Neko nenoskaidro, naudu konfiscē uz pieņēmumu pamata: sākam pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK09.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus šodien sāk pārpublicēt arī pietiek.com, - turpmāk to darīsim regulāri reizi nedēļā.
Kā rāda šodien pārpublicētie tiesas dokumenti, Azerbaidžānas pilsonim ir bijis atvērts konts Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Azerbaidžānas pilsonis savas prasījuma tiesības pret banku 2019. gada februārī cedējis Latvijā reģistrētai kapitālsabiedrībai, bet bankas kontā noguldītie naudas līdzekļi turpinājuši atrasties tajā pašā kontā, jo izņemt tos nebija iespējams sakarā ar kredītiestādes darbības apturēšanu.
Gandrīz gadu pēc cesijas līguma noslēgšanas – 2020. gada janvārī Valsts policijā ierosināts kriminālprocess aizdomās par to, ka Azerbaidžānas pilsonim piederošais bankas konts, iespējams, esot ticis izmantots, lai legalizētu naudas līdzekļus lielā apmērā.
Vēl divus gadus vēlāk – 2022. gada janvārī Valsts policijas amatpersona pieņēma lēmumu par procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu. Konkrēts noziedzīgs nodarījums, kura ietvaros esot tikusi iegūta manta, nav identificēts, taču ir izteikts pieņēmums, ka Azerbaidžānas pilsoņa darījumi savā bankas kontā atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas otrajai stadijai – noslāņošanai jeb strukturēšanai, kad finanšu līdzekļi tiek pārvietoti no sākotnējās izcelsmes vietas, simulējot šķietami legālus darījumus.
Starp Azerbaidžānas pilsoni un Latvijā reģistrēto kapitālsabiedrību noslēgtais cesijas līgums un šī līguma tiesiskums vispār nav vērtēts, un tiesas lēmumā uz to nav sniegtas nekādas norādes.
Tiesas lēmumā tiek aprakstīti procesa virzītāja konstatētie fakti un izdarītie secinājumi, tostarp fakts, ka Azerbaidžānas pilsoņa paraksti dažādos bankā iesniegtajos dokumentos ir vizuāli atšķirīgi, tāpēc šie paraksti bez jebkādas ekspertīzes veikšanas tiek definēti par paraksta “atdarinājumu”.
Turklāt vienā no procesa virzītāja analizētajiem līgumiem ir norādīti Azerbaidžānas pilsoņa pases dati, bet šī pilsoņa pases kopijas ar šādiem datiem bankas rīcībā nebija, no kā procesa virzītājs izdara secinājumu, ka arī pati pase ar šādiem rekvizītiem nekad neesot eksistējusi. Tiesas lēmumā nav minēts, vai procesa virzītājs jebkad būtu izprasījis informāciju no Azerbaidžānas valsts iestādēm par šādas pases eksistenci.
Uz visiem procesa virzītāja uzdotajiem jautājumiem gan Azerbaidžānas pilsonis, gan prasījuma tiesības ieguvušais Latvijas uzņēmums ir snieguši atbildes, nav izvairījušies no kontakta un vienmēr ir apstrīdējuši naudas līdzekļu prettiesisku izcelsmi.
Ir arī konstatēts, ka Azerbaidžānas pilsoņa kontrolētie uzņēmumi nemaz nav atzīstami par čaulas veidojumiem, jo tie ir veikuši aktīvu komercdarbību, savukārt atsevišķiem šī pilsoņa sadarbības partneriem, no kuriem saņemti naudas līdzekļi un kuriem tie maksāti, pastāv čaulas veidojumu pazīmes. Taču tiesas nolēmumā nav informācijas par to, vai no attiecīgo veidojumu jurisdikcijas valsts iestādēm būtu pieprasītas ziņas par šo veidojumu īstenotās komercdarbības tiesiskumu. Nedz Azerbaidžānas pilsonis, nedz viņa sadarbības partneri, kuriem Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu ieskatā pastāv čaulas veidojumu pazīmes, Latvijā komercdarbību nav veikuši.
No tiesas lēmuma konstatējams, ka vainīgā persona par iespējamā noziedzīgā nodarījuma paveikšanu nav noskaidrota. Tāpat no tiesas lēmuma nav iespējams secināt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušo personu. Iespējamā noziedzīgā nodarījuma raksturs, būtība un izdarīšanas termiņš nav noskaidroti. Attiecīgi nav iespējams noskaidrot arī, vai attiecībā uz iespējamo noziedzīgo nodarījumu ir vai nav iestājies noilgums un vai šāds iespējamais noziedzīgais nodarījums vispār jebkad ir ticis pastrādāts.
Un vienalga – ar mantu saistīto personu paskaidrojumus tiesa atzīst tādiem, kuri nav ticami, bankas kontā esošos līdzekļus atzīst par noziedzīgi iegūtu mantu, un to konfiscē Latvijas valsts labā. Tādējādi konfiscēti tika tiesiska darījuma (cesijas līguma) ietvaros iegūtie līdzekļi, bet paša darījuma tiesiskums netika apstrīdēts.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
