram veselam saprātam, jo ar to virsmu tiek pārnēsāti mikrobi un baktērijas, kā arī vīruss, jo aizsargtērpi tāpat kā gumijas cimdi ir domāti tikai vienam pacientam un pēc tam tie ir jāmaina. Ir virkne mediķu, kuri vienkārši bez darba sēž mājās, bet NMPD veic sev neraksturīgas funkcijas un sūdzas par pārslodzi.
Ne mazāk dīvaini, ka Covid 19 analīzes lielāko daļu veic privātās laboratorijas, bet no valsts puses tikai Latvijas infektoloģijas centrs, kaut vēl pirms gada Stradiņu slimnīcā atklāja pilnīgi jaunu par vairākiem miljoniem iekārtotu laboratoriju un Rīgas Stradiņa universitāte sev piederošo testēšanas iekārtu neuzdāvina šeit, bet gan privātai E.Gulbja laboratorijai.
Centrālā laboratorija pieder Recipe lieltirgotavu koncernam, kura sastāvā ietilpst arī poliklīnikas, taču analīzes abām vāc NMPD. Bet arī šeit darbi nevedas, un uz rezultātiem jāgaida vairākas dienas, kaut nav ne zāļu, ne vakcīnas, - varbūt tas arī nav tik svarīgi pēc Ilzes Viņķeles domām.
Vēl mazāk saprotams kādēļ slimnīcās tiek ievietoti pacienti ar viegliem un vidēji smagiem simptomiem, ja slimnīcās nav pietiekamu aizsarglīdzekļu un apstākļu, un tas būtiski pakļauj riskam mediķus un slimnīcas personālu, ko kā kritisku ierobežojuma punktu norādīja infektologs U.Dumpis. Nav vienotas instrukcijas, un, kā pirms diviem gadiem parādīja R.Ražuka pētījums, ne lielās, ne reģionālās slimnīcas nav gatavas krīzes katastrofu situācijām.
Tā vietā, lai to pārbaudītu un celtu šo gatavības līmeni, VM izstrādāja psihiskās veselības uzlabošanas plānu, kas arī, protams, ir vajadzīgs. Un, tā kā valstī nav pat spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna, kur veselības aprūpei ir būtiska loma, tad jau tas nemaz nav nekas īpašs, un I.Viņķele mierīgi varēja pavadīt laiku dažādas konferencēs, karalienes viesnīcas apartamentos vai vienkārši, apceļojot dzimto zemi un bērnības takas darba laikā.
Var tikai secināt, ka I.Viņķelei ir ļoti iepatikusies ārkārtas situācija ar ikdienas sapulcēm, atskaitēm, preses uzmanību, tvitera ierakstiem, kas zibenīgi kļūst par preses relīzēm, un publisku pamācīšanu, kā dzīvot. Neviens neprasa par izlietoto resursu lietderīgumu, kā un kādēļ šobrīd nenotiek pieteiktās veselības reformas vai plānu realizācija, izvērtējums, kādēļ ir pustukšas slimnīcas un slēgtas poliklīnikas un kas notiek ar hroniski slimiem pacientiem, bērniem un citiem, kuriem nepieciešamas konsultācijas vai izmeklējumi, to, cik lietderīgi strādā ieceltās slimnīcu padomes, un to, ka paklusām visām universitāšu slimnīcu valdēm esot pieliktas algas vairāk par 20% līdz 8000 eiro, ko gan nepielika mediķiem. Neviens to neuzdrošinās prasīt šobrīd, bet kas būs pēc pāris mēnešiem, kad šis vienas personas “dzīres” mēra laikā būs beigušās?
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
