Neklausieties, kad jums saka: tagad tevis dēļ visiem būs slikti

Tie, kas uz īsu brīdi paņēmuši varu, viņi domā, ka jūs labi pazīst. Viņi domā, ka jūs esat tādi paši, kā viņi. Viņi jūs sauc par slinkiem, zaglīgiem, bezatbildīgiem un ļaunprātīgiem, bet jūs, mīļie Latvijas cilvēki, neesat tādi!

Tie, kas uz īsu brīdi paņēmuši varu, ir mācīti, ka pār jums var valdīt, ieviešot bailes un vainas izjūtu. Viņi domā, ka viņi jūs pazīst, bet viņi maldās. Neklausieties, kad jums saka: tagad dēļ tevis visiem būs slikti. Neklausieties, kad jums saka: tu esi tikai viens tāds palicis. Neklausieties, tas NAV par jums!

Mēs mostamies! Un, kad mēs VISI būsim pamodušies, tad tiem, kas uz īsu brīdi paņēmuši varu, notrīsēs lūpu kaktiņš un palēksies sirds, redzot to, cik mēs esam daudzi.

Viņi domā, ka jūs var nopirkt par vienu kino biļeti. Viņi domā, ka šķeļot un dalot iegūs lielāku varu, bet viņiem nekas nesanāk. Mēs esam vienoti, un mēs esam kopā. Mēs nevēršamies viens pret otru, kā viņi to būtu gribējuši. Viņi domā, ka mēs varam iemainīt cilvēcību pret maltīti restorānā, bet viņi nezina, ka mūsu pusē ir kas vairāk. Viņi nezina, ka mūsu pusē ir taisnība.

Viņi nezina, ka pat tumšākajos brīžos, kad šķiet, ka cerības vairs nav, mēs jūtamies atbalstīti un pasargāti. Mūsu pusē ir miers un pārliecība un mēs stāvam kā klints pretim visam, kas nāk pāri, – pretim naida vējiem, melu straumēm, bailēm un pārmetumiem. Mēs esam stipri. Tie, kas uz īsu brīdi ir paņēmuši varu, ir uzbūvējuši augstus mūrus un noalgojuši sev simtiem sargu, lai tikai neredzētu jūs un neklausītos, ko jūs viņiem vēlaties pateikt. Viņiem jau sen vairs nav interesanti, ko jūs domājat. Viņi nekad jums neatbildēs uz vēstulēm un nepacels klausuli, kad jūs zvanīsiet. Viņiem ir vienalga – tiem, kas uz īsu brīdi ir paņēmuši varu.

Neticiet tiem, kas jums saka, ka jums ir jāaizmirst par sevi un savām tiesībām, lai citiem būtu labi. Neticiet tiem, kas jums saka, ka jums ir jāuzticas bez šaubīšanās visām ziņām pat, ja šīs ziņas mainās katru dienu. Viņiem nerūp jūsu dzīves. Tās ir tikai mazs risks uz kopējo ieguvumu fona. Viņiem nerūp jūsu bērni, jūs viņiem esat ganāmpulks.

Burkāns un pātaga ir tā valoda, kurā viņi grib ar jums runāt. Viņi jūs nepazīst. Tie svešie, kas kāro varu. Viņi domā, ka būs jauna kārtība. Viņi domā, ka šajā jaunajā kārtībā paklausība būs lielākais tikums, kas stāvēs pāri visam. Viņi domā, ka godīgums, pieredze un nopelni nebūs nekas, salīdzinot ar paklausību. Viņi maldās.

Viņi māca citus pareizi pazemot skolotājus, policistus, kareivjus. Viņi māca dalīt bērnus pareizajos un nepareizajos. Viņi grib jūs sašķelt, un viņi grib jūs salauzt, bet viņi jūs nepazīst.

Latvijas tauta ilgi mostas, šaubās un domā, bet, kad tas reiz notiek, tad atpakaļceļa vairs nav. Labrīt! Tā tumšākā stunda ir pirms saullēkta.

