Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īstenībā jau nemaz tik slikti mēs nedzīvojam. Mūsu zeme ir pārpilna ar gudrajiem, kurus nekas nespēj satraukt. Tas tādēļ, ka mēs esam sapratuši dzīves dziļāko jēgu. Mēs visu zinām un saprotam. Mēs visu varam izskaidrot. It īpaši labi tas izdodas, runājot par jau pagājušiem notikumiem. Mūsu galvenais reliģiskais rituāls – tā ir neatlaidīga bezmaksas brīnuma gaidīšana.

Kādu laiku atpakaļ Dievam apnika mūsu pārlieku pacietīgā gaidīšana, un viņš radīja brīnumu – piešķīra mums neatkarību. Apmierināti ar savas reliģijas panākumiem, mēs turpinām gaidīt citus brīnumus. Piemēram, uzplaukumu un labklājību. Un mūs pilnīgi nemaz nesatrauc dzīves īslaicīgums. Mēs uzvedamies kā nemirstīgie, kam neviens ķieģelis uz galvas nevar uzkrist, varbūt vienīgi kāds maiss ar konvertējamu valūtu.

Mūsu tauta ir pilnībā brīva no mazvērtības kompleksa. Visu „zinot”, mēs atrodamies pastāvīgā gaidu stāvoklī. Īpaši nepiepūloties, mēs vērojam apkārt notiekošās pārmaiņas – jaunus lielveikalus un jaunas ārzemju mašīnu markas, jaunus teleseriālus un jaunus miljonārus. Mēs uz to visu raugāmies kā uz likumsakarīgu mūsu gaidīšanas rezultātu. Teorētiski ar laiku mums būs viss. Galvenais tikai to visu sagaidīt.

Mūsu dzīve ir kā nesagraujama paradīze. Visādi okupanti nāk un iet, bet mēs paliekam mūžīgi. Slinki to visu vērojot, mēs brīnāmies, ko gan tie okupanti tā pie mums lien. Varbūt viņi mūs apskauž un tādēļ cenšas ar visādiem līdzekļiem pievērst sev mūsu uzmanību? Te viņi mums atņem pēdējo govi, te atkal uzbāžas ar humāno palīdzību. Rodas iespaids, ka viņi uz pakaļkājām mūsu priekšā gatavi dejot, lai tikai kaut kā par sevi mūs ieinteresētu.

Bet mums par to visu nospļauties. Mēs gaidām brīnumu. Un brīnuma gaidīšana ir ļoti sarežģīta iekšēja garīga prakse. Tā neļauj mums savu uzmanību novirzīt kaut kam citam. Mēs esam ievietojuši sevi Visuma centrā, mēs eksistējam citā dimensijā. Mūsu iekšējo pasauli nav iespējams paverdzināt vai iznīcināt. Mēs esam nejūtīgi pret apkārtējiem notikumiem.

Mūsu domu plūdums atrodas ārpus notikumiem un laika. Mēs vairs neatceramies savu piedzimšanu, savu vēsturi un tādēļ mēs nezinām savu vecumu. Bet citādi mēs zinām visu. Mūs neviens nav spējīgs strīdā uzvarēt, jo tikai mēs zinām patiesību. Tāpēc vislabākais sarunu biedrs ar ko strīdēties, esam mēs paši.

Mums nav vajadzīga mērķtiecība. Mēs paši esam mērķis. Mums nevienu nevajag, bet mēs esam vajadzīgi visiem. Mēs ļoti labi protam dot pamācības un risināt citu valstu un tautu problēmas, jo pašiem savu, vērā ņemamu problēmu, mums nav.

Pacietība mūsu vidū ir radījusi veselu plejādi slinku romantiķu, kas gadiem ilgi, glaudot savus vēderus, spēj domāt par tādiem mūžīgiem jautājumiem kā pasaulē valdošā muļķība un aprobežotība, kam mēs savā gudrībā stāvam pāri.

Mēs gaidām bezmaksas brīnumu. Mēs nepiedalāmies nekādos protestos vai demonstrācijās. Mēs zinām, ka viss mums tāpat būs. Un, ja arī pīrāgi mums paši no sevis mutē nelido, tad tikai tādēļ, ka šobrīd nav lidošanai piemērotu laika apstākļu.

Mums ļoti svarīgi visu, kas notiek, izskaidrot un ielikt zināmos rāmjos. Nav pat īpašas nozīmes tam, ja šie mūsu izskaidrojumi dažkārt neatbilst patiesībai. Svarīgi ir, ka tā mēs spējam izdarīt prognozes. Bez prognozēm mēs dzīvotu vienās bailēs. Mūsu prognozes, tā tomēr ir kaut kāda garantija un drošības sajūta. Tāpēc garantijas mums ir vajadzīgas.

Dzīvojot pēc mūsu rāmjos ieliktajiem izskaidrojumiem, mēs zinām, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Kas mums jāuzņem kā neizbēgams ļaunums, un kāda gaiša nākotne mūs sagaidīs, ja pārdzīvosim kārtējo grūto pārejas periodu.

Arī agrāk, kad cilvēki zemeslodi uzskatīja par plakanu disku, gudrākie no viņiem centās neaizpeldēt ar saviem kuģiem pārāk tālu jūrā, lai nepārkristu pāri zemes malai. Un tā viņi pasargāja sevi no Kolumba slavas un nāves.

Balstoties uz savām rāmjos ieliktajām zināšanām, arī mēs pasargājam sevi no nezināmā. Mēs zinām, kas mums jādara politikā un ekonomikā, lai nepārkristu pāri zemes malai. Mēs zinām, kur ņemt kredītus, ko ieķīlāt un ko pārdot, lai iegūtu naudu. Mēs zinām, ka ražošana mūsu valstī nav rentabla un piekrītam visu vajadzīgo importēt no citām valstīm, jo tas ir ekonomiski izdevīgāk.

Mēs zinām arī to, ka cilvēki nespēj staigāt pa ūdeni, tādēļ, nokļuvuši ūdenī, mēs piekrītam noslīkt, jo tas mums ir saprotami. Kad mēs zaudējam roku vai kāju, mēs zinām, ka jaunas ekstremitātes mums neizaugs. Atšķirībā no mums krabji to nezina, un, iespējams, tādēļ viņiem pazaudēto spīļu vietā izaug jaunas.

Bet tas nav galvenais. Prognoze ir svarīgāka par rezultātu, jo prognoze dod drošības sajūtu. Vienas muļķības vietā mēs viegli izdomājam citu un padarām to par realitāti savā apziņā. Būtībā tas jau nemaina cilvēkus, mainās tikai neizbēgamās muļķības mēroga attiecības viņu smadzenēs.

Mēs visi zināmā mērā esam kā indiešu kinofilmu varoņi. Mēs ticam neticamām lietām. Mēs ticam, ka ķēkšas var vadīt valsti, ubagi viegli kļūt par bagātniekiem, bet rūdīti noziedznieki krustdūrienos izšūt sedziņas un gatavot mums Ziemassvētku dāvanas. Kopš tā laika, kad pār pasauli ir sākusi valdīt nauda, mēs esam gatavi ticēt jebkam. Ja tikai par šo ticību kāds mums samaksā honorāru. Īstenība vairs nevienu neinteresē. Tā šodien nav pieprasīta prece, jo par to neviens neko nemaksā. Naudas autoritāte ir atņēmusi autoritāti cilvēkiem. Mēs kādā ieklausāmies tikai tad, ja viņš māk sevi pasniegt kā preci.

Arī humānisma idejas mums ir prece. Visās malās tiek runāts par cilvēktiesībām un iekārtotas patversmes klaiņojošiem dzīvniekiem. Ja arī kādreiz uz brīdi liekas, ka kaut kas ar to visu nav kārtībā, kāre pēc naudas mums to liek ātri aizmirst.

Kādreiz mūsu tautas vīrieši bija bruņoti. Ar ieročiem rokās viņi aizstāvēja tiesības uz savu zemi, brīvību un taisnīgumu. Tādēļ tolaik izvēlētajiem valstsvīriem bija jābūt ļoti piesardzīgiem un jāuzmanās, lai viņu lēmumi un rīkojumi tiešām nāktu par labu tautai. Pretējā gadījumā tāds līderis savu atgriezenisko saiti ar vēlētājiem varēja saņemt nevis avīzē publicēta kritiska raksta, bet gan svina bumbiņu veidā.

Tas uzliek pienākumus. Katra atsevišķa indivīda gatavība kļūt par bruņotu opozīciju ļoti stimulē valdošos un vadošos līderus konstruktīvam darbam. Un runa šeit nav par politiskām slepkavībām, bet gan par to sajūtu, kāda rodas personībai, kam dotas reālas iespējas aizsargāt savu dzīvību, godu un īpašumu bez starpnieku palīdzības.

Tagad dažādu viltīgu juridisku manipulāciju rezultātā mūsu vīrieši kļuvuši līdzīgi gaiļiem, kam apvīlēts knābis un izrauti pieši. Viņiem gan ir tiesības protestēt, bet viņiem nav tiesību nēsāt ieročus. Tas ir tikpat kā seksa aizliegums kopā ar tiesībām precēties. Bet, ko cilvēks nespēj aizsargāt, to viņš parasti zaudē.

Nav ieroču, nav arī drošsirdīgu līderu un progresa. Mēs vairs neprotam atbildēt par saviem vārdiem un izliekamies, ka tā ir bijis vienmēr. Un iespējams, ka grūtības rada nevis sliktie līderi, bet gan tas, ka mēs vāji pārzinām šaujamieročus. Tagad mēs spēju ātri šaut esam nomainījuši ar spēju tālu spļaut. Apdraudējuma trūkums nosaka mūsu valdošās elites kvalitāti un līdz ar to arī visu mūsu dzīves kvalitāti.

Kādreiz izvēlētie tautas vadoņi bija savu vēlētāju cienīgi. Arī tagad mūsu vadoņi ir savu vēlētāju cienīgi. Vienīgais, kas ir mainījies, tā ir vēlētāju kvalitāte Kādreiz mūsu tautas vīrieši, aizstāvot savas tiesības, ķērās pie ieroča, tagad viņi ķeras pie sirds. Varbūt mums tomēr mazliet trūkst mūsu personīgā nozīmīguma izjūtas.

Toties mūsu politiķi ir vētraini erotomāni. Viņi mīl spēlēt mazas meitenītes, kurām visādi nelabi tēvoči atņem nevainību. Tas, ka nevainību var zaudēt tikai vienu reizi, šīs spēles noteikumos neietilpst, tādēļ šo noslēpumaino procesu katrs politiķis cenšas pārdzīvot vairākkārt.

Gandrīz katru dienu, atverot avīzi vai ieslēdzot televizoru, mēs varam uzzināt kārtējo cūcību par kādu politisko partiju, politiķi vai amatpersonu. Un tā, protams, ir informācija par to, ko, kurš, kur un cik ir nozadzis. Kurš ir gatavs pārdot visu dzimteni kopumā, bet kurš pa daļām. Kurš par to prasa lielāku, kurš mazāku cenu.

Spriežot pēc tiem netīrumiem un samazgām, ko mūsu politiķi gāž viens otram uz galvas, mūsu valstī tautas ienaidnieku ir daudz vairāk, kā pašas tautas.

Mums nav politiķu, kuru labo vārdu varētu aptraipīt. Nevar notraipīt to, kas jau ir notraipīts. Tāda laba vārda viņiem vispār nav.

Tajā pašā laikā politiķu savstarpējie ķīviņi notiek tā gurdeni, bez īpašām kaislībām un fanātisma. Iespējams, ka kompromātu meklēšana ir viņus nogurdinājusi. Šādas kompromatu cīņas bieži līdzinās kodolbruņošanās sacensībām, kur pretējām pusēm azotē savākts tāds daudzums iznīcinošu faktu, ka atklāta to pielietošana nes nāvi abām pusēm un tādēļ karu padara bezjēdzīgu.

Priekšvēlēšanu kampaņu rīkotāji zina, ka mūsu tautai patīk balsot „pret”. Tādēļ, lai uzvarētu vēlēšanās, ir jāizdara tā, lai tauta balsotu pret taviem konkurentiem. Nav jāreklamē savas pozitīvās īpašības (jo tādu jau parasti tikpat kā nav). Ir jāatmasko citu grēki, lai uz šī fona pats varētu izskatīties pievilcīgs.

Ņemot to vērā, vēlēšanas mūsu valstī mazliet līdzinās konkursam uz labākā nelieša vietu. Bez šiem neliešiem mēs nespējam iedomāties savu dzīvi. Tādēļ, ja kāds atkal kārtējo reizi atmasko sliktos valstsvīrus, mēs visi piekrītoši mājam ar galvām un pēc tam, apmierināti ar sevi, snauduļojam tālāk, gaidot brīnumu. Galvenais ir sirdsmiers. Cilvēki ciena tādus valstsvīrus, kas viņus prot apzagt nemanāmi - tā, lai sirds par to nesāpētu. Un, pat atmaskoti savās netīrajās darbībās, šie valstsvīri, kļūstot par vispārēju nosodījuma objektu, mums palīdz mierīgi gulēt. Jo, ja tu skaidri zini, kas ir vainojams pie visām tavām nelaimēm, tu izjūti iekšēju atvieglojumu. Tev ir pilnīga skaidrība, kurā virzienā izliet savu žulti, kratīt savu dūri, lai pēc tam varētu mierīgi gulēt.

Tā mēs visi kopumā ar pilnām tiesībām varam justies kā gudri, skaisti, cienījami cilvēki, kuri tikai un vienīgi vadošos krēslos ielīdušo savtīgo, negodīgo, ļauno muļķu dēļ netiek paradīzē.

Lai šī sistēma strādātu, mēs esam radījuši valsti, kur būt par oficiālu nelieti ir gan ienesīgi, gan godājami. Mēs esam ļoti humāna, attīstīta sabiedrība, kur cilvēki mīl un ļoti labi saprot viens otru. Mēs mīlam burkšķēt un žēloties, un, paldies Dievam, mums tam ir radīti visi apstākļi. Patīkami, kad augšas var dot tautai tieši to, ko tā vēlas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tas nemaz nav tik grūti.

Valstī, kur katrs sevi izjūt vismaz par Napoleonu vai Kleopatru, grūti no sev līdzīgo vidus, kādu ievēlēt valdošos amatos. Varbūt tādēļ tiesības sēdēt mīkstos krēslos mūsu valstī tik viegli tiek cittautībniekiem. Mēs spējam panākt vienprātību ar jebkuru, tikai ne paši ar sevi. Mūsu viszinība neļauj mums no pašu vidus izvēlēt priekšniekus. Tur, kur visi gudri, atsevišķs gudrais nevar izcelties. Mūsu sabiedrība ir tik gudra, ka tiem, kas grib būt līderos, šo gudro tautu par sevi ir ļoti grūti ieinteresēt.

Un ir vēl viena viltība, kādēļ mēs visas svarīgākās lietas uzticam citiem. Uzticot kaut ko svarīgu citiem, mēs automātiski sevi atbrīvojam no iespējas kļūdīties un no iespējamās atbildības. Mums ir svarīgi, lai kļūdās citi, nevis mēs. Lai tie sliktie būtu citi, nevis mēs. Bezatbildība palīdz vairot pašapziņu. Novērojot citu kļūdas un neveiksmes, mēs priecājamies par patiesību, kuru intuitīvi jau bijām nojautuši. Atklājoties kāda valstsvīra negodīgajai vai muļķīgajai rīcībai, mūsu pašapziņa tiek vairota ar domu, ka intuitīvi mēs to jau bijām paredzējuši.

