„Neizpaužamās ziņas” par korupciju Ādažu būvvaldē, Stukāna draugu un Saeimas sēdi: "krievu spiega" Ādamsona kriminālprocess atklāj specdienestu patvaļas apmērus
Lato Lapsa14.10.2021.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Tātad
14.10.2021. 17:43 Citāts : “ Paradoksāli, bet fakts: kā izrādās, precīzs formulējums „neizpaužamo un citu ziņu nelikumīgai vākšanai”, kuras konstatēšana „pieņēmuma” formā VDD ļauj nacionālās drošības interesēs vērsties pret jebkuru informācijas vācēju, gluži vienkārši nav atrodams ne tikai Krimināllikumā, bet arī citos normatīvajos aktos.”.
No likuma izriet, ka kriminālatbildība iestājas par sadarbību ar ārvalstu izlūkdienestu - nododot jebkādas ziņas- slepenas vai neslepenas.
varētu padomāt, ka
14.10.2021. 17:43lapsa atkal ieberzusies, šoreiz pēc "spiegu–žurnālistu" panta?
Nu ja, muļķis arī baznīcā dabū pa rižo purnu. :)
Pietiek lasītājs
14.10.2021. 17:39Var jau saprast autora satraukumu par tām spiegu lietām. Tieksme bāzt degunu vietā un nevietā kaut kad tiešām var viņu novest līdz statusam ,,spiegs,,.
Bet lai nu paliek abstraktā nākotne. Ko tad LL neko neraksta par savām gaitā aktīvā lietā, kas patreiz atrodas tiesā. Pagājušajā nedēļā bija nozīmēta kārtējā sēde, bet par to klusums. Vai nenotika? Tad kāpēc? Ja notika, kāpēc nav informācijas? Varbūt viss iegrozījies tā, ka pašam kauns stāstīt? Tak vienalga uzzinās.
Katrā ziņā klusēšana ir aizdomīga un tikai paaugstina interesi.
P.S. Ja kāds par tiesu kaut ko zina vairāk, uzrakstiet. Citus arī interesē.
Cits spiegs
14.10.2021. 17:25Nu ziniet, šis jūsu spiegs Ādamsons ir galīgs diletants, pat Stukāna fakfrenda uzvārdu nemāk noskaidrot. šis draugs diezgan aktīvs sociālajos tīklos, joprojām publiski pieejamas fotogrāfijas ar Stukānu no ceļojumiem uz Taizemi, pa Eiropu… Vēl dīvaināks būtu pieņēmums, ka FSB galīgi pazaudēja (nodzēra?) savu kvalifikāciju un pat soctīklus paši nevar pašķirstīt, ir jāalgo kautkāds Ādamsons lai tiktu pie viņas bildes bez uzvārda…
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
