Neko nenoskaidro, naudu konfiscē uz pieņēmumu pamata: sākam pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK09.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus šodien sāk pārpublicēt arī pietiek.com, - turpmāk to darīsim regulāri reizi nedēļā.
Kā rāda šodien pārpublicētie tiesas dokumenti, Azerbaidžānas pilsonim ir bijis atvērts konts Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Azerbaidžānas pilsonis savas prasījuma tiesības pret banku 2019. gada februārī cedējis Latvijā reģistrētai kapitālsabiedrībai, bet bankas kontā noguldītie naudas līdzekļi turpinājuši atrasties tajā pašā kontā, jo izņemt tos nebija iespējams sakarā ar kredītiestādes darbības apturēšanu.
Gandrīz gadu pēc cesijas līguma noslēgšanas – 2020. gada janvārī Valsts policijā ierosināts kriminālprocess aizdomās par to, ka Azerbaidžānas pilsonim piederošais bankas konts, iespējams, esot ticis izmantots, lai legalizētu naudas līdzekļus lielā apmērā.
Vēl divus gadus vēlāk – 2022. gada janvārī Valsts policijas amatpersona pieņēma lēmumu par procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu. Konkrēts noziedzīgs nodarījums, kura ietvaros esot tikusi iegūta manta, nav identificēts, taču ir izteikts pieņēmums, ka Azerbaidžānas pilsoņa darījumi savā bankas kontā atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas otrajai stadijai – noslāņošanai jeb strukturēšanai, kad finanšu līdzekļi tiek pārvietoti no sākotnējās izcelsmes vietas, simulējot šķietami legālus darījumus.
Starp Azerbaidžānas pilsoni un Latvijā reģistrēto kapitālsabiedrību noslēgtais cesijas līgums un šī līguma tiesiskums vispār nav vērtēts, un tiesas lēmumā uz to nav sniegtas nekādas norādes.
Tiesas lēmumā tiek aprakstīti procesa virzītāja konstatētie fakti un izdarītie secinājumi, tostarp fakts, ka Azerbaidžānas pilsoņa paraksti dažādos bankā iesniegtajos dokumentos ir vizuāli atšķirīgi, tāpēc šie paraksti bez jebkādas ekspertīzes veikšanas tiek definēti par paraksta “atdarinājumu”.
Turklāt vienā no procesa virzītāja analizētajiem līgumiem ir norādīti Azerbaidžānas pilsoņa pases dati, bet šī pilsoņa pases kopijas ar šādiem datiem bankas rīcībā nebija, no kā procesa virzītājs izdara secinājumu, ka arī pati pase ar šādiem rekvizītiem nekad neesot eksistējusi. Tiesas lēmumā nav minēts, vai procesa virzītājs jebkad būtu izprasījis informāciju no Azerbaidžānas valsts iestādēm par šādas pases eksistenci.
Uz visiem procesa virzītāja uzdotajiem jautājumiem gan Azerbaidžānas pilsonis, gan prasījuma tiesības ieguvušais Latvijas uzņēmums ir snieguši atbildes, nav izvairījušies no kontakta un vienmēr ir apstrīdējuši naudas līdzekļu prettiesisku izcelsmi.
Ir arī konstatēts, ka Azerbaidžānas pilsoņa kontrolētie uzņēmumi nemaz nav atzīstami par čaulas veidojumiem, jo tie ir veikuši aktīvu komercdarbību, savukārt atsevišķiem šī pilsoņa sadarbības partneriem, no kuriem saņemti naudas līdzekļi un kuriem tie maksāti, pastāv čaulas veidojumu pazīmes. Taču tiesas nolēmumā nav informācijas par to, vai no attiecīgo veidojumu jurisdikcijas valsts iestādēm būtu pieprasītas ziņas par šo veidojumu īstenotās komercdarbības tiesiskumu. Nedz Azerbaidžānas pilsonis, nedz viņa sadarbības partneri, kuriem Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu ieskatā pastāv čaulas veidojumu pazīmes, Latvijā komercdarbību nav veikuši.
No tiesas lēmuma konstatējams, ka vainīgā persona par iespējamā noziedzīgā nodarījuma paveikšanu nav noskaidrota. Tāpat no tiesas lēmuma nav iespējams secināt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušo personu. Iespējamā noziedzīgā nodarījuma raksturs, būtība un izdarīšanas termiņš nav noskaidroti. Attiecīgi nav iespējams noskaidrot arī, vai attiecībā uz iespējamo noziedzīgo nodarījumu ir vai nav iestājies noilgums un vai šāds iespējamais noziedzīgais nodarījums vispār jebkad ir ticis pastrādāts.
Un vienalga – ar mantu saistīto personu paskaidrojumus tiesa atzīst tādiem, kuri nav ticami, bankas kontā esošos līdzekļus atzīst par noziedzīgi iegūtu mantu, un to konfiscē Latvijas valsts labā. Tādējādi konfiscēti tika tiesiska darījuma (cesijas līguma) ietvaros iegūtie līdzekļi, bet paša darījuma tiesiskums netika apstrīdēts.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
