Nejēdzības un atklāts idiotisms saistībā ar koronavīrusa „apkarošanu”
Pietiek lasītājs12.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlētos padalīties ar kārtējo nejēdzību saistībā ar jauno koronavīrusa infekciju. Aizkraukle ir maza pilsēta un informācija par kaimiņiem, darba kolēģiem, skolasbiedriem utt. ātri izplatās. Bija zināms, ka ģimene - vārdā nesaukšu - devās slēpot uz Itāliju un atgriezās ar liktenīgo reisu 7.martā, un bija tajā pašā tūristu grupā, kur lielākā daļa saslimušo. Pēkšņi kaimiņi pamanīja, ka pie ģimenes ierodas pokemoni - neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde aizsargtērpos.
Tas bija otrdien. Trešdien šīs ģimenes bērns ieradās skolā un visu dienu pavadīja skolā. Vēlāk izrādījās, ka abiem viņa vecākiem covid-19 analīzes bijušas pozitīvas. Tātad bērns trešdien mierīgi inficēja savus skolasbiedrus un skolotājus, jo vecāki bija tik lieli idioti, ka viņiem neienāca prātā, ka laikā, kamēr gaida analīžu rezultātus, visiem vajadzētu atrasties karantīnā.
Pašvaldība bailēs no infekcijas izplatīšanās apsvēra iespēju slēgt skolu, taču pašvaldība to nedrīkst darīt, jo oficiāli tā neko nezina un nedrīkst zināt par konkrētās ģimenes inficēšanos, līdz ar to nav tiesiska pamata slēgt skolu vai aizliegt slimo vecāku bērnam apmeklēt skolu. Kā saprotams, bezatbildīgo slēpotāju personu datu aizsardzība ir svarīgāka par līdzcilvēku veselību un dzīvību.
Lieki piebilst, ka liela daļa skolotāju ir paaugstināta riska grupas vecumā, kuriem inficēšanās var izrādīties nāvējoša. Teorētiski - tagad visi Aizkraukles skolas skolnieki un skolotāji uzskatāmi par kontaktpersonām, taču, ja viņiem parādīsies simptomi, pokemoni pie viņiem nebrauks, jo viņi neatbilst gadījuma definīcijai - nav bijuši ārzemēs. Tas, ka infekciju uz skolu varēja atnest slimo vecāku bērns, jau neskaitās.
Ņemot vērā, ka Latvijā ir tik daudz kontaktpersonu, pašreiz neviens nevar būt drošs, ka viņi nevazājas apkārt pa pārpildītiem trolejbusiem un neaplipina citus iedzīvotājus, jo neviens jau nekontrolē, vai viņi tiešām ievēro karantīnu.
Slovākija - 7 inficējušies, slēgtas visas skolas, aizliegti visi pasākumi, pārtraukt hokeja turnīrs, premjers sūta iedzīvotājiem sms, aicinot neiet pat uz veikaliem, visiem iebraukušajiem 2 nedēļu karantīna, jo kaimiņvalstī Čehijā dienas laikā 30 jauni inficēšanās gadījumi. Malta aizliegusi avioreisus uz visām paaugstināta riska valstīm - Itāliju, Austriju, Šveici, Spāniju, Vāciju utt., saraksts tāds pats kā Latvijā. Bet nevis kaut ko aicina izvērtēt, bet vienkārši - nedrīkst uz un no turienes lidot. Kuģu satiksme arī apturēta. Ukraina - viens saslimušais un slēgtas visas skolas.
Bet pie mums visi slimie vazājas apkārt un apdraud pārējos cilvēkus. Seniori - sēdiet mājās! Prasiet, lai sociālā dienesta darbiniece pie durvīm noliek pārtiku. Nav cita varianta.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