Īstenībā mēs ļoti neieredzam savu valstiskumu. Ja nu reiz liktenis ir mūs piespiedis pie sienas un piešķīris savu valsti, mēs darām visu iespējamo, lai to sagrautu. Mēs pieņemam visabsurdākos un stulbākos likumus, izdodam visdebilākās instrukcijas, rīkojumus, norādījumus, aizliegumus. Ieviešam vistuvredzīgāko nodokļu politiku, izveidojam vissmagnējāko un trulāko birokrātiju.

Visi mēs, sākot no prezidenta un beidzot ar pēdējo tirgus sievu, esam slepeni sazvērējušies pret savu valsti. Mēs izvairāmies no nodokļu maksāšanas, mēs viens otram dodam un ņemam kukuļus, mēs nodarbojamies ar kontrabandu, mēs zogam un draudzīgi dalāmies sazagtajā. Un tas viss tiek darīts tikai ar vienu mērķi – pierādīt sev, ka jebkāds valstiskums ir ne tikai mūsu, bet arī jebkura cita saprātīgi domājoša cilvēka ienaidnieks.

Nodokļu maksāšana - tas ir dabas likums. Ja tu gribi strādāt par ugunsdzēsēju, maksā nodokli ar ādas apdegumiem, mīli iedzert degvīnu, maksā ar aknu cirozi, gribi ēst taukus ēdienus – maksā ar žultsakmeņiem. Šādi nodokļi nav nekas patīkams, un tas mūs uztrauc. Ne jau velti mēs, apmeklējot kapsētas, izjūtam neparastu mieru. Tas tādēļ, ka šeit neviens nemaksā nodokļus.

Lai nemaksātu nodokļus, gudri cilvēki rīkojas radikāli, viņi vienkārši nepiedzimst šajā pasaulē. Visi pārējie naivi cīnās par tiesībām dzīvot un par to nemaksāt. Kādi tik nodokļi nav izdomāti! Jāmaksā ir ne vien par to, kas jums ir, bet arī par to, kā jums nav. Piemēram, bezbērnu nodoklis. Te ir jāmaksā par nevarēšanu vai negribēšanu radīt bērnus. Vai tas nav asprātīgi? Šādā veidā nodokļu inspektors pavisam nemanāmi ir ielīdis jūsu gultā un aptausta jūsu ģenitālijas. Bet tas viss mums ir ļoti saprotami, jo katrā no mums sēž tāds nodokļu inspektors. Vai gan kas cits liek ļaudīm interesēties par kaimiņa ienākumiem, ja viņš nekur nestrādā?

Mums nav vajadzīgs valstiskums, mums ir vajadzīgas privilēģijas. Katrreiz, kad mums izdodas kaut vissīkākajā veidā pārkāpt kādu likumu, kādu valstiski noteiktu normu un palikt nesodītiem, mēs izjūtam šīs privilēģijas. Mēs esam atbrīvojušies no valsts un paši kļuvuši par valsti. Ne tikai Francijas karalis savulaik varēja teikt: „Valsts – tas esmu es!” Pie mums to vairāk vai mazāk izjūt katra amatpersona, kas ņem kukuļus. Jo, apdomājot vajadzīgā kukuļa lielumu, mēs personīgi realizējam saprātīgu nodokļu politiku. Mēs vairs neesam abstraktas skrūvītes valsts aparātā, mēs paši esam šī valsts.

Daži mūsu valstsvīri paziņo, ka viņu mērķis ir iznīcināt korupciju un ar šo mērķi startē vēlēšanās. Ievērojiet: nevis ar mērķi radīt ziedošu valsti, bet gan ar mērķi iznīcināt korupciju. Bet korupcija, tā taču nav tikai pērkamība un pārdošanās, tā ir arī izveicīgu, uzņēmīgu cilvēku savstarpēja apmaiņa ar vērtīgiem pakalpojumiem. Vai tiešām mūsdienās mūsu valstī atradīsies kaut viens psihiski vesels cilvēks, kurš spējīgs ticēt, ka valdība, parlaments, viss valsts aparāts iet uz darbu tikai tādēļ, lai saņemtu oficiālo algu?

