Nekvalitatīvā promocijas darba autors jūtas nomelnots un apmelots
Evija Ansonska*21.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Universitātes (LU) interneta mājaslapā publicētā, kā arī citiem masu medijiem izplatītā ziņa par trauksmes cēlāja ziņojumu par LU rektora amata kandidāta promocijas darba atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem, ir Trauksmes celšanas likuma pārkāpums un rada prettiesisku kaitējumu Gundara Bērziņa reputācijai.
Trauksmes celšanas likuma 12. pants aizliedz izpaust informāciju, kas atklāj tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, par kuru ziņojis trauksmes cēlējs. Normas jēga ir aizsargāt personas no nepamatotu ziņu izplatīšanas un apmelošanas.
“Pilnībā noraidot jebkādus pārmetumus par akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritēriju neievērošanu, vēlos uzsvērt, ka šādas ziņas bezprecedenta publicēšana masu medijos dažas dienas pirms LU rektora vēlēšanām ļauj nojaust tās publicēšanas patiesos iemeslus un izgaismo nomelnošanas paņēmienus, kādi tiek izmantoti LU rektora priekšvēlēšanu laikā. Man ir kauns, ka manas Alma mater pašreizējā vadībā ir cilvēki, kas savu savtīgo interešu vārdā ir gatavi publiski apmelot ne tikai mani, bet arī apkauno visu LU saimi,” uzsver Gundars Bērziņš.
LU vadība pārkāpusi arī Trauksmes celšanas likuma prasību, kas paredz veikt kompetentu saņemtā ziņojuma atbilstības un pēc būtības izvērtējumu. Tā vietā, vēl pirms speciālās komisijas izveides un anonīmā ziņojuma izvērtēšanas, LU vadība ir publiskojusi ziņu par tā saņemšanu.
LU rektora amata kandidāts Gundars Bērziņš ir vērsies pie LU vadības ar prasību nekavējoties atsaukt izplatīto ziņu un publiski viņam atvainoties. G. Bērziņš plāno vērsties arī LU Akadēmiskās ētikas komisijā un patur tiesības vērsties arī tiesā par goda un cieņas aizskārumu.
* Mārketinga un komunikācijas vadītāja, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, Latvijas Universitāte
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