Viņi domā, ka vara pieder viņiem, - tie, kas uz īsu brīdi paņēmuši varu. Bet Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai. Tā pieder jums, un jums ir jāsāk šī vara prasīt atpakaļ – par ilgu tā ir bijusi svešās rokās. Tie, kas cīnījās par brīvību, tie, kas ziedojās mūsu valstiskumam, tie, kas rakstīja Satversmi, tie, kas vairāk nekā pirms simt gadiem pieņēma “Deklarāciju par Latvijas valsti”, ja viņi redzētu, ko šobrīd tie, kas īsu brīdi paņēmuši varu, dara ar mūsu brīvību, ar mūsu Satversmi, ar mūsu tautu, viņi būtu ļoti dusmīgi.

Joprojām īsts un patiess tautas prezidents ir mūsu sapnis, kuram drīz būs iespēja piepildīties. Mēs ticam, ka patiesi neatkarīgs, tautas uzticību baudošs prezidents nepieļautu to, ko šobrīd dara visi šie svešie varas baudītāji. Runājot otrā Latvijas prezidenta Gustava Zemgala vārdiem: “Valsts prezidents jāvēl no tautas tieši, un viņam jādod tiesības no andelēm un demagoģijām aizrāvušos Saeimu atlaist kaut kurā katrā brīdī.” Tā arī būtu noticis, ja mums prezidenta amatā būtu īsts patriots, kas pazīst Latviju un tās cilvēkus un tiešām bauda viņu uzticību. Patiess visas Latvijas tautas prezidents.

Es teikšu tā, mīļie Latvijas cilvēki! Jums nemitīgi tiek stāstīts, ka mēs jau neko nevaram un tie citi lai lemj mūsu vietā, jo mēs tādi necili un mēs vienmēr esam pēdējā vietā. Bet vai jums nekad nav ienācis prātā tas, ka mums ir vienkārši atvēlēts mazliet garāks ceļš līdz īstiem līderiem, kas pacels Latviju pāri visiem?

Mums ir atvēlēts līkumains ceļš, bet mēs zinām, ka tie pēdējie būs tie pirmie. Un Latvija būs pirmā, kas izvedīs Eiropu no krēslas. Latvija būs tā, kas mirdzēs pirmajā vietā. Jo mūsu tauta ir spēcīgākā un gudrākā - kopā ar spēcīgiem valsts vadītājiem mēs uzvarēsim visas cīņas. Eiropai ir vajadzīga Latvija kā zvaigzne, kas rādīs ceļu, un mēs būsim pirmie,

Es esmu gatava un gana drosmīga, lai uzņemtos šo smago nastu un lielo atbildību. Tikai mūsu rokās ir iespēja atgūt mums mūsu valsti, lai mēs tajā nejūtamies kā svešinieki. Neviens cits to mūsu vietā nedarīs.

Visi mēs, cīņas biedri, kas šodien ir sapulcējušies kopā, esam gājuši katrs savu ceļu viens pie otra, un mūsu satikšanās nav nejaušība – katrs solis, ko spērām, bija solis, kas veda uz šo tikšanos. Tā nav nejaušība. Un tagad, kad mūsu līderi ir sapulcējušies kopā, mēs visi vēlamies jums pateikt: mīļā Latvijas tauta! Lūdzu, nepadodieties, lai cik būtu grūti, un nesalūstiet. Mēs ar jums kopā iesim ārā no tiem tumšajiem briksnājiem. Mūsu līderi ir profesionāļi, kuri katrs savā jomā ir labākais, viņiem ir konkrēts plāns, kā salabot Latviju, un viņi ir gatavi to darīt ar pirmo dienu. Mums Latvija ir pirmajā vietā. Jūs mums esat pirmajā vietā vienmēr un visur. Lai top!

* Runa partijas „Latvija pirmajā vietā” dibināšanas kongresā

Novērtē šo rakstu: