Nelikumīgie viltus kursi tiesnešiem: aizdomas, ka daudzas nodarbības nemaz nav notikušas - tiesneši sadalījuši naudu, un viss
Imants Liepiņš29.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šobrīd nav izdevies iegūt dokumentus vai citus pierādījumus, ka 25 gadu garumā notiekošajos prettiesiskajos kursos, kurus rīko pašpasludinātais privātais “Tiesnešu mācību centrs”, visas tur apmaksātās nodarbības reāli būtu notikušas.
Aptaujājot dažādus juristus, izdevās noskaidrot, ka šajā komcercstruktūrā notikuši arī kvalifikācijas celšanas kursi zvērinātiem advokātiem. Aptaujātie advokāti gan neko labu par tiem nevarēja pateikt — kursi nav bijuši īpaši atmiņā paliekoši, taču advokāti tos apmeklējuši, jo par tiem nav bijis jāmaksā pašiem.
Savukārt attiecībā uz kursiem tiesnešu apmācībai, kam savulaik “Tiesnešu mācību centrs” nodibināts kā privāta SIA, pagaidām nav izdevies iegūt skaidru apstiprinājumu, ka visi no valsts apmaksātajiem kursiem tiešām notikuši — no tiesnešiem, kam tikuši nosūtīti rakstiski jautājumi, sākušas ienākt atbildes, taču tikai retais no tiesnešiem spējis atsaukt atmiņā konkrētas apmeklētās nodarbības vai to lektorus.
Taču, tā kā kursi notiek regulāri un par to rīkošanu daudzi tiesneši arī saņēmuši naudu, pie kam ne vienu reizi vien, tad nav nekāda pārliecība, ka visos gadījumos nodarbības reāli būtu notikušas — toties nauda izmaksāta par tām ir. Tas redzams pašu tiesnešu iesniegtajās valsts amatpersonu deklarācijās.
Situāciju paspilgtina fakts, ka līdz šim neviens no aptaujātajiem tiesnešiem nav spējis atsūtīt kopijas no jebkādiem mācību materiāliem vai saņemtajām apliecībām par kursu noklausīšanos — arī šis fakts liek secināt, ka ir gadījumi, kad tādi nemaz nav eksistējuši.
Jau iepriekš Pietiek ziņoja: divarpus gadu desmitu garumā Latvijā darbojušies privātfirmas rīkoti “tiesnešu kursi”, kas patiesībā nav ne licencēti, ne akreditēti, ne saistīti ar zinātnisko darbību un kuros advokāti neformālos apstākļos satiekas ar prokuroriem un tiesnešiem, lai vēl pirms došanās tiesu zālēs privātā kārtā iepazītos cits ar citu un nodibinātu neformālas attiecības.
Kopš 1995. gada Latvijā darbojas komercfirma “Tiesnešu mācību centrs”, kas 2005. g. pārreģistrēta kā privāts nodibinājums ar reģistrācijas numuru 50003253361 un ar juridisko adresi Mārstaļu ielā 19. Pēc dokumentiem tā esot privātā vidusskola: kā darbības veids norādīta “vidējā tehniskā un profesionālā izglītība”.
No Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas noskaidrots, ka šī privātstruktūra nekad savas pastāvēšanas 25 gadu laikā nav akreditējusi nevienu pašu mācību programmu nevienā specialitātē un nekādā līmenī vai apjomā.
No Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) redzams, ka “Tiesnešu mācību centrs” vienu reizi pirms desmit gadiem mēģinājis saņemt akreditāciju vienai izglītības programmai, taču nav spējis iziet akreditācijas procesu ne šajā, ne citās reizēs (ja tādas vispār ir bijušas).
No Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta saņemtas ziņas, ka “Tiesnešu mācību centrs” nekad nav izņēmis arī pašvaldības licenci, kādu ikviena pašvaldība izdod tās administratīvajā teritorijā notiekošajiem pieaugušo tālākizglītības kursiem.
No Zinātnisko institūciju reģistra datiem redzams, ka “Tiesnešu mācību centrs” nekad tajā nav bijis iekļauts.
No Uzņēmumu reģistra noskaidrots, ka “Tiesnešu mācību centru” kontrolē “Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS” Alberta ielā 13, iepriekšējais nosaukums — “Sorosa fonds-Latvija”. Arī šī juridiskā persona (gan ar tagadējo nosaukumu, gan iepriekšējo) nekad nav mēģinājusi iegūt akreditāciju vai licenci jebkāda veida izglītības pakalpojumu sniegšanai un nav bijusi iekļauta Zinātnisko institūciju reģistrā.
Līdz ar to visi un jebkādi izglītības pakalpojumi, kas tikuši sniegti un saņemti “Tiesnešu mācību centrā”, ir bijuši (un arī šobrīd ir) nelicencēti un neakreditēti. “Tiesnešu mācību centram” nav tiesības izdot nekādus diplomus, jo īpaši tādus, kuros izmantota valsts simbolika.
Publiski nekad nav bijis pieejams neviens nelicencēto, neakreditēto lekciju saraksts, to “pasniedzēji” vai apmeklētāji. Tomēr, aplūkojot valsts amatpersonu deklarācijas, ik pa brīdim var uzdurties informācijai, ka daudzas amatpersonas saņēmušas maksājumus par nelicencēto un neakreditēto kursu nolasīšanu — attiecīgās amatpersonas ir spiestas saņemto naudu (amplitūdā no dažiem desmitiem līdz dažiem tūkstošiem eiro) uzrādīt savās deklarācijās.
Kad šie fakti tika publiskoti pirmoreiz, tad Tieslietu ministrija nekavējoties reaģēja, pirms Jāņiem paziņojot: tiesnešu profesionālā tālākizglītība tiks pilnībā reformēta, un ministrija pārraudzīs reformas ieviešanu sadarbībā ar Tieslietu padomi, savukārt investīcijas ieviesīs Tiesu administrācija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Augstāko tiesu un Iekšlietu ministriju.
Reformas ieviešanas sākotnējā posmā līdz 2022. gadam tiek paredzēta normatīvās bāzes izstrāde, uz kuras pamata tiks izveidots vienotais kvalifikācijas pilnveides mācību centrs, kā arī mācību centra institucionālā modeļa un struktūras definēšana un darbinieku kompetenču noteikšana.
Pēc tam tikšot izstrādātas jaunas un attīstītas esošās mācību programmas tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuroru palīgiem, kā arī izmeklētājiem starpdisciplināros jautājumos. Tālāk nākamo divu gadu laikā paredzēta infrastruktūras atjaunošana un uzlabošana vienotā kvalifikācijas pilnveides mācību centra vajadzībām, kā arī tā darbības sākšana.
Savukārt informācija par ilggadējām nelikumībām līdzšinējā “Tiesnešu mācību centrā” arī turpmāk tiks publiskota, līdzko tā tiks saņemta.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
