Neko nenoskaidro, naudu konfiscē uz pieņēmumu pamata: sākam pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK09.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus šodien sāk pārpublicēt arī pietiek.com, - turpmāk to darīsim regulāri reizi nedēļā.
Kā rāda šodien pārpublicētie tiesas dokumenti, Azerbaidžānas pilsonim ir bijis atvērts konts Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Azerbaidžānas pilsonis savas prasījuma tiesības pret banku 2019. gada februārī cedējis Latvijā reģistrētai kapitālsabiedrībai, bet bankas kontā noguldītie naudas līdzekļi turpinājuši atrasties tajā pašā kontā, jo izņemt tos nebija iespējams sakarā ar kredītiestādes darbības apturēšanu.
Gandrīz gadu pēc cesijas līguma noslēgšanas – 2020. gada janvārī Valsts policijā ierosināts kriminālprocess aizdomās par to, ka Azerbaidžānas pilsonim piederošais bankas konts, iespējams, esot ticis izmantots, lai legalizētu naudas līdzekļus lielā apmērā.
Vēl divus gadus vēlāk – 2022. gada janvārī Valsts policijas amatpersona pieņēma lēmumu par procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu. Konkrēts noziedzīgs nodarījums, kura ietvaros esot tikusi iegūta manta, nav identificēts, taču ir izteikts pieņēmums, ka Azerbaidžānas pilsoņa darījumi savā bankas kontā atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas otrajai stadijai – noslāņošanai jeb strukturēšanai, kad finanšu līdzekļi tiek pārvietoti no sākotnējās izcelsmes vietas, simulējot šķietami legālus darījumus.
Starp Azerbaidžānas pilsoni un Latvijā reģistrēto kapitālsabiedrību noslēgtais cesijas līgums un šī līguma tiesiskums vispār nav vērtēts, un tiesas lēmumā uz to nav sniegtas nekādas norādes.
Tiesas lēmumā tiek aprakstīti procesa virzītāja konstatētie fakti un izdarītie secinājumi, tostarp fakts, ka Azerbaidžānas pilsoņa paraksti dažādos bankā iesniegtajos dokumentos ir vizuāli atšķirīgi, tāpēc šie paraksti bez jebkādas ekspertīzes veikšanas tiek definēti par paraksta “atdarinājumu”.
Turklāt vienā no procesa virzītāja analizētajiem līgumiem ir norādīti Azerbaidžānas pilsoņa pases dati, bet šī pilsoņa pases kopijas ar šādiem datiem bankas rīcībā nebija, no kā procesa virzītājs izdara secinājumu, ka arī pati pase ar šādiem rekvizītiem nekad neesot eksistējusi. Tiesas lēmumā nav minēts, vai procesa virzītājs jebkad būtu izprasījis informāciju no Azerbaidžānas valsts iestādēm par šādas pases eksistenci.
Uz visiem procesa virzītāja uzdotajiem jautājumiem gan Azerbaidžānas pilsonis, gan prasījuma tiesības ieguvušais Latvijas uzņēmums ir snieguši atbildes, nav izvairījušies no kontakta un vienmēr ir apstrīdējuši naudas līdzekļu prettiesisku izcelsmi.
Ir arī konstatēts, ka Azerbaidžānas pilsoņa kontrolētie uzņēmumi nemaz nav atzīstami par čaulas veidojumiem, jo tie ir veikuši aktīvu komercdarbību, savukārt atsevišķiem šī pilsoņa sadarbības partneriem, no kuriem saņemti naudas līdzekļi un kuriem tie maksāti, pastāv čaulas veidojumu pazīmes. Taču tiesas nolēmumā nav informācijas par to, vai no attiecīgo veidojumu jurisdikcijas valsts iestādēm būtu pieprasītas ziņas par šo veidojumu īstenotās komercdarbības tiesiskumu. Nedz Azerbaidžānas pilsonis, nedz viņa sadarbības partneri, kuriem Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu ieskatā pastāv čaulas veidojumu pazīmes, Latvijā komercdarbību nav veikuši.
No tiesas lēmuma konstatējams, ka vainīgā persona par iespējamā noziedzīgā nodarījuma paveikšanu nav noskaidrota. Tāpat no tiesas lēmuma nav iespējams secināt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušo personu. Iespējamā noziedzīgā nodarījuma raksturs, būtība un izdarīšanas termiņš nav noskaidroti. Attiecīgi nav iespējams noskaidrot arī, vai attiecībā uz iespējamo noziedzīgo nodarījumu ir vai nav iestājies noilgums un vai šāds iespējamais noziedzīgais nodarījums vispār jebkad ir ticis pastrādāts.
Un vienalga – ar mantu saistīto personu paskaidrojumus tiesa atzīst tādiem, kuri nav ticami, bankas kontā esošos līdzekļus atzīst par noziedzīgi iegūtu mantu, un to konfiscē Latvijas valsts labā. Tādējādi konfiscēti tika tiesiska darījuma (cesijas līguma) ietvaros iegūtie līdzekļi, bet paša darījuma tiesiskums netika apstrīdēts.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
