Iesaki rakstu: 
Saistībā ar 2023. gada 7. jūnijā žurnālā “Ieva” publicēto interviju ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu, kas raisīja plašu sabiedrības rezonansi un bija par iemeslu dažādām diskusijām un informācijas interpretācijām, ģenerālprokurors atvainojas Latvijas sabiedrībai par to, ka pietiekami precīzi neizteica savu viedokli un tādējādi rosināja sabiedrību maldīgi uztvert viņa teikto un neprecīzi interpretēt viņa izteikumu patiesos nolūkus.
Ģenerālprokurors stingri nosoda jebkāda veida vardarbību. Galvenais intervijas mērķis bija aicināt ikvienu personu, pret kuru vērsta vardarbība, neklusēt un vērsties attiecīgajās iestādēs, norādot, ka tiesībaizsardzības iestādes un tieslietu sistēmas institūcijas ir vienlīdz atbildīgas par to, lai tiktu nodrošināta efektīva cilvēka tiesību aizsardzība. Ģenerālprokurors neattaisno nevienu prokuroru, kurš ar savu rīcību, vai gluži pretēji – bezdarbību –, iespējams, ir bijis līdzatbildīgs konkrētās situācijas eskalācijā.
Ģenerālprokuratūrā turpinās pārbaude par visiem materiāliem, kriminālprocesiem, kuros kā iespējami vainīgā persona norādīts L. Rusiņš. Pārbaudes viens no galvenajiem mērķiem ir konstatēt iespējamās nepilnības, kas traucēja prokuroru pilnvaru un savstarpējās sadarbības kvalitatīvu realizēšanu kriminālprocesa īstenošanā, un rast labāko risinājumu šādu nepilnību turpmākai novēršanai.
2023. gada 24. maijā ģenerālprokurors nosūtīja Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam vēstuli, kurā izklāstīja konkrētus priekšlikumus, lai novērstu ar vardarbību saistītu noziedzīgu nodarījumu atkārtošanos un veicinātu starpinstitūciju sadarbību šādu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā.
Vienlaikus prokuratūrā turpinās pārvaldības procesu pārskatīšana un pilnveide, tostarp dokumentu un informācijas aprites kārtības izvērtēšana, ar mērķi izveidot optimāli funkcionējošu un efektīvu procesu prokuratūras pamatdarbības nodrošināšanai. Tiek pārskatīti un vērtēti vairāki iekšējie tiesību akti, tostarp par rīcību un informācijas sniegšanu kriminālprocesos un par Ģenerālprokuratūrā saņemto dokumentu (korespondences) tālākas virzības noteikšanu.
Ģenerālprokurors aicina ikvienu būt uzstājīgam, aizstāvot savas intereses, un nekad nepalikt vienaldzīgam pret amatpersonu bezdarbību.
Pilnu Jura Stukāna ceturtdienas preses konferences ierakstu varat noskatīties Lato Lapsas YouTube kanālā: https://www.youtube.com/watch?v=uq8NhwtXZb4
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
