Nejauša sakritība vai kliedzoša finanšu līdzekļu izkrāpšanas shēma Latvijas – Šveices sadarbības programmas vides sanācijas projektos

Fakti par Sarkandaugavas sanācijas projektu

Oficiāli publiskotā informācija par Sarkandaugavas projekta sasniegtajiem rezultātiem:

Rīgas Brīvosta 2017. gada 1. jūnijā ievietoja publikāciju: «Noslēdzies ar Šveices valdības atbalstu realizētais projekts “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā”https://rop.lv/lv/jaunumi/nosledzies-ar-sveices-valdibas-atbalstu-realizetais-projekts-vesturiski-piesarnoto-vietu.

“2011. gadā ar Šveices valdības finansiālo atbalstutika uzsākta projekta “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā” realizācija ar mērķi panākt augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, atjaunot un uzlabot vides kvalitāti kā arī novērst iedzīvotāju veselības apdraudējumu. Attīrīšanas darbi tika veikti Sarkandaugavai un Mīlgrāvja kanālam pieguļošajās vietās Rīgas ostas uzņēmumu SIA „OVI”, SIA „Eko Osta”, SIA „Woodison” un SIA „VL Bunkering” teritorijās. 

Sešu gadu laikā tika atsūknēti un nodoti reģenerācijai 1721 tonna naftas produktu, kā arī ekskavēts un nodots pārstrādei vairāk nekā 7122 tonnas ar viskoziem un asfaltveidīgiem naftas produktiem piesārņotas grunts. Gar Sarkandaugavas attekas krastu ir izbūvēta 376 metrus gara ūdens necaurlaidīga rievsiena un drenāžas sistēma. Gar Mīlgrāvja kanāla krastu - 110 metrus gara drenāžas sistēma. Patlaban ir pilnībā pabeigti visi projekta abās kārtās plānotie sanācijas darbi kopumā 8 ha platībā. Kopumā projekta īstenošanā ieguldīti 15,3 miljoni Šveices franku. 85% no izmaksām - 13 miljonus Šveices franku finansējusi Šveices valdība…

Piesārņojums ar naftas produktiem Rīgas ostas teritorijā Sarkandaugavā izveidojās 20. gadsimta 60.–70. gados, kad teritoriju apsaimniekoja Padomju Savienības armija un tā tika izmantota naftas produktu uzglabāšanai un pārkraušanai. Sarkandaugavas piesārņotā teritorija Nacionālajā programmā „Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” bija ierindota starp vietām, kas uzskatāmas par visvairāk piesārņotām Latvijas teritorijā. Pirms projekta veiktā izpēte Rīgas brīvostas teritorijā uzrādīja ļoti augstu gruntsūdeņu piesārņojuma līmeni ar vairāk nekā trīsdesmit gadus veciem naftas produktiem gandrīz 5,5 hektāru platībā. Peldošā naftas slāņa biezums gruntī vietām sasniedza 1,5 metrus. Piesārņojumam nokļūstot Daugavā, Rīgas brīvostas pārvalde bija spiesta regulāri nodrošināt šāda neidentificēta (vēsturiskā) piesārņojuma savākšanu.

Valsts vides dienests 2023. gada 20. jūnijā savā sociālo tīklu vietnē ievietoja šādu publikāciju: https://www.facebook.com/story.php?story_fbid=pfbid02hLzp9kg6m7Q93fXAuc9CWK9FByRMTqZ5gKcJU5odsWq1S4KW1hG4Mcc8Yzq3KcG8l&id=100069171190783&_rdr)

“…2023.gada 19.jūnijā svinīgā ceremonijā, parakstot ietvarlīgumu, atklāts Latvijas – Šveices sadarbības programmas otrais periods…Sadarbības programma tiks īstenota līdz 2029.gadam un tās ietvaros Šveices Konfederācijas atbalsts tiks sniegts vides, veselības un izglītības jomas projektiem. Tajā skaitā finansējumuplānots nodrošināt vēsturiski piesārņoto vietu sanācijai, šajā posmā attīrot vēsturiski piesārņotu vietu Aizkrauklē…Iepriekšējā Latvijas – Šveices sadarbības programmas plānošanas periodā 13 milj. CHF tika ieguldīti vēsturiski piesārņotās Sarkandaugavas teritorijas sanācijā, novēršot draudus Daugavas ietekas un Baltijas jūras ekosistēmai… 

Ar mērķi iepazīt iepriekšējo ieguldījumu rezultātu Šveices valdības pārstāvju delegācija 2023. gada 20.jūnijā apmeklēja Sarkandaugavas teritoriju Rīgā, kur VVD iepazīstināja ar attīrītās vietas pēcsanācijas uzraudzību… Savukārt jaunajā plānošanas periodā tik pat liels Šveices Konfederācijas finansējums tiks ieguldīts vēsturiski piesārņotās teritorijas Aizkrauklē, kas atrodas Daugavas krastā pie Pļaviņu hidroelektrostacijas, attīrīšanai. Tā pat kā pirmajā Latvijas - Šveices sadarbības programmā, arī otrajā, vēsturiski piesārņotās teritorijas sanācijas projekta īstenošanu, iesaistot partnerus, veiks Valsts vides dienests… Piesārņojums Aizkrauklē radās divdesmitā gadsimta otrajā pusē, kad Aizkraukles dzelzsbetona rūpnīcas darbības rezultātā ar naftas produktiem tika piesārņota teritorija 10,6 ha platībā.”

Ziņu portāls DELFI 2023. gada 13. novembrī raksta: “Rīgas ostā veiksmīgi īstenots gruntsūdeņu piesārņojuma sanācijas projekts.”

https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/56103556/rigas-osta-veiksmigi-istenots-gruntsudenu-piesarnojuma-sanacijas-projekts

“Rīgas ostā ar Šveices finansiālu atbalstu īstenotais gruntsūdeņu piesārņojuma sanācijas projekts īstenots veiksmīgi, un izbūvētā sanācijas sistēma sekmīgi mazina piesārņojuma problēmas, iepazīstoties ar projekta gaitu un rezultātiem, secinājušas projektā iesaistītās puses – Šveices parlamenta, Rīgas brīvostas, Vides un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts vides dienesta pārstāvji. Ir zināms, ka, balstoties uz veiksmīgo pieredzi Rīgas ostā, tiek plānota jauna sadarbības programma vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanai arī Aizkrauklē.”

“… Projekta abās kārtās plānotie sanācijas darbi kopumā paveikti 8 ha platībā. "Izbūvētā drenāžas sistēma pašreiz turpina aizturēt naftas produktus no ieplūšanas Daugavā un katru mēnesi piesārņojums tiek atsūknēts un nodots utilizācijai. Ik gadu tiek atsūknēts līdz pat 30 tonnām naftas produktu, un paredzams, ka šis process būs jāturpina vēl daudzus gadus.Tāpat katru mēnesi tiek veiktas kvalitātes analīzes upē ieplūstošajam ūdenim," stāsta Rīgas brīvostas pārvaldes Vides nodaļas vadītājs Vilis Avotiņš.”

Tātad, kā norādīts iepriekš citētajās publikācijās, iepriekšējie Šveices finansētāja ieguldījuma (t.i. Sarkandaugavas projekta) rezultāti tika prezentēti kā pozitīvs piemērs korekti un pilnībā izpildītam projektam, kur realizēti sanācijas darbi un sasniegti vides attīrīšanas rādītāji atbilstoši Latvijas Republikas normatīvos aktu prasībām.

Lai apgalvotu, ka Sarkandaugavas projekts ir pozitīvs piemērs, jāanalizē sākotnēji izvirzītie mērķi un plānotie sasniedzamie rezultāti, kā arī jāvērtē pēcsanācijas monitoringa rezultāti.

Sarkandaugavas projektā izvirzītie mērķi un faktiskie pēcsanācijas monitoringa rezultāti:

Apgūstot Šveices finansējuma pirmā posma līdzekļus Sarkandaugavas projektā tika noteikti sasniedzamie mērķi - jālikvidē virs pazemes ūdeņiem peldošie viskozie naftas produkti, kuru koncentrācija pārsniedz vides kvalitātes normatīvu robežlielumus; un jāminimizē un jāierobežo atlikušo naftas produktu ietekme uz apkārtējo vidi, kas atrodas augsnē, gruntī un pazemes ūdeņos saistītā/sorbētā frakcijas veidā saskaņā ar Reģionālās vides pārvaldes izdotā sanācijas uzdevuma noteiktajiem kritērijiem. Tā pat projekta mērķos tika noteikts, “Tomēr sanācijas darbu veicējam jārēķinās, ka pēc projekta mērķu sasniegšanas nevar tikt pieļauts, ka atjaunojas virs pazemes ūdeņu līmeņa peldošās naftas produktu frakcija I un II iecirknī” ( I iecirknis SIA „WOODISON TERMINAL”, SIA „Ovi” un SIA „Eko Osta” teritorijas; II iecirknis SIA „VL Bunkerings” teritorija.)

Kā liecina vēlākie vides monitoringa dati Sarkandaugavas projekta teritorijā, kurā realizēti sanācijas darbi un it kā sasniegti sanācijas rezultāti, peldošais naftas produktu slānis 2020.gadā I iecirknī vairākās akās pārsniedza pat ,85 m, 2021.gadā vietām bija gan 0,49m, gan 0,68m biezumā. Savukārt II iecirknī peldošā naftas produkta slānis 2021.gadā atsevišķās akās bija 0,39 m un 0,33 m biezumā.

Būtiski atzīmēt, ka šādi rādītāji atbilstoši normatīvajiem aktiem uzskatāmi par stipru piesārņojumu, kas apdraud cilvēku un vides veselību, un teritorijā ir veicama sanācija (teritorijā esošais naftas produktu slānis turpina piesārņot gruntsūdeņus ar izšķīdušajiem savienojumiem).

Diemžēl jāsecina, ka 2023.gada 20.jūnijā Šveices delegācijai tika prezentēti Šveices finanšu instrumenta finansētā vēsturiski piesārņotās Sarkandaugavas teritorijas sanācijas projekta, kurā tika ieguldīti 13 milj. CHF,  pēcsanācijas monitoringa pasākumi kā pozitīva sanācijas projekta piemērs, kaut gan faktiskie monitoringa dati liecina, ka būtībā realizēto darbu rezultātā nav sasniegti sanācijas uzdevumi un mērķi – uz šo brīdi teritorija ir stipri piesārņota un apdraud apkārtējo vidi un cilvēku veselību.

Jautājumi:

- Vai Sarkandaugavas projektā noteiktie mērķi un uzdevumi ir sasniegti, ja vēljoprojām katru gadu tiek atsūknēts milzīgs apjoms (30 t naftas produkti) no it kā sanētās teritorijas?

- Vai projekta ietvaros izbūvētā rievsiena un drenāžas sistēma, kas it kā pasargā Daugavu no piesāŗnojuma iekļušanas tajā, nekalpo kā izpildītāja nekvalitatīvi izpildītā projekta “glābšanas riņķis” – jo visi projekta laikā neatsūknētie naftas produkti šobrīd ik dienu drenējas izveidotajā “pārķeršanas” vietā un par to savākšanu un utilizāciju katru gadu maksā Rīgas Brīvosta.

- Cik efektīvi tika izmantoti 13 miljoni Šveices franku, ja vēl ilgi pēc projekta realizācijas Rīgas Brīvostai jāturpina cīnīties ar lielo naftas produktu apjomu, kas tur palicis pēc nekvalitatīvas sanācijas beigām.

- Vai VVD apzināti nav maldinājusi Šveices valdības delegācijas pārstāvjus apgalvojot, ka Sarkandauva ir kā pozitīvais piemērs efektīvai naudas izlietošanai sanācijas vajadzībā?

Nejaušas sakritības vai apzināta un atstrādāta shēma negodīgai naudas līdzekļu apgūšanai:

Norādītos Latvijas – Šveices sadarbības programmas iepriekšējā plānošanas perioda sanācijas darbus vēsturiski piesārņotāja teritorijā Sarkandaugavā realizēja uzņēmums Personu apvienības „Intergeo - R” (personu apvienību veidoja Austrijas uzņēmuma INTERGEO Umwelttechnologie und Abfallwirtschaft GmbH atvasinājums Latvijā SIA “Intergeo Baltic” un SIA “Riga Rent”), inženiertehnisko uzraudzību veica SIA “Geo Consultants”. Sanācijas projekta koordinators - Personu apvienības „Intergeo - R” pārstāvis bija Raivo Nikolajevs. Savukārt no Valsts vides dienesta puses šī projekta vadītājs bija Klāvs Brangulis un projekta koordinatore bija Madara Ziņģere.

