Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laba valodas lietojuma pamatpazīmes ir skaidrība, precizitāte un piemērotība runas situācijai. Taču nu jau vairākus gadu desmitus pieņemas spēkā politkorektuma, eifēmizācijas un birokratizācijas mode, kas līdzi nes tieši pretējo — neskaidrību, neprecizitāti, aizmiglotību. Tā īpaši izplatīta angļu valodā un attiecīgi gāžas iekšā arī latviešu valodā. Pilnībā to apturēt nav iespējams, zināmās situācijās tā varbūt noder. Taču būtu jācīnās pret sliecību to pieņemt kā vienīgo pareizo un aizliegt tradicionālos vārdus.

Politkorektums uzstāj, ka cilvēku aprakstīšana un klasificēšana pēc ādas krāsas, etniskās, reliģiskās piederības vai seksuālās orientācijas ir klaja cilvēciskās vērtības nonivelēšana. Tam varētu piekrist tikai gadījumos, kad apraksts aizsāk diskrimināciju, taču starp nosaukšanu un diskrimināciju nav ne tiešas, ne pastarpinātas saiknes. Turklāt cita apzīmējuma lietojums nerisina šo izdomāto problēmu.

Orvelisko jaunvalodu parasti veido vai nu ar eifēmismu, vai garu perifrāžu palīdzību, un tā nebūt neaprobežojas ar cilvēku īpatnību aprakstiem. Kā zināms, eifēmismi ātri mainās, tāpēc jaunradītājiem ir iespēja tiku tikām izspēlēties: “atlaist”, “atstādināt”, “uzteikt darbu” (vai nav jauki, jo vārdā “uzteikt” jau ir arī pozitīvā nozīme), “samazināt personālu”, “optimizēt”. Vēl smalkāk — “atbrīvot no amata pienākumu izpildes” — esi gan brīvs, gan bez pienākumiem.

Latviešu valodā tiek pārņemtas citas valodas problēmas un risinājumi. Tipisks piemērs būtu “nēģeris”, bet tas pats attiecas arī uz “žīdu”, “čigānu” u. c. “Baltais”, “melnais” tiek aizstāts ar “baltādainais”, “melnādainais”. “Baltajam” un “melnajam” gan ir citas nozīmes, taču nez vai “baltgvards”, “šņabītis” un “melnstrādnieks”, “kurinātājs” vai “kaukāzietis” tik viegli var sajukt ar rases nozīmi.

Taču vienkrāsas “ādaiņu” etaps jau ir noiets, nāk “personas ar tumšas ādas krāsu” vai “gaišas ādas krāsu”. Tas vēl vairāk samudžina jēgu, jo baltais itālis parasti ir ar tumšas ādas pieskaņu; tumša āda var būt arī latvietim, kas braši nosauļojies.

Turklāt — ko darīt ar angļu people of colour? Ja “krāsainie” neder un “krāsainādainie” ir pavisam ērmīgs vārds, tad patlaban tiek piedāvāti “cilvēki ar dažādu ādas krāsu” un vēl spocīgākās “personas ar citu ādas krāsu”. Bet tas taču iekļauj arī nīstos “baltos”. Pēdējos savukārt angļu valodā mēdz apzīmēt ar eifēmismu Caucasian. Labi, ka “kaukāzietis” mums jau aizņemts.

Pārnest citas valodas īpatnības uz latviešu valodu ir, maigi izsakoties, dīvaini. Nez, ko angļi teiktu, ja viņus rosinātu pieņemt lietuviešu precētās un neprecētās sievietes uzvārda pārmaiņas (Eiropas Tiesa to atzina par leģitīmu) vai no vāciešiem pārņemt artikulu locīšanu. Mums lietvārdam ir abas dzimtes — vai būtu jāsatraucas un jāmēģina atrast latviešu valodā neesošu dzimtes problēmu?

