Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd nav izdevies iegūt dokumentus vai citus pierādījumus, ka 25 gadu garumā notiekošajos prettiesiskajos kursos, kurus rīko pašpasludinātais privātais “Tiesnešu mācību centrs”, visas tur apmaksātās nodarbības reāli būtu notikušas.

Aptaujājot dažādus juristus, izdevās noskaidrot, ka šajā komcercstruktūrā notikuši arī kvalifikācijas celšanas kursi zvērinātiem advokātiem. Aptaujātie advokāti gan neko labu par tiem nevarēja pateikt — kursi nav bijuši īpaši atmiņā paliekoši, taču advokāti tos apmeklējuši, jo par tiem nav bijis jāmaksā pašiem.

Savukārt attiecībā uz kursiem tiesnešu apmācībai, kam savulaik “Tiesnešu mācību centrs” nodibināts kā privāta SIA, pagaidām nav izdevies iegūt skaidru apstiprinājumu, ka visi no valsts apmaksātajiem kursiem tiešām notikuši — no tiesnešiem, kam tikuši nosūtīti rakstiski jautājumi, sākušas ienākt atbildes, taču tikai retais no tiesnešiem spējis atsaukt atmiņā konkrētas apmeklētās nodarbības vai to lektorus.

Taču, tā kā kursi notiek regulāri un par to rīkošanu daudzi tiesneši arī saņēmuši naudu, pie kam ne vienu reizi vien, tad nav nekāda pārliecība, ka visos gadījumos nodarbības reāli būtu notikušas — toties nauda izmaksāta par tām ir. Tas redzams pašu tiesnešu iesniegtajās valsts amatpersonu deklarācijās.

Situāciju paspilgtina fakts, ka līdz šim neviens no aptaujātajiem tiesnešiem nav spējis atsūtīt kopijas no jebkādiem mācību materiāliem vai saņemtajām apliecībām par kursu noklausīšanos — arī šis fakts liek secināt, ka ir gadījumi, kad tādi nemaz nav eksistējuši.

Jau iepriekš Pietiek ziņoja: divarpus gadu desmitu garumā Latvijā darbojušies privātfirmas rīkoti “tiesnešu kursi”, kas patiesībā nav ne licencēti, ne akreditēti, ne saistīti ar zinātnisko darbību un kuros advokāti neformālos apstākļos satiekas ar prokuroriem un tiesnešiem, lai vēl pirms došanās tiesu zālēs privātā kārtā iepazītos cits ar citu un nodibinātu neformālas attiecības.

Kopš 1995. gada Latvijā darbojas komercfirma “Tiesnešu mācību centrs”, kas 2005. g. pārreģistrēta kā privāts nodibinājums ar reģistrācijas numuru 50003253361 un ar juridisko adresi Mārstaļu ielā 19. Pēc dokumentiem tā esot privātā vidusskola: kā darbības veids norādīta “vidējā tehniskā un profesionālā izglītība”.

No Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas noskaidrots, ka šī privātstruktūra nekad savas pastāvēšanas 25 gadu laikā nav akreditējusi nevienu pašu mācību programmu nevienā specialitātē un nekādā līmenī vai apjomā.

No Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) redzams, ka “Tiesnešu mācību centrs” vienu reizi pirms desmit gadiem mēģinājis saņemt akreditāciju vienai izglītības programmai, taču nav spējis iziet akreditācijas procesu ne šajā, ne citās reizēs (ja tādas vispār ir bijušas).

No Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta saņemtas ziņas, ka “Tiesnešu mācību centrs” nekad nav izņēmis arī pašvaldības licenci, kādu ikviena pašvaldība izdod tās administratīvajā teritorijā notiekošajiem pieaugušo tālākizglītības kursiem.

No Zinātnisko institūciju reģistra datiem redzams, ka “Tiesnešu mācību centrs” nekad tajā nav bijis iekļauts.