SIA “Intergeo Baltic” ir realizējis vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju Sarkandaugavas teritorijā, projektēšanu un attīrīšanas darbus un vēsturiski piesārņoto vietu Sarkandaugavas teritorijā projektēšanas un attīrīšanas darbus SIA “OVI Rīga”.

Viedoklis par Sarkandaugavas projektu tika pausts arī no „Delnas” puses:

VVD izvēlējies neizdevīgu Sarkandaugavas sanācijas projektu, secina „Delna”

https://www.delfi.lv/193/politics/44659220/vvd-izvelejies-neizdevigu-sarkandaugavas-sanacijas-projektu-secina-delna

“Finanšu ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pēc Sabiedrības par atklātību "Delna" iesnieguma par neatbilstībām ir atzinis, ka Valsts vides dienests (VVD) nav vērtējis Sarkandaugavas piesārņotās vietas sanācijas konkursā piedāvāto kopējo līgumcenu, lai gan šāda vērtēšanas kārtība nolikumā bija paredzēta un tādejādi izvēlējies piedāvājumu, kas nav saimnieciski visizdevīgākais, jo kopējās darbu izmaksas vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā konkursā vispār nav vērtētas... Kā portālu „Delfi" informēja „Delnas" direktors Gundars Jankovs. Viņa vadītā organizācija jau iepriekš paudusi, ka iepirkumi ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un VVD „Ahileja papēdis", to negatīvās sekas redzamas vairākos nesekmīgi īstenotajos sanācijas projektos, piemēram, Inčukalna gudrona dīķu un Liepājas karaostas kanāla attīrīšanas darbos. 

„Turklāt šādas problēmas ir identificētas gandrīz visos lielajos VVD īstenotajos vides sanācijas projektos, kas nu jau ir kļuvusi par tādu kā tradīciju. Pastāv augsts risks, ka tieši nekvalitatīvi īstenoto iepirkumu dēļ ārvalstu finanšu līdzekļi vairāku desmitu miljonu apmērā būs jāatmaksā Latvijas nodokļu maksātājiem. Vērtējot kopējo piedāvājuma līgumcenu, Sarkandaugavas sanācijas konkursā uzvar cits pretendents," norāda „Delna"

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un analizējot pašreizējos kritiskos vides rādītājus realizētajā Sarkandaugavas sanācijas projektā, ir gaužām nesaprotami, kādēļ Sarkandaugavas projekta uzraugošās amatpersonas no Latvijas Republikas puses un projekta finansētāji (Šveice), astāj bez ievērības šo situāciju un tieši pretēji gaidītajam – liek kā piemēru nākošajam projektam Aizkraukles sanācijai.

Atliek secināt, ka notiek kādu konkrētu interešu virzīšana, kas, iespējams, ir finansējuma izkrāpšana, formāli uzrādot darbu izpildi, taču faktiski apgūstot un savstarpēji sadalot piešķirto finansējumu. 

Svarīgi ir atzīmēt iespējamās krāpšanas un nelegālās naudas apgūšanas shēmas organizēšanā iesaistīto personu – Šveices projekta koordinatoru Latvijā Šveices pilsoni Christoph Liechti (attēlā), kura darbības un ietekme tiešā veidā rada aizdomas par “naudas apgūšanas shēmas” realizāciju plānotajā Aizkraukles projektā.  

Atbilde uz jautājumu, kāpēc nevienu nesatrauc Sarkandaugavas projekta nesekmīgā īstenošana, iespējams, izgaismojas jau nākamajā tā paša finansētāja Šveices programmas īstenošanas gaitā.  

