Iesaki rakstu: 
Politiskā partija “Vienotība” jau gadiem publiski iestājas par “kārtību” un “drošību”. Aizkulisēs, kā rāda neseno notikumu ķēde Talsu novada Valdemārpilī (Politikas dūmu aizsegs: kā partija “Vienotība” gadiem ilgi sargā nelegālo cigarešu fabriku tīklu), šie lozungi izrādās tukši. Nelegālās cigarešu ražotnes atklāšana Valdemārpilī nebūt nebija izmeklēšanas panākums. Tā bija nejaušība.
Kurzemes policijas pārvaldes narkotiku apkarošanas nodaļas operatīvie darbinieki veicot kratīšanu kādā objektā, jo bija informācija par narkotisko vielu ražotni, pavisam nejauši blakus tai uzgāja nelegālo cigarešu ražotni, kurā uz to brīdi atradās 12 ārvalstu pilsoņi. Tur arī tika uzieta labi aprīkota nelegāla cigarešu ražotne ar loģistiku, izejvielām un gatavu produkciju. Tapat tika uzieti lieli pārtikas krājumi, nodrošinot tur esošos strādniekus ar pārtiku vairākus mēnešus.
Atklājums bija pārāk liels, lai to ignorētu, — un tieši tāpēc sākās spiediens. Izmeklēšana faktiski netika sākta. Tā tika savlaicīgi apturēta.
Sods atklājējiem, nevis noziedzniekiem
Policijas darbinieki, kuri nejauši atklāja ražotni, tiek ietekmēti nolūkā noklusēt atklāto, iespējams, pat tiks pazemināti vai publiski noniecināti kā “neprofesionāļi”. Neoficiāli viņiem tiek skaidri norādīts — šādi “nejauši atklājumi” nav pieļaujami! Bez speciāla saskaņojuma un atļaujas.
Nevis izmeklēšana, bet nopratināšana
Dažu stundu laikā pēc atklājuma atbildīgie policijas darbinieki (atklājēji) tika aicināti sniegt “skaidrojumus” augstākajām Valsts policijas amatpersonām no Rīgas (jašiniem, rukiem, grišiniem). Nevis par to, kā noziedzīgā shēma darbojās, bet kāpēc vispār tā tika atklāta.
Iemesls skaidrs: ražotne skar aizsargātu interešu loku — kriminālus elementus (D. Bezdoļnijs un čečenu diasporas pārstāvis Aslans, kurš faktiski kontrolē valsts policijas augstāko amatpersonu darbību), kuri gadiem baudījuši institucionālu piesegšanu. Aslans pilsētā jau ir izteicies, ka atklātā ražotne neesot viņa, bet gan D. Bezdoļnija vienpersoniski un pa kluso atvērta (slepus no pārējiem).
Šie elementi, pēc vairāku avotu teiktā, bijuši cieši saistīti ar partijas “Vienotība” finansējumu un ietekmi. Minētais arī apstiprinās faktā, ka pieminētais Aslans faktiski norādīja, kā būtu “izmeklējama” tā vai cita krimināllieta, tostarp tā saucamā Bunkus slepkavības lieta.
Aslans, kurš faktiski kontrolē nelegālo cigarešu ražotņu nozari, kontrolē arī divus Mārus. Reģiona Māri un Republikas Māri. Abi atbild (drīzāk piesedz) par nelegālo cigarešu apkarošanu valstī.
Nekontrolēta valsts
Situācija ir īpaši bīstama viena iemesla dēļ: šāda atklāšana notika tikai nejaušības dēļ. Sistēma pati nestrādā. Tā sevi sargā.
Ja noziedzība tiek atklāta tikai tad, kad kāds skrien no policijas un nejauši iegriežas nepareizā pagalmā, tas nozīmē, ka kontroles un noziedzības apkarošanas mehānisms ir sabrucis.
No vairākiem avotiem ir saņemta informācija, ka V. Truhačovs (kurš arī ir viens no vadošajiem nelegālo cigarešu ražošanā), apzinoties to, ka var nākties atbildēt par E. Laizāna iegāšanu un apcietinājuma organizēšanu, ir atradis konkrētus cilvēkus, kuri atrisinās jautājumu ar E. Laizānu, veicot uzbrukumu.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
