Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā
Mārcis Bendiks25.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Nenotika kas cits, uz ko, iespējams, naivi cerēja bankas īpašnieki, – valsts pretimnākšana lielā pensionāru skaita dēļ bankas klientūrā. Lai atceramies sabiedrības milzu šūmēšanos "Bankas Baltija" kraha laikā, kas izvērtās par iepriekš neredzēta mēroga finanšu un politisku krīzi. Bet tas bija pirms 24 gadiem, un tik tiešām daudz kas ir mainījies šai laikā. Gan ārēji, gan paaudžu nomaiņas un pieredzes ziņā.
Šai laikā Latvija nogājusi ceļu no postpadomju republikas, tikko kā izsprukšanas no sovjetiem līdz iešmaukšanai ES. Reizē ar to pamazām izveidota sistēma, ka noguldītāju drošība ir garantēta ievērojamā apjomā, lai arī ne bez īslaicīgām sadzīviskām ķibelēm. Piedevām šodienas pensionāriem «BB» krīzes laikā bija jau 40+, tādēļ tie labi zina, ka bankas un banciņas mēdz aizvērties. Līdz ar to negatīvās emocijas visas šīs ķezas sakarā nekādu būtisku sabiedriski politisku viļņošanos neizraisīs.
Diemžēl galvenais, stratēģiski svarīgākais secinājums no "BB", "Parex" un līdzīgiem krahiem palicis bez plašas daudzināšanas, proti, šajos laikos plašas publikas apkalpošana banku biznesa jomā nav savienojama ar ģimenes uzņēmuma statusu. Kamēr bija iespēja apkalpot "resno kaķu" naudas plūsmas no austrumiem uz rietumiem, mēs par tām neko daudz nedzirdējām, un labi vien bija.
Šis biznesa veids kopš pagājušā gada februāra ir pasludināts par likvidējamu. Finanšu ministrija pēkšņā apskaidrības lēkmē sāka histērisku ņemšanos ar "nerezidentu noguldījumu" procentu piesaukšanu, mainot tos trīs reizes nedēļā. No banku puses sekoja blēņu stāsti par brīnumainiem jauniem biznesa modeļiem. Diezgan nožēlojams balagāns, kurā visi saprot, ka producē pasaciņas.
Raupjā īstenība ir pavisam vienkārša: publiku pie mums apkalpos trīs četras lielām finanšu grupām piederošas institūcijas – pāris it kā amerikāņu, viena vai divas zviedru. Un viss. No atlikušajām dažas paliks kā norēķinu centri saimnieciskām konglomerācijām vai ģimeņu klaniem, kuri varēs tādas atļauties. Līdzīgi kā privātas lidmašīnas un jahtas. Izdevumi milzīgi, bet ir arī ērtības, plus prestižs un privātuma ilūzija.
Kas notiks ar pārējām? Interesantākās pārpirks dažādi dēkaiņi, švakākās kārpīsies, reorganizēsies un pārstrukturēsies. Un ik pa laiciņam kāda no tām aizvērsies, ar labu vai ļaunu.
Dabisks jautājums: kura nākamā? Atbildu droši: nezinu. Jo turpmāk tā būs kā krievu rulete, neparedzama, bet nežēlīga. Nevienai no tā sauktajām vietējām bankām nav reālu biznesa perspektīvu, bet pārkāpumu vēsturē ir kā utu vecā kažokā. Visām. Un par katru no tiem var pēkšņi piespriest korporatīvu giljotinēšanu bez reālām apelācijas iespējām.
Kas mums no tā? Nekas. Bet tiem rūpestu māktajiem, kuru noguldījumi pārsniedz 100 000, varu ieteikt sadalīt naudiņu uz pusēm un vienu daļu aiznest zviedriem, otru – amīšiem. Vai, kas vēl vienkāršāk, pārpalikumu savlaicīgi notrimpelēt. Nekādu kreņķu vairs.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