Kad, kur, kādā valstī vispār var notikt tādas lietas? Visiem taču ir viena patiesība: kad roka roku mazgā, abas ir tīras. Un tikai galīgs idiots var pretoties šādai higiēnai. Tādēļ galvenais ir panākt, lai mūsu valstī vadošos amatos būtu iespējami talantīgāki korumpanti. Labāk uzticēties darbīgam, apsviedīgam bandītam, kas, raušot naudu sev, vēl arī tautai rada neskaitāmas jaunas darbavietas, nevis nūģim, kas, neko nedarot, tikai sēž savā krēslā un gaida kukuli. Korupciju vajag cienīt un audzināt. Jo kulturālāka un izglītotāka tā ir, jo efektīvāk tā strādā.

Dzīvnieku vidū darbojas dabīgā izlase. Vājākie indivīdi vienmēr iet bojā pirmie. Starp cilvēkiem viss ir otrādi. Veselīgajiem un stiprajiem zēniem pienākums ir mirt kaujas laukā, bet nīkulīgajiem, vārgajiem ir tiesības laizīties gar meitenēm frontes aizmugurē. Veselos gaida šinelis, bet slimos un vārgos - līgavas. Arī mūsu tautu pagātnē visai smagi ir skāris šis princips.

Tomēr dabīgā izlase strādā arī miera laikā. Mēs tāpat kā citas civilizētās valstis esam iekļuvuši medicīnisko sasniegumu cilpā. Slimajiem netiek ļauts nomirt, tādēļ arvien mazāk dzimst veselo. Tie, kam vieta būtu kapsētā, sevi uztur pie dzīvības ar zālēm un vairojas. Bet, ja mēs tiksim ierauti kādā liela mēroga karā vai globālā katastrofā, tie tūkstoši veselo vairs nespēs aizstāvēt tos simtus tūkstošus slimo un vārgo. Diemžēl, pagaidām vēl vispārēju briesmu brīdī tiesības uz dzīvību nevar nopirkt ar medicīnas izziņu, vai augsti stāvošas personas rekomendācijas vēstuli, bet mēs pie tā strādājam.

Ļaunas mēles melš it kā mums esot pazudusi kopības sajūta. Mums neesot kopēju interešu un uz kopēju plānu balstītas sadarbības. Bet tāds dzīvesveids taču dod zināmas priekšrocības! Mums nevajag meklēt ienaidniekus kaut kur aiz robežas, jo viņi ir tepat mums līdzās – kaimiņu dzīvoklī vai blakus mājā. Sadarbība uzliek zināmus pienākumus, prasa zināmu emocionālu slodzi, bet norobežošanās atvieglo brīnuma gaidīšanas svētkus. Tas nebūt nenozīmē, ka mēs esam nepieklājīgi vai netaktiski. Mēs lieliski protam imitēt uzmanību, sašutumu, līdzcietību, ieinteresētību. Taču dusmas mums reizēm ir īstas. Un tām nepieciešams ienaidnieks.

Par to, kas ar mums notiek un kurp mēs ejam, neviens neko tā īsti skaidri pateikt nevar. Jo tie, kas tiek pie runāšanas neko nezina, bet tie, kas zina, uzskata par labāku turēt muti.

Bet tas arī nav tik svarīgi. Mēs protam gaidīt.

No Gustava Vodičkas grāmatas «Snaudošo eņģeļu dzimtene».

Novērtē šo rakstu:

138
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

FotoRažotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
Lasīt visu...

21

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

Foto2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Lasīt visu...

21

Mazliet par situāciju Ukrainā

Foto1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Lasīt visu...

21

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

FotoAizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Lasīt visu...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....