Nekas nav kavējis Kariņa valdību eksperimentēt ar aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tirdzniecību
LTRK, LDDK un virkne uzņēmumu*21.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2020.gada novembra sākumā starp tirdzniecības nozares dalībniekiem, tirdzniecības nozari pārstāvošajām organizācijām, Ekonomikas ministriju (turpmāk - EM), Valsts policiju un pašvaldības policiju tika noslēgts memorands par sociāli atbildīgas politikas īstenošanu tirdzniecības nozarē (turpmāk - Memorands). Memoranda mērķis ir tirdzniecības nozarē vienoti īstenot praksē piemērotākos pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atbilstoši faktiskajai vīrusa izplatības situācijai valstī.
Diemžēl Memoranda esamība nav kavējusi valdību eksperimentēt ar dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tirdzniecību , ignorējot nozares viedokli, pieejamos datus, pandēmijas sākuma posmā 2020.gada pavasarī iegūto Latvijas tirgotāju pieredzi, kā arī ārvalstu pieredzi, nosakot un atceļot dažādus ierobežojumus.
Kā zināms, no 2020.gada 19.decembra Latvijā drīkst tirgot tikai noteiktas preču grupas, kas rada ievērojamus zaudējumus lielai daļai tirdzniecības uzņēmumu, kā arī sabiedrības neizpratni, iedzīvotājiem nespējot apmierināt ikdienas vajadzības.
Atsaucoties Krīzes vadības koordinācijas grupas Covid-19 izplatības ierobežošanai (turpmāk - OVG) 2020.gada 30.decembrī izteiktajam lūgumam sniegt nozares priekšlikumus epidemioloģiskās drošības situācijas uzlabošanai tirdzniecības vietās, lai atceltu darbības ierobežojumus, pārnozaru uzņēmēju organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī tirdzniecības nozares asociācijas un tirdzniecības uzņēmumi sagatavoja priekšlikumus, kas tika iesniegti EM izvērtēšanai un virzīšanai izskatīšanai OVG.
2021.gada 18.janvārī nozares skatījums tika prezentēts OVG, tomēr pēc 19.janvāra valdības sēdes plašsaziņas līdzekļos izplatītie paziņojumi un amatpersonu sniegtā informācija nevieš skaidrību, kad un pēc kādu nosacījumu izpildes varētu tikt pieņemts lēmums par darbības ierobežojumu atcelšanu.
Tieši pretēji - izskan prognoze par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl pēc 7.februāra un ierobežojumu saglabāšanu, kā arī atgriešanās pie "luksofora" principa, kas bija ietverts 2020.gada 27.oktobrī valdībā atbalstītajā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības stratēģijā, kas tā arī netika iedzīvināta.
Tāpat, vēršam uzmanību, ka joprojām nav izstrādāti efektīvi valsts atbalsta mehānismi Covid-19 radīto seku novēršanai. Tirdzniecība ir viena no lielākajām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā, kas veido nozīmīgu īpatsvaru IKP. Valsts ieņēmumu dienesta administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gadā no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības sastādīja vairāk nekā 2 miljardus 684 miljonus eiro.
Situācijai ieilgstot, var pienākt brīdis, kad ir jāsamazina darbinieku skaits. Informējam, ka tirdzniecībā (mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā) ir nodarbinātas 133 369 personas. Lūdzam ņemt vērā arī ēnu ekonomikas palielināšanos, ko nenovēršami rada nesamērīgi ierobežojumi un godprātīgo uzņēmumu ierobežojumu ievērošanas disciplīna.
Vēlamies uzsvērt, ka līdz šim tirdzniecības nozare nav informēta par konstatētām sistēmiskām problēmām. Liela daļa tirdzniecības uzņēmumu, negaidot normatīvo regulējumu, ir noteikuši papildu epidemioloģiskās drošības pasākumus un ir pārliecinājušies, ka normatīvo aktu prasību izpilde, kompetento institūciju rekomendāciju ievērošana, kā arī katra uzņēmuma specifikai atbilstošu papildu prasību noteikšana un to izpildes kontrole nodrošina Covid-19 izplatības novēršanu.
Apliecinām, ka tirdzniecības uzņēmumi varēja un arī šobrīd var nodrošināt drošu tirdzniecību ar pilnu preču sortimentu, pilnībā ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.
Ievērojot minēto, zemāk minētie Memoranda par sociāli atbildīgas politikas īstenošanu dalībnieki lūdz nodrošināt:
- kvalitatīvu valdības dialogu ar nozari pirms lēmumu pieņemšanas;
- lēmumu operatīvu pieņemšanu, cita starpā ievērojot likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 19.panta otrās daļas regulējumu;
- atbilstošus atbalsta mehānismus saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu.
* Latvijas Reklāmas asociācija; SIA “DEPO DIY”; t/c “Valleta”; t/c “Dauga”; t/c “Rīga Plaza”; t/c “Apelsīns”; SIA “Bodybalt”; SIA “Baltika Latvija”; SIA “Jānis Roze”.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
