Nekonsekventi lēmumi un valsts spiediens uz tieslietu sistēmu ir nepieņemama un bezatbildīga rīcība
Genrihs Peršteins*08.05.2023.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Pārsteidzīgi paziņojumi, nepamatoti izteikumi Latvijas politiskajai videi nav nekāds jaunums, taču tagad pieņemts arī politisks lēmums ar spiedienu uz tiesu.
Nule arī politiskā spiediena dēļ atkāpies Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš un valdes loceklis Modris Jaunups. Medijiem viņi atzinuši, ka amatu turpmākā izpilde nav iespējama, ņemot vērā politiķu spiedienu veikt darbības, kas neatbilst spēkā esošajām tiesību normām un nākotnē var radīt negatīvas sekas uzņēmumam un valstij.
Arī “Nordekas” ieskatā Ministru kabinets un Satiksmes ministrija, lemjot par rīcību ar līgumiem par pasažieru pārvadājumiem un ATD rīcību tiesas procesā, pārkāpj valsts pārvaldes noteikumus un robežas.
Šādi bezatbildīgi lēmumi, kas pieņemti pretēji pasažieru interesēm, ignorējot tiesiskās paļāvības un varas dalīšanas principus – izpildvara ir nošķirta no tiesu un likumdošanas varas -, neizbēgami radīs zaudējumus, par kuriem maksās nevis lēmuma pieņēmēji, bet Latvijas sabiedrība.
“Nordekai” kā privātam uzņēmumam, kurš iegulda savus līdzekļus, var tikt nodarīti zaudējumi nekonsekventās ATD rīcības dēļ, sākotnēji piešķirot līguma uzsākšanas termiņu pagarinājumu, bet pēc tam neaizstāvot šo pozīciju tiesā un neizmantoja iespēju pārsūdzēt Valmieras tiesas lēmumu.
“Nordekai” kā uzņēmumam ir tiesības paļauties uz to, ka iestādes rīcība ir likumīga un secīga neatkarīgi no tā, kurš vada ATD, jo normatīvu ietvars paliek nemainīgs. Tādēļ vairāk nekā 12 miljoni bija ieguldīti jauna autotransporta iegādē, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus par ievērojami zemāku cenu, nekā tagad būtu, noslēdzot līgumus pagaidu kārtībā vai jauna konkursa kārtībā.
Burtiski tikko Elektronisko iepirkumu sistēmā ir publicēti jauno ATD pasažieru pārvadājumu rezultāti Madonas, Rēzeknes, Talsi un Tukums, Jelgava un Dobele, Ventspils, Gulbenes, Alūksnes un Balvu lotēs, kur sagatavošanās termiņš četriem pārvadātājiem ir 19 mēneši, bet pārējiem attiecīgi – 15, 17 un 21 mēnesis.
Šie sagatavošanas termiņi ir faktiski atbilstoši un līdzvērtīgi “Nordekas” un ATD noslēgtās vienošanās paredzētajiem termiņiem. Par tiem diemžēl Administratīvā rajona tiesa nepamatoti sprieda kā par nepieļaujami pagarinātiem, tāpēc “Nordeka” minēto spriedumu pārsūdzēja Augstākajā Tiesā.
Pašlaik tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā, taču jau tiek uzspiesta līguma pirmstermiņa izbeigšana. Turklāt, nepārsūdzot šādu nepamatotu, pasažieru pārvadājumu tirgus situācijai un ATD rīcībai neatbilstošu spriedumu, no valsts pārvaldes iestāžu puses konstatējama nekonsekventa, diskriminējoša un nevienlīdzīga attieksme pret pārvadājuma tirgus dalībniekiem, kas izmaksu dēļ nodara zaudējumus gan sabiedrības interesēm, gan arī “Nordekai”.
ATD pasažieru pārvadājumu iepirkuma būtība bija nodrošināt labāku un kvalitatīvāku pakalpojumu sabiedrībai par iespējami labāku cenu. “Nordeka” no savas puses iegādājas jaunus autobusus, ir veikusi investīcijas, lai pasažieriem būtu kvalitatīvs un ērts serviss, bet valstij un pasažieriem – labāka cena.
Taču politiķu ieskatā tas nav vajadzīgs. Tas liek aizdomāties par to, kas ir ieinteresēts sasteigtu un dārgu lēmumu pieņemšanā, jo pašsaprotami, ka uzņēmums, kas veicis investīcijas, tās tieksies aizsargāt, pārstāvot savas intereses tiesā.
No 24 tirgus dalībniekiem daudzi pasažieru pārvadājumu uzņēmumi ir ar pašvaldības kapitālu. Šobrīd ir izveidojusies situācija, kad valsts konkurē ar privāto uzņēmēju, un pirmo lotes daļu rezultāti rāda – pašvaldības uzņēmumi atklātā konkurencē cieš neveiksmi.
“Nordekas” piedāvāta cena ATD iepirkumā lotē “Cēsis” bija 1,16 eiro par kilometru un lotē “Limbaži, Sigulda”, ir 1,09 eiro par kilometru, savukārt CATA, šobrīd pildot īstermiņa līgumus ar vecākiem autobusiem, nodrošina pakalpojumu par kārtu augstāku tarifu. CATA vēlme turpināt pārvadājumus pēc iespējas ilgāku laiku ar augstāku cenu ir saprotama, tāpēc nav pārsteigums, ka tam tiek izmantoti visi līdzekļi, arī tiesvedība, savukārt “Nordeka” joprojām cer uz godprātīgu tiesas darbu un saimniecisku valsts rīcību.
Pašsaprotami, ka īstermiņa līguma pagarināšana ar CATA un jauna iepirkuma sludināšana budžetā atstās lielu robu, tāpat zaudējumu kompensēšana mūsu gadījumā. Secīgi tas nozīmē, ka sistēma netiks sakārtota vēl ilgstoši un šis precedents liks pamatu ilgstošām tiesvedībām nozarē vēl gadiem ilgi.
* AS “Nordeka” valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
