Nekas spilgtāk neparāda to, ka 4.maija režīms ir līdz absurdam kolhozniecisks, bandītisks un sarkanbrūns, kā Medību likuma grozījumi
Jens Zvirgzdgrauds28.07.2021.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Jaunie Medību likuma grozījumi, kas ir šobrīd Saeimā apstiprināti otrajā lasījumā, manuprāt, pārkāpj manas Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu. Ar dažiem teikumiem, kas paredz atļaut medīt privātos īpašumos, kuru īpašnieki līdz šim nav noslēguši līgumus ar medību kolektīviem, pēc likuma grozījumu pieņemšanas paredzēts sagatavot Ministru kabineta noteikumus, lai turpmāk atļautu medīt īpašumos bez īpašnieka atļaujas:
- ja tiek izsekots ievainots medījums,
- ja par to vienojas novada medību komisija,
- ja vairāki kolektīvi vienojas par medību iecirkņa ārējām robežām.
Tas nozīmē, ka zemes īpašnieks var sagaidīt pa viņa īpašumu bez pieteikšanās ar ieroci klīstošu cilvēku. Kā šeit ar drošību?! Domājams, ka Latvijas malumednieki par šo teiks lielu paldies!
Vēl pēc šādiem nosacījumiem iespējama situācija, kad, piemēram, teritorijā x ar kopplatību
Pēc šo grozījumu apstiprināšanas un sekojošo MK noteikumu sarakstīšanas (kas ir jau daudz vienkāršāk nekā likuma grozījumi Saeimā) visi šie
Mērķis ir skaidrs - nelegāli pilnībā medīt svešos īpašumos, izliekoties, ka tiek medīti "aizšauti" dzīvnieki. No civillikuma pat iznāk, ka, ja dzīvnieks ir aizšauts un aizbēg, tas nozīmē, ka tas nav tavs medījums un tev nav nekādu tiesību uz tā iegūšanu kaut kur citur un tā paturēšanu, - dzīvnieks pat var atlabt un izdzīvot. Ir grūti aptvert, uz kādu čekistisku un komunistisku iegribu pamata šādu sarkano baronu feodālu likumu vispār var bīdīt.
Esmu iecerējis vākt parakstus pret šādiem grozījumiem un, ja tādi tiks pieņemti, tad izmantot visas juridiskās iespējas iesūdzēt tiesā gan manu īpašuma tiesību aizskārējus, gan Latvijas valsti par cilvēktiesību pārkāpumiem.
Šādi grozījumi ir nonsenss. Medītājam jāmedī savā īpašumā vai jādabū atļauja no īpašnieka, kura īpašumā tas vēlas medīt. Gribi lielāku medījamo platību? Nopērc sev mežu. Lauksaimniekam zvēri traucē? Ej un medī lauksaumnieka teritorijā, ja viņš atļauj. Vari pat lauksaimniekam atalgojumu prasīt. BET NELIEN MANĀ MEŽĀ!
Nekas spilgtāk neparāda to, ka 4.maija režīms ir līdz absurdam kolhozniecisks, bandītisks un sarkanbrūns, kā šādi medību likuma grozījumi. Viss tas perfekti redzams kopējā mežu izzagšanas normatīvajā regulējumā, kas ir izstrādāts sabiedrības dabas resursu izlaupīšanai. Latvijas valsts mežu darbinieki, gan priekšnieķeļi, gan mežizstrādes brigadieri, kuri saviedojuši medību formējumus, nomā par kapeikām no LVM platības, kur organizē saviem drauģeļiem, arī pagastu vietvalžiem, partorgiem dzinējmedības. Šaušanas izklaides pasākumu pakalpojumu dzinējmedību formātā nedēļu garumā šie LVM darboņi regulāri sniedz arī ārvalstniekiem.
30 gadu laikā ir izzagta koksne (tieši nocirsta un pārdota, naudu nozogot Latvijas tautai) aptuveni 22-23 miljardu € vērtībā. Gan kā apaļkoksne, gan kā sortiments. Mežinieki ir tie paši medību klubu īpašnieki, LVM darboņi, mežizstrādes uzņēmumu īpašnieki, kas nomā platības medību komercdarbībai.
Ir arī vietejie un austrumu kaimiņzemes “muižnieķeļi,” kas sagrābušies zemes, kuriem pastarpināti pieder tūkstosiem ha, kas nodarbojas ar medību tūrisma organizēšanu.
Privātīpašumam tomēr vismaz kapitālismā (kā pie mums tagad, ja kas) vajadzētu palikt arī turpmāk privātīpašumam, štrunts par kādu tur mednieku biedrību interesēm, tas fakts!
Un otrais fakts ir, ka aizsargjoslām tomēr arī turpmāk vajadzētu palikt tieši par aizsargjoslām, nevis kādu tur medību zonām!!
Dzīvojam muļķu zemē, kur visai bieži likumi tiek pieņemti kādas šauras cilvēku grupas interesēs. Uzskatu, ka:
1. Medības ir pēc iespējas jāreglamentē, lai nebūtu nekad iespējama situācija, ka kāds zemnieks pēkšņi savas mājas dārzā ierauga mednieku ar bisi rokās.
2. Teritorijām, kur medī, jābūt stingri precīzi līdz metram noteiktām, un tās nedrīkst būt tuvumā ceļiem, dzīvojamām mājām u.t.t. Nedrīkst pieļaut nekādas atkāpes, kad kāds iedomāsies vajāt dzīvnieku pa teritorijām, kur medības nav paredzētas. Ja nenošāva dzīvnieku medību teritorijā un dzīvnieks aizbēga, tad ar to arī jāapstājas. Par dzīvnieku, kas nomedīts ārpus medību teritorijas, jāatbild kā par malumedībām.
3. Medniekiem jāuzliek atbildība par to, ka viņiem neizdodas dzīvnieku uzreiz nošaut un viņu vainas dēļ aizšauti dzīvnieki skraida apkārt, nevis jāatļauj viņiem vajāt dzīvniekus “eksteritoriāli.”
Kur skatās Saeimas juridiskie dienesti?
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