Vai “nevesels” ir patiesi slims vai tikai mazliet sasirdzis. Vai “stāvoklis” ir slimība, bet varbūt kas ļaunāks vai labāks. Vai “nelabdabīgs” ir ļaundabīgs vai kaut kas nezināms. Vai “cilvēks ar īpašām vajadzībām” ir invalīds vai izlepis īpatnis? Un kāpēc “invalīds” ir nepieņemams, ja “invaliditāte” pastāv un tiek lietota?

Vai “sociāli neaizsargātie” ir nabadzīgie, mazturīgie vai pakļauti kādām sabiedriskām represijām? Vai “īpašās dienas” ir kādi svētki, “kritiskās dienas” — bīstamas dzīvībai, “kalendārās dienas” — darba vai atvaļinājuma pārskats, vai tomēr runājam par mēnešreizēm? Vai “brieduma gadi” ir pusmūžs vai vecumdienas? Vai “mirstīgās atliekas” ir līķis vai tā daļas? Vai “brīvības atņemšana” ir cietumsods? “Mājsēde”, “dienests” un “laulība” arī ir brīvības atņemšana.

Politkorektās un kancelejiskās valodas jaunveidojumi gandrīz vienmēr ir garāki un piņķerīgāki nekā aizstājamie vārdi. Tas neatbilst valodas ekonomijas principam, apgrūtina saziņu. Amatnoziegumi kļuvuši par “dienesta stāvokļa negodprātīgu izmantošanu”, izšķērdība par “neracionāliem izdevumiem” (tātad izšķērdētājs būtu neracionālo izdevumu meistars vai persona ar neracionāliem izdevumiem). Melot jaunvalodā ir “sniegt nepatiesas ziņas”, “izplatīt nedibinātus izdomājumus”.

Nāve tagad ir “letāls iznākums”, cietums pārvērties par “ieslodzījuma vietu”, operācija par “ķirurģisku iejaukšanos”. Juridiskās valodas “persona” spraucas iekšā visur: ārsts kļuvis par “ārstniecības personu”, policists par “policijas amatpersonu”, ierēdnis par “valsts amatpersonu”.

Negatīvais nav vārdā, bet attieksmē. Aizskarošs var būt jebkurš vārds attiecīgā lietojumā un intonācijā: “sieviete”, “rīdzinieks”, “latgalietis”, “laucinieks”, “katolis”, “luterānis”, “latvietis”, “krievs”, “veģetārietis”, “gaļēdājs”, “cirvis”, “biete”, “sēne”, nemaz nerunājot par politiskiem apzīmējumiem, kuros katrs cilvēks iemieso savu pārliecību par labo un slikto: “komunists”, “kreisais”, “labējais”, “liberālis”, “konservatīvais” u. t. jpr.

Ja birokrātiskām struktūrām ir tieksme veidot garus kalambūrus, lai tā būtu, bet nevajadzētu šo jaunvalodu uzspiest visiem. Neliegsim un neskaudīsim vārdu “nēģeris”, “žīds”, “čigāns”, “baltais”, “melnais”, “dzeltenais”, “krievs”, “invalīds”, “ārsts”, “policists” lietojumu saziņas situācijās, kurās tie ir piemēroti. Tas ir ne tikai vārda brīvības un mūsu valodas identitātes, bet arī veselā saprāta jautājums.

* valodnieks un tulkotājs, Dr. habil. philol., Latvijas Universitātes profesors, vairāk nekā 370 zinātnisku un 100 populārzinātnisku publikāciju autors

Raksts pārpublicēts no žurnāla "Domuzīme", kur tas publicēts ar virsrakstu "Riņķa dancis uz nekurieni".

Novērtē šo rakstu:

150
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Nepieciešama Saeima, kas spēj vadīt valsti cauri vētrainiem ūdeņiem (un ievēlēt mani uz otru termiņu, lūdzu)

FotoGodātie Latvijas pilsoņi! Vēlētāji! Nākamajos četros gados Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas spēj droši vadīt mūsu valsti cauri vētrainiem ūdeņiem.
Lasīt visu...

12

Mēs izmisīgi gribam izkrāpt valsts iepirkuma garantijas mūsu terminālim!

FotoDarbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām

FotoPašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Lasīt visu...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder...

Foto

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet...

Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...