Nekad agrāk politikā sabiedriskais medijs nav piespēlējis tik izteikti vienai partijai
Gatis Eglītis28.11.2025.
Komentāri (56)
Iesaki rakstu: 
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
1. Nekad agrāk politikā sabiedriskais medijs nav piespēlējis tik izteikti vienai partijai. Un, grozies kā gribi, rīta un vakara “Panorāmas” un ziņu izlaidumus, un “Krustpunktus” ikdienā patērē liela daļa balstiesīgo (J.Domburs, manuprāt, apnicis un “par smagu” daudziem ikdienas rūpju nomocītajiem).
2. Daudzi nobalsos par “stabilitātes partiju”, kas spējusi visus četrus gadus noturēties valsts vadībā, neskatoties uz daudzajām koalīcijas krīzēm un pašas JV skandāliem. Arī E.Siliņa daudziem nesimpatizē, bet stabilitātes un miera labad daudzi “neizlēmušie” nobalsos par “vienīgo pieaugušo valdības mājā”.
Pie labvēlīga fona, protams, piestrādās sabiedriskie mediji un, iespējams, A.Kaktiņš. Varbūt tiks mākslīgi radīta kāda krīze vai saspīlējums (piemēram, šķietams drauds mūsu drošībai, Stambula utt), lai apjukušie tautieši ātrāk pulcējas ap valdošo spici.
Ko es ar to gribu pateikt? Nu apnikusi JV valsts vadībā. Lai citi vienreiz parāda, ka var daudz labāk.
P.S. Pēc pēdējiem reitingiem JV+PRO+LPV kopā sanāk savi 53 mandāti Saeimā. Tas, protams, būtu...
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
