Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija05.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Uzskatām, ka daudzkārtīga kadastrālo vērtību paaugstināšana kontekstā ar spēkā esošajām nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) likmēm ir vērtējama kā pretvalstiska un antikonstitucionāla iniciatīva, kas destabilizēs situāciju valstī, sagraus nekustamā īpašuma tirgu, radīs nepanesamu nodokļu slogu sabiedrībai, padzenot no savām mājām iedzīvotājus kuriem jau šobrīd ir grūti samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Tas ir ceļš uz sabiedrības maksātnespēju, nabadzību un tam sekojošu piespiedu emigrāciju.
Mājokļa pieejamības tiesībām ir konstitucionāls rangs. Nav pieļaujama šādu reformu iniciēšana un īstenošana bez pamatīgas finansiālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma un sabiedrības līdzdalības. Šādai neizvērtētai un nepamatotai kadastrālo vērtību aprēķināšanas reformai principā pat nebija jānonāk līdz sabiedriskajai apspriešanai. Tā ir kaitniecība, kas satricinājusi sabiedrību un neapšaubāmi negatīvi atsauksies uz nekustamo īpašumu tirgus attīstību, jo sevišķi laikā, kad sabiedrība saskaras ar Covid pandēmijas situāciju.
Ja tiešām kadastrālajai vērtībai jāatspoguļo tirgus vērtība (par ko gan ir pamatotas šaubas arī profesionāļu vidū), tad vispirms jāreformē sistēma kopumā, tostarp, pārskatot NĪN likmes, piemērošanas kārtību, piemērojamos atvieglojumus utt., būtiski jāpilnveido kadastrālās vērtības aprēķināšanas mehānisms, jāizstrādā individualizēta nekustamo īpašumu objektu novērtēšanas kārtība, nevis jāpiemēro primitivizēts algoritms, vadoties tikai pēc dažiem vispārinātiem kadastra informācijas sistēmā fiksētiem datiem un kritērijiem.
Kontekstā ar augšminēto aicinām:
1) Nepieļaut nozares iznīcināšanu un plašas sabiedrības daļas pakļaušanu nepanesamam nodokļu slogam un tam sekojošam nabadzības riskam;
2) Pārtraukt tālāku kadastrālo vērtību reformas virzību;
3) Apturēt Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam" virzību;
4) Izvērtēt visu iesaistīto amatpersonu un ierēdņu atbildību šādas iniciatīvas izstrādes un īstenošanas procesa pieļaušanā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
