Nekas no tā, par ko pauduši sašutumu Stambulas konvencijas pretinieki, nav noticis! Un vispār nekas nav noticis!
Andrejs Judins, Vienotība25.09.2025.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Pagājuši gandrīz divi gadi, kopš Saeimā tika lauzti šķēpi par Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai - starptautiskajam dokumentam, kura mērķis cīnīties pret vardarbību.
Toreiz Saeimas opozīcijas deputāti, radoši interpretējot konvencijā rakstīto, biedēja sabiedrību ar postošām sekām, kuras, viņuprāt, radīs mūsu valsts pievienošanās šim starptautiskajam dokumentam. Protams, nekas no tā, par ko pauduši sašutumu Stambulas konvencijas pretinieki, nav noticis.
Ievērojot konvencijā pausto, mēs turpinām strādāt, lai mazinātu vardarbību: tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz stingrāku atbildību par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem; ir grozīts Kriminālprocesa likums, kas paredz iespēju piemērot varmākām elektronisko uzraudzību; ir veikti citi pasākumi, lai stiprinātu cietušo aizsardzību no varmācības.
Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, Saeimas opozīcija nolēmusi atgriezties pie Stambulas konvencijas un iesniedza likumprojektu (pieejams: https://titania.saeima.lv/.../FE24691D6FC14B6CC2258D07004...), kas paredz Latvijas izstāšanos no konvencijas pret vardarbību. Iesniegtajam likumprojektam netika pievienota anotācija, un savus argumentus iniciatīvas autori, droši vien, izklāstīs no Saeimas tribīnes. Nešaubos, ka atkal dzirdēsim jaunus izdomājumus un kropļotu konvencijas teksta interpretāciju.
Svarīgi ņemt vērā, ka Stambulas konvencija neparedz ģimenes vērtību graušanu, neuzspiež "gendera ideoloģiju" un neierobežo valsts patstāvību, izvēloties stratēģiju un instrumentus vardarbības apkarošanai. Pievienošanās starptautiskiem līgumiem, tai skaitā Stambulas konvencijai, nav vājuma pazīme, nespēja patstāvīgi risināt problēmas vai atbalsta lūgšana citām valstīm. Starptautiska sadarbība ir apzināta izvēle sadarboties ar valstīm, kas dalās kopīgās vērtībās un apņēmīgi reaģē uz aktuālām problēmām. Aicinājums pašizolēties, atteikties no sadarbības ar citām valstīm ir aplams un kaitīgs savā būtībā.
Latvija šobrīd ir un tai ir arī turpmāk jābūt to valstu saimē, kuras pauž beznosacījumu nosodījumu vardarbībai un aktīvi rīkojas, lai to novērstu. Ceru, ka to saprot mūsu Saeimas vairākums un ierosinājums atteikties no dalības konvencijā netiks atbalstīts.
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
