Iesaki rakstu: 
Vēl nesen veselības ministre Ilze Viņķele sludināja, ka ārkārtas situācija jāpagarina uz 3 mēnešiem, jo vienīgais ar ko šajā laikā nodarbojas Veselības ministrija (VM) ar tās vairāk nekā 100 darbiniekiem un ierēdņiem, ir jaunā Covid 19 vīrusa apkarošana. VM darbinieki un ierēdņi ir iekļauti arī sarakstā par 20% un 30% piemaksām pie algas, jo it kā veicot papildu pienākumus.
Veicot papildu pienākumus, laikam ir aizmirsies par jauno Apdrošināšanas likumu, kas VM bija jāiesniedz jau 31. martā, un nolemts par likumu bija iepriekšējā vasarā, kad tika pārcelts divu grozu sistēmas darbības uzsākšanas laiks. Maz ticams, ka VM kā studentu diplomdarbu likumu raksta pēdējās naktīs un iesniedz pēdējā termiņā, taču likuma tāpat kā jaunā mediķu alga modeļa nav.
Vīrusa pandēmija tika pasludināta 11. martā, kad valstī vēl nebija beigusies gripas epidēmija, taču ne slimnīcās, ne valsts rezervēs nebija atrodami pietiekamā daudzumā ne aizsargtērpi, ne maskas un respiratori.
Varbūt tādēļ, ka pagājušā gadā ir notikusi valsts materiālo rezervju pārņemšana no Nodrošinājuma valsts aģentūras, kuras pārziņā līdz šim atradās arī medicīniskais nodrošinājums, uz VM pakļauto Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), kur jau iepriekš esot sākts darbs pie pilnas materiālo rezervju nomenklatūras pārskatīšanas, lai lemtu par izmaiņām un prioritātēm, nākotnē veidojot speciālu komisiju.
NMPD ir arī tā vieta, kur mediķi savstarpēji inficējās, neievērojot VM definētos drošības pasākumus valstī. Ne mazāk dīvaini, ka, pārņemot krīzes situācijas vadību kā to nosaka tiesību akti, NMPD pilnā aprīkojuma brigādes ar mediķiem sāka sūtīt uz ambulatoriem izsaukumiem pēc analīzēm, turklāt visu dienu vienos aizsargtērpos, kas ir pretrunā jebkuram veselam saprātam, jo ar to virsmu tiek pārnēsāti mikrobi un baktērijas, kā arī vīruss, jo aizsargtērpi tāpat kā gumijas cimdi ir domāti tikai vienam pacientam un pēc tam tie ir jāmaina. Ir virkne mediķu, kuri vienkārši bez darba sēž mājās, bet NMPD veic sev neraksturīgas funkcijas un sūdzas par pārslodzi.
Ne mazāk dīvaini, ka Covid 19 analīzes lielāko daļu veic privātās laboratorijas, bet no valsts puses tikai Latvijas infektoloģijas centrs, kaut vēl pirms gada Stradiņu slimnīcā atklāja pilnīgi jaunu par vairākiem miljoniem iekārtotu laboratoriju un Rīgas Stradiņa universitāte sev piederošo testēšanas iekārtu neuzdāvina šeit, bet gan privātai E.Gulbja laboratorijai.
Centrālā laboratorija pieder Recipe lieltirgotavu koncernam, kura sastāvā ietilpst arī poliklīnikas, taču analīzes abām vāc NMPD. Bet arī šeit darbi nevedas, un uz rezultātiem jāgaida vairākas dienas, kaut nav ne zāļu, ne vakcīnas, - varbūt tas arī nav tik svarīgi pēc Ilzes Viņķeles domām.
Vēl mazāk saprotams kādēļ slimnīcās tiek ievietoti pacienti ar viegliem un vidēji smagiem simptomiem, ja slimnīcās nav pietiekamu aizsarglīdzekļu un apstākļu, un tas būtiski pakļauj riskam mediķus un slimnīcas personālu, ko kā kritisku ierobežojuma punktu norādīja infektologs U.Dumpis. Nav vienotas instrukcijas, un, kā pirms diviem gadiem parādīja R.Ražuka pētījums, ne lielās, ne reģionālās slimnīcas nav gatavas krīzes katastrofu situācijām.
Tā vietā, lai to pārbaudītu un celtu šo gatavības līmeni, VM izstrādāja psihiskās veselības uzlabošanas plānu, kas arī, protams, ir vajadzīgs. Un, tā kā valstī nav pat spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna, kur veselības aprūpei ir būtiska loma, tad jau tas nemaz nav nekas īpašs, un I.Viņķele mierīgi varēja pavadīt laiku dažādas konferencēs, karalienes viesnīcas apartamentos vai vienkārši, apceļojot dzimto zemi un bērnības takas darba laikā.
Var tikai secināt, ka I.Viņķelei ir ļoti iepatikusies ārkārtas situācija ar ikdienas sapulcēm, atskaitēm, preses uzmanību, tvitera ierakstiem, kas zibenīgi kļūst par preses relīzēm, un publisku pamācīšanu, kā dzīvot. Neviens neprasa par izlietoto resursu lietderīgumu, kā un kādēļ šobrīd nenotiek pieteiktās veselības reformas vai plānu realizācija, izvērtējums, kādēļ ir pustukšas slimnīcas un slēgtas poliklīnikas un kas notiek ar hroniski slimiem pacientiem, bērniem un citiem, kuriem nepieciešamas konsultācijas vai izmeklējumi, to, cik lietderīgi strādā ieceltās slimnīcu padomes, un to, ka paklusām visām universitāšu slimnīcu valdēm esot pieliktas algas vairāk par 20% līdz 8000 eiro, ko gan nepielika mediķiem. Neviens to neuzdrošinās prasīt šobrīd, bet kas būs pēc pāris mēnešiem, kad šis vienas personas “dzīres” mēra laikā būs beigušās?
Seko mums 
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
