Nekāda auklēšanās un pielabināšana nelīdz pret agresīviem barbariem
Mārcis Bendiks08.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ārprāts, kas valda krievu informatīvajā telpā, vedinājis komentētājus laist apgrozībā terminu “denacifikācija”, kas sākotnēji nozīmēja nacistiskās partijas dalībnieku un līdzjutēju lietu izskatīšanu sabiedroto spēku okupētajās Vācijā un Austrijā. Procesu sāka attiecīgo okupācijas zonu militārā pārvalde 1945. gadā, 1946. gadā nododot tribunālus pašiem vāciešiem.
Ņemot vērā to, ka milzīga Krievijas iedzīvotāju daļa atbalsta karu Ukrainā un līdz ar to arī kara noziegumus, ko veic viņu valsts bruņotie spēki, situācija šķiet līdzīga. Nav runa tikai par dažiem tūkstošiem aptaurētu aktīvistu, arī šoreiz noziedzīgu ideoloģiju aizstāv miljoniem cilvēku.
Man šķiet, ka šis nav šodienas un nav mūsu rūpests. Denacifikācija Vācijā negāja nemaz tik spoži un gludi, un tas bija apstākļos, kad valsts bija pilnībā sagrauta un uzvarētāju okupēta. Krieviju okupēt nav iespējams, tādēļ līdzīgs process tur nenotiks, un mums kaimiņos uz daudziem gadiem paliks ekonomiski novājināta, noziedzīgas ideoloģijas saindēta valsts.
Kas attiecas uz konkrētiem noziegumiem, starptautiskā sabiedrība šai ziņā jau ir sakustējusies, Starptautiskā krimināltiesa sāks izmeklēšanu par iespējamiem kara noziegumiem Ukrainā, 2. martā paziņoja krimināltiesas galvenais prokurors Karims Hans.
Tik daudz par “viņiem”, bet manas pārdomas šoreiz par mums.
Mūsu sabiedrības attīrīšanās no noziedzīgas ideoloģijas arī nekad nav izdevusies, un paļauties uz mūsu pašu valsts pārvaldes apņēmīgu rīcību šai ziņā nav pamata. Atgādināšu kaut vai itin svaigo notikumu ar Jēkabpils lielgabalu. Mūsu valsts – ES un NATO dalībvalsts – represīvie orgāni vajā patriotu un zemessargu Gundaru Kalvi, kurš saviem spēkiem centies novērst mūsu tautas apkaunojuma slavināšanu.
Okupanti un to laipnie izpalīgi savukārt var justies itin droši, par šo pieminekļu būvēšanu neviens pie atbildības nav saukts. Un ne jau skaitā ir problēma, Vācijā caur denacifikācijas procesu izgāja miljoni. Problēma ir tajā, ka mums pēc neatkarības atgūšanas nebija deboļševizācijas, gluži otrādi, valsts vadību pārņēma tās pašas noziedzīgās organizācijas priekšstāvji, kas pirms tam bija realizējuši sovjetu okupācijas politiku.
Ko darīt? Pašam tuvākajam laikam man tas ir skaidrs, un, ja vēlaties, varat rīkoties līdzīgi.
1.Neklusēt. Pietiek kautrīgi noklusēt, dzirdot puķinisma, boļševisma un okupācijas attaisnošanu. Sakārtot domas, būt gatavam īsos vārdos paust savu nostāju.
2.Neļauties ārēji naivām, bet patiesībā nelietīgām runām par “nešķelšanos”. Kā var nešķelties no tiem, kas attaisno bērnu slepkavošanu? Krievijas karaspēka atbalstīšana ikkatrā formā un veidā ir noziegums, ne velti pat Starptautiskā krimināltiesa sarosījusies.
3.Kategoriski iestāties pret māksloti debilo “es ne pret vienu, es par mieru”. Ukraiņu tauta šobrīd aizstāv mūs, bez metaforām un pēdiņām. Ir sācies karš, un šobrīd mūs, mūsu bērnus un mazbērnus aizstāv Ukrainas armija un tauta. Tie, kas ir “ne pret vienu”, ir pret mums. Šitik vienkārši. Pret mani, tevi, mūsu bērnu brīvību, nākotni un pat dzīvību.
4.Fiksēt un glabāt, Starptautiskajai krimināltiesai noderēs kādreiz. Komunikācijas platformu un mobilo telefonu laikmetā pierādījumu saglabāšana ir tikai personīgas atbildības un kārtības, ne naudas un resursu jautājums. Fiksējiet visus “na Berļin!” un “možem povtoritj” – tā ir kara propaganda tīrā veidā. Fiksējiet visus gadījumus, kad mūsu valsts pārvalde vēršas pret Latvijas patriotiem, publicējiet, daudziniet, kauniniet.
5.Neaizmirst. Neaizmirst atšķirīgo likteni, ko pieredzēja somi un mēs. Nekāda auklēšanās un pielabināšana nelīdz pret agresīviem barbariem.
6.Palīdzēt mūsu Zemessardzei katram iespējamā veidā. Tūdaļ. Šodien.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