Projekta “Vēsturiski piesārņotās teritorijas Dzelzceļa ielā 10, Aizkrauklē sanācija" sagatavošana, iesaistītās personas, iespējamā ietekmes shēma un potenciālie riski

Lūk, par dīvainībām projekta īstenošanā un personām, kas iesaistītas projektam piešķirto līdzekļu iespējamā izzagšanā un legalizācijas shēmā:

Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija https://lvafa.vraa.gov.lv/projects/1-08_40_2024 ir apstiprinājusi Īstenotāja Valsts vides dienesta projektu ar mērķi Nodrošināt projekta vadības grupas izveidi un iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu Projektā "Vēsturiski piesārņotās teritorijas Dzelzceļa ielā 10, Aizkrauklē sanācija. Pie norādītajiem projekta rezultātiem ir minēta Nodrošināta Projekta iepirkuma dokumentācijas izstrāde - iepirkuma Nolikums ar pielikumiem un Tehniskā specifikācija. Par Aizkraukles projekta vadītāju iecēla Madara Ziņģere (kas, kā jau minēts iepriekš, bija arī Sarkandaugavas sanācijas projekta koordinatore). Pašlaik M.Ziņģeres pozīcija projektā ir “Vēsturiski piesārņotās vietas Aizkrauklē sanācija” sanācijas komponentes vadītājs. Lai arī vairākkārtīgi VVD organizēja minētā projekta vadības personāla atlasi (kur kā viens no iemesliem bija M.Ziņģeres neapmierinošie darbu rezultāti), atbilstoši Šveices pārstāvja Latvijā pavēlēm, M.Ziņģere vienmēr figurē kā projekta vadības persona. Pašreizējā pozīcija – sanācijas komponentes vadītājs, faktiski nozīmē, ka tieši šī persona būs atbildīga par gala lēmumiem, vai sanācijas darbu rezultāti un rādītāji ir vai nav sasniegti. Tātad, retrospektīvi vērtējot, šeit saskatāma jau pirmā dīvainība – projekta vadībā Aizkraukles projektā ir tieši tā persona, kura bija projekta vadītāja Sarkandaugavas projektam, kurš faktiski atzīstams par izgāzušos. Dīvainākais ir apstāklis, ka uz M.Ziņģeres piesaistīšanu Aizkraukles projekta sagatavošanās gaitā uzstāja tieši nauda devēji - Šveices programmas kuratori, konkrēti Christoph Liechti.

Pirms sanācijas projektu realizācijas, atbilstoši pastāvošajām normatīvo aktu prasībām, ir jāveic piesārņotās teritorijas ģeoekoloģiskā izpēte, lai noteiktu piesārņojuma raksturu, apjomu, izplatības tendences, kā arī ieteiktu piemērotākās, tehniski un ekonomiski pamatotākās sanācijas metodes. Ar norādīto mērķi Aizkraukles novada pašvaldība 2021.gadā organizēja iepirkumu “Vēsturiski piesārņotās teritorijas Dzelzceļa ielā 10 un Enerģētiku ielā 2, Aizkrauklē detalizēta piesārņojuma papildizpēte”, kurā, atbilstoši publiski pieejamai informācijai, par iepirkuma konkursa uzvarētāju tika atzīts un līgums 2021.gadā par EUR 373 860,00 tika noslēgts ar SIA “Intergeo Baltic”, kuras valdes loceklis ir Raivo Nikolajevs.

https://info.iub.gov.lv/lv/meklet/pc/AND%202021%7B%7C%7D11/cn/Aizkraukles%20novada%20pa%C5%A1vald%C4%ABba/

https://www.aizkraukle.lv/lv/iepirkums/vesturiski-piesarnotas-teritorijas-dzelzcela-iela-10-un-energetiku-iela-2-aizkraukle-detalizeta-piesarnojuma-papildizpete-0

https://www.aizkraukle.lv/lv/jaunums/piesarnotas-teritorijas-izpete-tuvojas-noslegumam 

Realizētos darbus uzņēmums atspoguļo arī savā mājas lapā https://intergeobaltic.eu/pakalpojumi-2/nozimigakie-veiktie-projekti/, kur norāda, ka veikta:

Grunts un pazemes ūdeņu detalizēta piesārņojuma izpēte Aizkrauklē, Dzelzceļa ielā 10 un Enerģētiķu ielā 2

Detalizēta piesārņojuma izpēte bijušās Pļaviņu HES dzelzbetona rūpnīcas un AS “Latvenergo” teritorijās t.sk.:

Ģeofiziskie darbi (radiolokācija, elektrības pretestības tomogrāfija (ERT), karotāža (gamma karotāža, elektrokarotāža, kavernometrija, debitometrija);

Urbšanas darbi līdz vairāk nekā 40 m dziļumam;

Pastāvīgs monitorings;

Atsūknēšanas izmēģinājumi hidroģeoloģisko parametru noteikšanai;

Piesārņojuma pakāpes un izplatības novērtēšana;

Sanācijas risinājumu izstrāde un aprēķini.

Pēc pašas personas publiskotās informācijas (https://lv.linkedin.com/in/raivo-nikolajevs-03646272) redzams, ka Raivo Nikolajevs ir bijis arī “EKO OSTA” darbinieks. Kā jau tas ir vēsturiski zināms valsts vides aizsardzības nozares darbiniekiem, SIA “Intergeo Baltic” un tās valdes loceklis R.Nikolajevs tikai formāli darbojas kā neatkarīgs uzņēmums, faktiski tas ir bijušās SIA “EKO OSTA” uzņēmējdarbības atzars, lai uzņēmuma vēsturiskie īpašnieki varētu realizēt savas intereses valsts un fondu finansētajos projektos.

Savdabīgi, ka Aizkraukles sanācijas projekta iepirkuma dokumentācijas izstrādes veikšanai Valsts vides dienests, pēc M.Ziņģeres ieteikuma, ir izvēlējies sadarboties ar izpētes veicēja "Intergeo Baltic"  (arī Sarkandaugavas sanācijas projekta realizētāju) amatpersonu Raivo Nikolajevu. Lai arī uzņēmumam SIA “EKO OSTA” nesen ir mainījušies īpašnieki (dalībnieki), uzņēmuma bijušā īpašnieka A.Laškova ietekme uz valsts iestāžu darbiniekiem turpinās un tiek īstenota caur citiem uzņēmumiem, pirmkārt, caur SIA "Intergeo Baltic". Turklāt M.Ziņģeres dzīvesbiedrs Valdis Ziņģers ir bijušās “EKO OSTA” darbinieks vismaz no 2021.gada (agrāk https://www.ekoosta.lv/pakalpojumi, pašreiz - Pakalpojumi | Eko Osta SIA).

Atbilstoši Uzņēmuma reģistra datiem, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Intergeo Baltic" dalībnieki ir 50%  INTERGEO Umwelttechnologie und Abfallwirtschaft GmbH (Austrijas uzņēmums); 40%  Markovs Jānis, 10%  Nikolajeva Kitija (Raivo Nikolajeva laulātā). Nākošā dīvainā sakritība ir apstāklis, ka noradītajam uzņēmumam "Intergeo Baltic" Sarkandaugavas projekts bija pirmais liela apjoma sanācijas projekts Latvijā.

Nav izslēdzama varbūtība, ka Austrijas uzņēmuma INTERGEO Umwelttechnologie und Abfallwirtschaft GmbH  vadītājam ir tieša saikne un ietekme lēmumu pieņemšanā un norāžu sniegšanā uz iepriekš minēto Šveices instrumenta pārstāvi Christoph Liechti. Attiecīgi pastāv aizdomas, ka bijušā SIA “EKO OSTA” īpašnieks A.Laškovs un SIA "Intergeo Baltic" valdes loceklis R.Nikolajevs, caur Intergeo grupas uzņēmumiem, izmanto savu ietekmi uz Šveices instrumenta vadītāju Christoph Liechti, kuram starpcitu ir piešķirtas VETO tiesības lēmumu pieņemšanā Aizkraukles projekta realizācijā, savu interešu izvirzīšanai projekta konkursa dokumentu sagatavošanā un procesa virzībā. Tāpat, pastāv aizdomas, ka izmantojot savu saistību ar M.Ziņģeri un ietekmi-intereses uz atsevišķām KEM vadošajām amatpersonām, A,Laškovs un R.Nikolajevs veicina nepamatotu un negodprātīgu prasību noteikšanu topošajā Aizkraukles sanācijas projekta iepirkuma dokumentācijā, lai nodrošinātu, ka tiek noteikti tādi sanācijas projekta sasniedzamie rādītāji, kā arī kvalifikācijas prasības, kas atbilstu ar minētajām personām saistītiem uzņēmumiem. Tādējādi pastāv risks, ka, iespējams, darbu izpildi veiks ar minētajām personām tieši vai netieši saistīts uzņēmējs, apgūstot finansējumu, sasniedzot formālus sanācijas mērķus un nodrošinot savā interešu lokā esošo personu finansēšanu un interešu aizstāvību, kamēr reāli vides sanācijas rezultāti netiks sasniegti (kā tas ir faktiski noticis Sarkandaugavas sanācijas projektā).

Klimata un enerģētikas ministrijas mājas lapā 2024. gada 12. novembrī publicēta informācija par jaunajā Šveices sadarbības programmas plānošanas periodā plānoto finansējumu vēsturiski piesārņotās vietas Aizkrauklē sanāciju: “Tika parakstīts “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas” līgums” https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/sveice-ieguldis-vairak-neka-12-miljonus-eiro-sanacijas-darbos-aizkraukle. Programmas ieviešanai paredzēts finansējums 14,35 miljoni Šveices franku jeb indikatīvi 15,07 miljoni eiro (Šveices finansējums 12,81 miljoni eiro un Latvijas valsts budžeta finansējums 2,26 miljoni eiro), kas nodrošinās plānveida pasākumus nacionālas nozīmes teritorijā Aizkrauklē, likvidējot piesārņojuma avotu un novēršot tā turpmāku izplatību gruntsūdeņos un Daugavā.

Tā tas izskatās uz papīra, taču diemžēl, vērtējot projekta ieviešanas procesu, iesaistītās personas, Šveices pārstāvja Christoph Liechti darbības, izmantojot savas veto tiesības, vadot KEM un VVD augstākās vadības lēmumus, projektam jau sākotnēji ir lemts tāds pat liktenis kā Sarkandaugavas projektam.

Ir nepārprotami redzams, ka Christoph Liechti organizē un virza projektu, veidojot “savu komandu”, neprotokolētās sarunās projekta vadībā pieprasot un apstiprinot tikai vienu iespējamo kandidāti - Madaru Ziņģeri un projekta izpildē izvirzot nepārprotamu vēlmi redzēt "ārvalstu uzņēmumu", domājot ar to Austrijas Intergeo vai ar šo firmu vai tās vadību Latvijā saistītu uzņēmēju (piemēram, līdzīgi projekta vadības – Madara Ziņģere - un izpildes – Raivo Nikolajevs - kombinācija bija arī VVD projekta “Inčukalna sērskābā gudrona dīķu” sanācijā, kur izpildītājs bija pilnsabiedrība “Inčukalns Eko”, kuru veidoja SIA  “Eko osta”, SIA “Venteko” un AS “BAO”. R.Nikolajevs darbojās gan kā SIA “Eko osta”, gan kā Intergeo pārstāvis), tādējādi nodrošinot iespējamās naudas izkrāpšanas shēmas realizāciju.

Viss apstākļu kopums liecina par ieinteresēto personu iespējamajiem centieniem atkārtoti realizēt Sarkandaugavas sanācijas projektā pielietoto shēmu finansējuma apgūšanā (t.i.caur minētā Austrijas uzņēmuma vadības ietekmi uz Šveices instrumenta vadību Latvijā un caur savu interešu aizstāvošo personu atbildīgajās valsts institūcijās darbībām, nodrošināt konkrēta Uzņēmēja uzvaru konkursā, formāli izpildīt izvirzītās prasības, apgūt finansējumu pilnā apmērā, iespējams, sniedzot iesaistītajām personām kādas atlīdzības par procesa nodrošināšanu). Paredzams, ka Uzņēmēja pienākums būs formāli attīrīt noteikto piesārņojuma apjomu, nevis sasniegt reālus, ilgtermiņa sanācijas rādītājus.

Vēlreiz īsa un koncentrēta analīze par Šveices finanšu instrumenta vadītāja Christoph Liechti uzstādījumiem:

1)    Darbu izpildītājam ir obligāti jābūt ārvalstu vai ar ārvalstīm saistītam komersantam (šādu uzstādījumu Ch.Liechti vienmēr ir izvirzījis un uz to pastāv). Šāds uzstādījums ne tikai tiešā veidā ir pret brīvas konkurences tiesībām Eiropas savienībā, bet arī norāda uz neuzticību lokāliem komersantiem un, galvenokārt, nepārprotami norāda uz neuzticamību mūsu vides pārvaldības institūcijām. Šeit jautājums ar ko minētās persona klajā neuzticība valsts vides ekspertiem ir pamatota un, vai tomēr neuzticības iemesls nav meklējams pašas personas un ar to saistītajām juridiskajām un fiziskajām personām interesēs? Būtībā Šveices programma veic pretlikumīgas darbības, piespiežot VVD amatpersonas un ierēdņus pakārtot projekta dokumentāciju kāda konkrēta pretendenta vajadzībām.

2)    Iespējams, ka Aizkraukles projektā paredzams, ka nevis tiks noteikti konkrēti sasniedzamie vides attīrīšanas kritēriji (kas ir vispārpieņemts labās prakses nosacījums pasaulē), bet gan tiks prasīti nepamatoti, bet viegli sasniedzami attīrāmā piesārņojuma apjomi. Tādējādi Uzņēmēja pienākums būs formāli attīrīt noteikto piesārņojuma apjomu, nevis sasniegt reālus, ilgtermiņa sanācijas rādītājus. Jau atkal neizpratni rada Šveices finanšu instrumenta vadītāja Christoph Liechti veto uzstādījumi sanācijas jautājumos, kas neietilpst nedz tā kompetencē, nedz atbildībā. Latvijā Valsts vides dienests ir atbildīgā valsts institūcija, kura ir tiesīga izvirzīt sasniedzamās vides rādītāju prasības piesārņotās teritorijās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Tātad viss tiek darīts nevis, lai tiktu sasniegts rezultāts – veikta reāla Aizkraukles objekta sanācija, bet, lai Šveices dotā nauda nonāktu atpakaļ ar Šveices naudas devēju saistītam ārvalstu uzņēmumam, faktiski realizējot koruptīvu naudas legalizācijas shēmu.

Ņemot vērā izklāstītos faktus, personu rīcību un procesu virzību, ir pamatotas aizdomas, ka tiek organizēta “Sarkandaugavas projektam līdzīga shēma”, lai izkrāptu gan Šveices finansējumu, gan Latvijas valsts budžeta finansējumu (t.i. “uz papīra” realizējot darbus, saņemot un savstarpēji sadalot finansējumu).  Manā ieskatā izklāstītā situācija var radīt būtiskus draudus korektai finansējuma izmantošanai un patiesu sanācijas mērķu sasniegšanai. Turklāt ir pilnīgi nepieņemami, ka finansētājs - Šveices instruments, patvaļīgi sniedzot savas norādes par tā kompetencē neietilpstošiem jautājumiem, acīmredzami norāda uz Latvijas valsts atbildīgo institūciju leģitimitātes trūkumu, kā arī nemitīgi izsaka draudus finansējuma atņemšanai, ja netiks stingri ievērotas “rekomendācijas”.

Vērtējot situāciju no procesa iekšienes un analizējot visu iepriekšējo gadu vēsturisko informāciju par šāda veida projektu pārvaldību un “senajām tradīcijām”, uzskatu, ka arī Aizkraukles projekta saistībā zināmā veidā VVD un KEM ierēdņiem ir “sasietas rokas”, jo Šveice kā veto tiesību turētāja nepārtraukti iejaucas projekta attīstības visos posmos un nepārprotami lobē “savas komandas” intereses, izsakot pat draudus atņemt finansējumu, ja netiks izpildītas “prasības”.

Uzskatu, ka ir nepieciešams neatkarīgs procesa izvērtējums augstākajā līmenī par Šveices finansējuma devēja pāstāvi Christoph Liechti, par viņa iespējamo saistību un interesēm Aizkraukles sanācijas projektā, kā arī par iepriekš minēto personu – Madaras Ziņģeres, Raivo Nikolajeva, Andreja Laškova un Austrijas uzņēmuma INTERGEO Umwelttechnologie und Abfallwirtschaft GmbH potenciālo interešu konfliktu un iesaisti projekta sagatavošanā.

Novērtē šo rakstu: