Iesaki rakstu: 
Saistībā ar 2023. gada 7. jūnijā žurnālā “Ieva” publicēto interviju ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu, kas raisīja plašu sabiedrības rezonansi un bija par iemeslu dažādām diskusijām un informācijas interpretācijām, ģenerālprokurors atvainojas Latvijas sabiedrībai par to, ka pietiekami precīzi neizteica savu viedokli un tādējādi rosināja sabiedrību maldīgi uztvert viņa teikto un neprecīzi interpretēt viņa izteikumu patiesos nolūkus.
Ģenerālprokurors stingri nosoda jebkāda veida vardarbību. Galvenais intervijas mērķis bija aicināt ikvienu personu, pret kuru vērsta vardarbība, neklusēt un vērsties attiecīgajās iestādēs, norādot, ka tiesībaizsardzības iestādes un tieslietu sistēmas institūcijas ir vienlīdz atbildīgas par to, lai tiktu nodrošināta efektīva cilvēka tiesību aizsardzība. Ģenerālprokurors neattaisno nevienu prokuroru, kurš ar savu rīcību, vai gluži pretēji – bezdarbību –, iespējams, ir bijis līdzatbildīgs konkrētās situācijas eskalācijā.
Ģenerālprokuratūrā turpinās pārbaude par visiem materiāliem, kriminālprocesiem, kuros kā iespējami vainīgā persona norādīts L. Rusiņš. Pārbaudes viens no galvenajiem mērķiem ir konstatēt iespējamās nepilnības, kas traucēja prokuroru pilnvaru un savstarpējās sadarbības kvalitatīvu realizēšanu kriminālprocesa īstenošanā, un rast labāko risinājumu šādu nepilnību turpmākai novēršanai.
2023. gada 24. maijā ģenerālprokurors nosūtīja Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam vēstuli, kurā izklāstīja konkrētus priekšlikumus, lai novērstu ar vardarbību saistītu noziedzīgu nodarījumu atkārtošanos un veicinātu starpinstitūciju sadarbību šādu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā.
Vienlaikus prokuratūrā turpinās pārvaldības procesu pārskatīšana un pilnveide, tostarp dokumentu un informācijas aprites kārtības izvērtēšana, ar mērķi izveidot optimāli funkcionējošu un efektīvu procesu prokuratūras pamatdarbības nodrošināšanai. Tiek pārskatīti un vērtēti vairāki iekšējie tiesību akti, tostarp par rīcību un informācijas sniegšanu kriminālprocesos un par Ģenerālprokuratūrā saņemto dokumentu (korespondences) tālākas virzības noteikšanu.
Ģenerālprokurors aicina ikvienu būt uzstājīgam, aizstāvot savas intereses, un nekad nepalikt vienaldzīgam pret amatpersonu bezdarbību.
Pilnu Jura Stukāna ceturtdienas preses konferences ierakstu varat noskatīties Lato Lapsas YouTube kanālā: https://www.youtube.com/watch?v=uq8NhwtXZb4
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