No Uzņēmumu reģistra noskaidrots, ka “Tiesnešu mācību centru” kontrolē “Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS” Alberta ielā 13, iepriekšējais nosaukums — “Sorosa fonds-Latvija”. Arī šī juridiskā persona (gan ar tagadējo nosaukumu, gan iepriekšējo) nekad nav mēģinājusi iegūt akreditāciju vai licenci jebkāda veida izglītības pakalpojumu sniegšanai un nav bijusi iekļauta Zinātnisko institūciju reģistrā.

Līdz ar to visi un jebkādi izglītības pakalpojumi, kas tikuši sniegti un saņemti “Tiesnešu mācību centrā”, ir bijuši (un arī šobrīd ir) nelicencēti un neakreditēti. “Tiesnešu mācību centram” nav tiesības izdot nekādus diplomus, jo īpaši tādus, kuros izmantota valsts simbolika.

Publiski nekad nav bijis pieejams neviens nelicencēto, neakreditēto lekciju saraksts, to “pasniedzēji” vai apmeklētāji. Tomēr, aplūkojot valsts amatpersonu deklarācijas, ik pa brīdim var uzdurties informācijai, ka daudzas amatpersonas saņēmušas maksājumus par nelicencēto un neakreditēto kursu nolasīšanu — attiecīgās amatpersonas ir spiestas saņemto naudu (amplitūdā no dažiem desmitiem līdz dažiem tūkstošiem eiro) uzrādīt savās deklarācijās.

Kad šie fakti tika publiskoti pirmoreiz, tad Tieslietu ministrija nekavējoties reaģēja, pirms Jāņiem paziņojot: tiesnešu profesionālā tālākizglītība tiks pilnībā reformēta, un ministrija pārraudzīs reformas ieviešanu sadarbībā ar Tieslietu padomi, savukārt investīcijas ieviesīs Tiesu administrācija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Augstāko tiesu un Iekšlietu ministriju.

Reformas ieviešanas sākotnējā posmā līdz 2022. gadam tiek paredzēta normatīvās bāzes izstrāde, uz kuras pamata tiks izveidots vienotais kvalifikācijas pilnveides mācību centrs, kā arī mācību centra institucionālā modeļa un struktūras definēšana un darbinieku kompetenču noteikšana.

Pēc tam tikšot izstrādātas jaunas un attīstītas esošās mācību programmas tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuroru palīgiem, kā arī izmeklētājiem starpdisciplināros jautājumos. Tālāk nākamo divu gadu laikā paredzēta infrastruktūras atjaunošana un uzlabošana vienotā kvalifikācijas pilnveides mācību centra vajadzībām, kā arī tā darbības sākšana.

Savukārt informācija par ilggadējām nelikumībām līdzšinējā “Tiesnešu mācību centrā” arī turpmāk tiks publiskota, līdzko tā tiks saņemta.

Novērtē šo rakstu:

95
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Jūs ar saviem nodokļiem apmaksājat šo „pētniecību”

FotoLatvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Lasīt visu...

21

ASV pieeja Latvijai nākotnē būs atkarīga no tā, kādus politiķus ievēlēs latviešu tauta jaunajā Saeimā

FotoBaltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas.  
Lasīt visu...

21

Tieši to dara uzņēmumu vadība pirms prognozējama bankrota

FotoŠo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Lasīt visu...

20

Diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala

FotoPēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Lasīt visu...

21

11 mazākumtautību valodas?

FotoMazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Lasīt visu...

21

Esam barbaru ielenkumā, un Latvijai derētu jauns plāns, jo tagad daudz kas būs citādāk

FotoPēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Lasīt visu...

18

Tā ir viena un tā pati shēma: galvenais parūpēties par sevi, pārējais nav svarīgi

FotoEpizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Lasīt visu...

3

Mūsu Kampara kāju laušanas šūpoles par 160 000 eiro un kioskiņi par 9000 eiro ir tikai iesākums!

FotoRīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi