Nejauši apstiprinās “sabiedriskā” Latvijas Radio finansiālā saikne ar Ventspili
N. Andersons28.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdībai izlemjot par valstij nevajadzīgu mazākuma akciju privatizāciju, nejauši atklājies, ka attiecībā uz notikumiem Ventspilī vienveidīgu nostāju ieņēmušais valsts uzņēmums Latvijas Radio visu laiku bijis finansiāli saistīts ar tādiem Ventspils miljonāriem, ar kuru interesēm saskanējuši „sabiedriskā” radio tiražētie viedokļi.
Vēl 1996. gadā Latvijas Radio piedalījās reģionālās radiostacijas Kurzemes Radio dibināšanā, ieguldot pamatkapitālā 1500 latus mantiskā veidā. Par Kurzemes Radio vadītāju kļuva pieredzējusī radiožurnāliste un redaktore Silva Bendrāte, kas dažu gadu laikā spēja padarīt Kurzemes Radio par vienu no populārākajām reģionālajām radiostacijām — savā apraides zonā, kas drīz aizsniedzās līdz pat Jūrmalai, Kurzemes Radio piesaistīja trešdaļu (!) no pārklājuma teritorijā esošās auditorijas. Panākumus garantēja tas, ka šajā radiostacijā — pretstatā dažām citām reģionālajām stacijām — bija augstvērtīgi visi ētera elementi: gan dziesmu izvēle ar uzsvaru uz vietējo mūziku (ieskaitot t.s. “Liepājroku” un Kuldīgas pagrīdi), gan aizrautīgi dīdžeji, gan profesionāls ziņu dienests.
Kad S. Bendrātes darbu kurzemnieki novērtēja, ievēlot viņu Saeimā no Vienotības saraksta, Kurzemes Radio nonāca AS Lauku Avīze (izdod Latvijas Avīzi, Praktisko Latvieti u.c.) kontrolē, kas tolaik pilnībā piederēja Ventbunkeram. Šo uzņēmumu tolaik kontrolēja kopīgi vietējie miljonāri Olafs Berķis, Oļegs Stepanovs, Genādijs Ševcovs, Igors Skoks līdz ar toreizējo “arestētās mantas glabātāju” Rūdolfu Meroni. Drīz vien O. Berķis tika iecelts AS Lauku Avīze padomē, kas viņam deva pastarpinātu ietekmi arī uz Kurzemes Radio, jo Lauku Avīzei 2015. gadā piederēja 93,10% no Kuldīgā bāzētās radiostacijas akcijām.
Vienlaikus visus šos gadus AS Kurzemes Radio akcionāru sarakstā palika arī valsts uzņēmums Latvijas Radio. Situācija nemainījās pēc tam, kad R. Meroni atbrīvojās no pārējiem Ventbunkera līdzīpašniekiem — O. Berķis kļuva arī par AS Lauku Avīze īpašnieku un deklarēto patiesā labuma guvēju, pārdēvējot šo izdevniecību par Latvijas Medijiem, līdz ar to viņš vienlaikus deklarēts kā vienīgais Kurzemes Radio labuma guvējs. Valdes loceklis ir Edgars Čeporjus — ilggadējs O. Berķa menedžeris dažādos tranzītuzņēmumos. Raidstacija pēdējos gados apgrozījusi ap ceturtdaļmiljonu eiro, kas ir diezgan tipisks cipars reģionālajam medijam, un tajā strādā virs desmit darbiniekiem.
Gadu gaitā radiostacijai vairākkārt tika audzēts statūtkapitāls, līdz tas sasniedza 97 793 eiro, ko veido 10 294 akcijas. Tā kā Latvijas Radio savu ieguldījumu nepalielināja, valsts radio uz 2020. gada vidu bija saglabājušās 60 akcijas ar 780 eiro nominālvērtību, kad Ministru kabinets nolēma privatizēt šīs 60 akcijas, jo to palikšana valsts uzņēmuma īpašumā nepilda nekādus valsts institūciju uzdevumus vai funkcijas.
Tā kā Kurzemes Radio ir slēgtā akciju sabiedrība, kam nav pienākuma publiskot precīzu akcionāru sarakstu, savukārt valsts uzņēmums Latvijas Radio nekad nav afišējis savu līdzdalību citas radiostacijas statūtkapitālā, tad tikai no valdības lēmuma sabiedrība droši uzzināja par šāda fakta esamību.
Iepriekšējā pusotrā gadu desmitā Latvijas Radio ir saņēmis regulāru kritiku par to, ka izmantojis katru ieganstu veidot tendenciozus un angažētus sižetus par biznesu un pašvaldības darbu Ventspilī, kas arvien saskan ar Ventspils mēra Aivara Lemberga biznesa un/vai politisko sāncenšu ikreiz aktuālo retoriku un vērsti pret viņiem netīkamo pilsētas mēru. Tagad, izliekot Latvijas Radio piederošās Kurzemes Radio akcijas privatizācijas izsolē, ir piepildījusies un apstiprinājusies informācija par to, ka Latvijas Radio gadiem ilgi bijusi kopīga finansiāla saikne ar konkrētu Ventspils politekonomisko grupējumu, kuram vajadzīgie izteikumi un viedokļi tikuši tiražēti neskaitāmos sižetos, intervijās un raidījumos Latvijas Radio ēterā.
Pagājušonedēļ šī saikne beidzot pārrauta: lai arī izsolē piedalījās tikai viens dalībnieks, tomēr tā atzīta par notikušu. Pircējs solījis 830 eiro, bet tā identitāte tikšot atklāta pēc tam, kad nosolītā summa tiks reāli samaksāta.
Interesanti, ka O. Berķa kontrolētajā Kurzemes Radio gadu gaitā tikpat kā nav skanējuši tīšuprāt tendenciozi ziņu materiāli attiecībā uz vienu vai otru Kurzemes pašvaldību vai politiķi — radiostacija labi jūt auditorijas noskaņojumu, ka vietējos apstākļus pārzinošie klausītāji negrib saņemt sagrozītu saturu. Līdz ar to Ventspils miljonāriem vajadzīgo tendenciozitātes nodrošināšanu uzņēmies “sabiedriskais” radio, kas nav atkarīgs no auditorijas reakcijas un ko nodokļu maksātājiem jāuztur jebkurā gadījumā, grib viņi to vai ne.
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
