Iesaki rakstu: 
1945. gada pavasarī vācieši pacēla pret sauli savus kvēpos nomelnējušos degunus un saprata, ka kaut kas nogājis greizi. Pilsētu vairs nebija, tūkstošgadīgais Reihs bija pagalam, bet neapsētajos laukos suņi apgrauza neapbedītus līķus. Arī tautas iemīļotais epidemiologs Ādolfs bija beigts, bet viņa asistentus Nirnbergā sāka plānot vilkt pie karātavām. Un toreiz visas Eiropas tautas nosolījās, ka nekas tāds vairs nedrīkst notikt.
Bet nepagāja ne 70 gadu, kad jauni apsargi pie citām durvīm jau stāvēja ar “štangencirkuļiem” un apmērīja digitālos galvaskausus visiem apmeklētājiem, šķirojot to izcelsmi. Par geto tika pārvērstas veselas pilsētas, jo cilvēki nedrīkstēja pamest savas mājas.
Vīruss pēc brīža bija pārvērties parastās iesnās, bet spēlīte bija iepatikusies. Tagad bija iespējams dzeltenās zvaigznes nenēsātājiem atņemt iztiku un nolemt viņu ģimenes bada nāvei. Bija iespējams ne tikai nesātīgi zagt naudu, bet arī mainīt likumus un riekšavām zagt valsti. Satversme gulēja drupās, bet viltvārži tai rīkoja svētkus, kaut vajadzētu rīkot bēru dienu. Kad cilvēki sāka protestēt, tad tas, kuram valstī vajadzētu rūpēties par tiesu un taisnību, mēģināja šiem ļaudīm aizbāzt mutes.
Tagad ir 2022. gada pavasaris. No valsts neaizbraukušie ļaudis ir pacēluši savus degunus pret sauli un sāk saprast, ka kaut kas ir nogājis greizi. To sāk saprast pagaidām saskari ar zemi nezaudējušie jaunnacisti un stāstīt par ierobežojumu atcelšanu un savām rūpēm par tautu. Bet ļaudis skaidri zina, ka šo neaizmirsīs. Kaut vai tāpēc, ka neviens no jaunizceptajiem orvelistiem neko nav bildis par paša digitālā sertifikāta atcelšanu uz visiem laikiem. Neviens nav dievojies, ka slimības nevar būt segregācijas iemesls. Neviens nav teicis, ka tieši tauta var mainīt likumus, nevis saujiņa šaubīgu valsts nozadzēju.
Nekas nav aizmirsts.
Un nav arī piedots. Ar zem riteņiem pamesto sorosītu kluksti, kas padarīta par grēkāzi, manāmi nepietiks. Velnišķīgā sistēma ir palikusi neskarta un var tikt iedarbināta jebkurā brīdī. Jo tā ir pārbaudīta praksē. Terors strādā. Tātad tā mehānisms ir jāsadragā pilnīgi un galīgi, vēlams, kopā ar izpildītājiem. Tautas tribunāls šeit būs īsti vietā. Jo bez Nirnbergas 2 un vispārēja nosodījuma nacisti atdzīvosies vēl ātrāk.
21.gadsimta lielākais kolapss.
Būs gana daudz haosa, trūkuma, bada un, visticamāk, arī lokālu karu. Bet patiesības brīdis ir klāt. 21.gs cilvēks īsā brīdī ir atbrīvojies no visa liekā vienlaicīgi, nometis visus māņus, melus un maldus. Viņš stāv pilnīgi kails, savā jaunajā startā. Pie kājām valsts drupas, bezjēdzīgs sociāls konstrukts, kurš nacistu izraisītajā krīzē izrādījās bīstams instruments pret pašu cilvēku. Arī patēriņa sabiedrības drupas, jo vērtība izrādījās vienkārša pārtika un komunikācija, kas tika liegta ar neprātīgiem ierobežojumiem.
Šis jaunais cilvēks vairs netic nekādām “mākslīgām” balsīm savā galvā. Viņš noteikti samazinās savas vizītes pie ārsta, jo pilnīgi pamatoti netic arī ārstiem, nav grūti pāriet uz arhaikas perioda ēdienkarti, jo tad pie ārsta būs jāiet tikai salauztas rokas dēļ vai atrādīt grūtniecību. Šis jaunais cilvēks jau ir imūns pret TV un medijiem, gluži kā pamatoti netic “zinātnei” un tam, ka viņa valstī izvietotas, korporāciju apmaksātas privātstruktūras darbojas viņa interesēs un rūpējas par viņa veselību.
Gatavs darbam un pašaizsardzībai.
Un tātad mēs stāvam pozīcijā, kur mums nekā vairs nav (Rietumu banku kontrolēti rēķini un pensiju fondi neskaitās). Tā ir lieliska pozīcija, kur ir daudz izvēles brīvību. Tātad mēs varam pārtaisīt savu sabiedrību pēc sava ģīmja un līdzības, pēc savas izpratnes par taisnīgumu, mēs varam diskutēt atklāti, bez tabu tēmām un cenzūras. Jo nekas no vecā, kas dekādēm ir strādājis pret mums, vairs nav pieņemams. Viss ir vienkārši pārstājis strādāt.
Fonā, protams, vēl skraidīs miglainas halucinācijas kariņu un pavļutu izskatā, uzzīmēsies Satversmes teorētiķis, kas klusēja tad, kad par šo Satversmi ņirgājās tie, kas viņu bija iecēluši augstajā un nepelnītajā amatā. Bet viņu laiks ir beidzies, un viņi to paši jūt. Lūzuma punkts ir tuvu. Nāk tiesas diena, un tās uguns un dūmi ir redzami Otavā kūpošajās lielkravas mašīnās, uz kurām ar cerību skatās visa pasaule. Mesija ir atnācis motorizēta nomada izskatā, un šis vilnis noklāj visu pasauli kā cunami.
Neviens nav aizmirsts.
Ir skrīnšoti, balsojumi, saraksti un video. Kungi, jūsu laikmets ir beidzies. Tā nebija epidēmija. Tas bija nesankcionēts, pretlikumīgs mēģinājums nodibināt totalitāru kontroli, realizējot medicīnisku genocīdu, paralēli izlaupot mūsu kopējo budžetu prātam neaptveramos apmēros.
Tas bija valsts apvērsums, kura sekas vēl nav novērstas. Aizdomās turamo vidū ir visa koalīcija un daļa opozīcijas. To visu noskaidros izmeklēšana. Satversmē steidzami jāiestrādā būtiski grozījumi, kas saknē novērstu iespējas šaurai grupai sagrābt varu valstī. Partiju sistēma ir jālikvidē. Jo vairs nebūs tā, ka uzausīs saulīte, tuvosies vēlēšanas un viss sliktais aizmirsīsies. Ja Tavu varu kontrolē globālās korporācijas, tad Tu neesi pasargāts nekur, ne laukos, ne pilsētā.
Izvākt no valsts visas NVO, kas saņem finansējumu no ārzemēm.
Izvākt no valsts Sorosa tīkla organizācijas neatkarīgi no finansējuma.
Atcelt no valsts amatiem visus, kas sadarbojušies vai izglītojušies par Sorosa fondu naudu.
Izvākt no valsts PVO, VTO un PB ofisu.
Atcelt NĪN vienīgajam mājoklim, samazināt citus nodokļus.
Pārskatīt dalību ES.
Nacionalizēt visu enerģētikas sektoru, depolitizēt enerģētiku, diversificējot piegādes avotus.
Steidzīgi atjaunot pašpietiekamu lauksaimniecību, radīt sēklu fondu un veikt citus neatliekamus pasākumus, pat ja tas radītu konfliktu ar ES.
Nodrošināt objektīvu tiesu un publisku procesu nesenajā valsts apvērsuma mēģinājumā iesaistītajām personām.
Tieši Jūsu rokās ir izdarīt tā, lai tas nekad vairs neatkārtojas!
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
