Ņemiet vērā – par samaksu mēs varam arī šādu propagandu uzdot par žurnālistu pētījumu

Vasaras pirmajā pusē Saldū pilna zāle cilvēku sanāca uz sapulci Vai Saldus novadā ir nepieciešami vēja parki? To rīkoja pašvaldība un vietējo aktīvistu biedrība Tīra mana tēvu zeme. Visi sapulcē pieteiktie “eksperti” bija vienisprātis – vēja enerģiju Latvijai nevajag, turbīnas tikai kaitēs. Kāda juriste un novada iedzīvotāja, kura sociālajos medijos iepriekš maldinājusi par Covid vakcīnām, stāstīja, ka zaļais kurss līdzinās terorismam, zinātniskas organizācijas pārņem valstu suverenitāti un mums uzspiež globālo pārvaldību.

Tiekot īstenota arī informatīva kontrole, kuras instrumentu vidū esot faktu pārbaude un medijpratība. Savukārt no Vācijas atbraukusi mediķe ilgi klāstīja par vēja turbīnu radītās infraskaņas postu – tā plēšot iekšējos orgānus, novedot cilvēku līdz pašnāvībai, izraisot paralīzi un sirdsdarbības apstāšanos. Šiem apgalvojumiem nav nekādu pierādījumu. Dažādās valstīs ir veikti pētījumi, kas rāda – neliela daļa turbīnu tuvumā dzīvojošo cilvēku sūdzas par galvassāpēm, nogurumu un paaugstinātu asinsspiedienu. Par simptomiem ziņo galvenokārt cilvēki, kuriem par turbīnām ir negatīvs viedoklis jau pirms to uzstādīšanas un kuri kopumā bieži jūtas neapmierināti.

Kāpēc novada dome pieļāva, ka tās rīkotā pasākumā cilvēkus biedē ar sazvērestības teorijām un neatspēkotiem meliem? “Man pašvaldībā nav zobārstu amatu, man nav zinātnieku amatu, man nav ārstu amatu,” saka Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (Latvijas Zaļā partija). Viņš uzsver, ka vēja parka nepieciešamība nav pašvaldības kompetences jautājums – ja valstij tie ir svarīgi, jau sen vajadzējis īstenot plašu informācijas kampaņu un skaidrot to, kas cilvēkus satrauc. Sapulci pašvaldība rīkojusi, jo to likumā paredzētajā kārtībā pēc vairāku simtu parakstu savākšanas prasījuši vietējie aktīvisti, viņi arī gatavojuši darba kārtību. “Tie ir mana novada iedzīvotāji, un es jau nevaru izlikties, ka viņu nav,” saka Zusts.

Biedē pieteikto projektu skaits un turbīnu augstums

Ja tiktu saskaņoti un izbūvēti visi pieteiktie vēja parki, Saldus pusē tuvākajos gados būtu ap 250 turbīnām – tas kļūtu par vienu no blīvāk nosegtajiem novadiem. Latvijā kopumā slietos vēl vismaz pāris tūkstoši vēja ģeneratoru (pašlaik ir 112). Par nozari atbildīgā Klimata ministrija vairākkārt paudusi, ka ierobežoto jaudu dēļ reāli tiks uzbūvēta labi ja desmitā daļa – tātad divi, maksimums trīs simti turbīnu. Tādējādi Latvija, kas vēja enerģijā ievērojami atpaliek no pārējām Baltijas jūras valstīm, būtiski palielinātu tās ražošanu un potenciāli mazinātu tās cenas reģionā. Taču milzīgais pieteikumu skaits ir viens no argumentiem, ar kuru bez konteksta savā publiskajā komunikācijā biedē aktīvisti. Otrs – un to apstrīdēt nevar – daļa pašlaik plānoto turbīnu sasniegs pat 250 metru un būs daudz augstākas nekā tās, kas Latvijā jau darbojas. Lieljaudas turbīnām minimālais attālums no dzīvojamajām ēkām ir 800 metri, ko protestētāji uzskata par nepietiekamu. Saldus novada dome ir viena no tām, kas teritorijas attīstības plāna projektā ielikusi lielāku minimālo attālumu – Saldus gadījumā 1000 metrus, taču Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija var tam nepiekrist. Pašvaldībām arī nav iespēju vēja parku projektus noraidīt pavisam.

Šo un citu iemeslu dēļ ar likumu noteiktās sabiedriskās apspriešanas sapulces projektu virzītājiem ir pamatīgs izturības treniņš.

Jūlijā Tukuma novada Zemītes kultūras namā Lietuvas uzņēmuma Ignitis projekta pārstāvjiem pie kājām nolika zārku. Jaunlutriņu tautas namā Saldus novadā – kapu vainagus, neraugoties uz to, ka bija nodrošināta pamatīga apsardze un vismaz pa parādes durvīm neko aizdomīgu ienest neļāva. Sākoties jautājumu daļai, tur jau minētās biedrības Tīra mana tēvu zeme līderis, vietējais mūziķis Andris Akermanis aicināja sanākušos vairākus desmitus cilvēku pamest zāli. Ignitis pārstāvji palika tukšā telpā, uzklātais lašmaizīšu galds – neskarts. Iedzīvotāji, vietējie aktīvisti un daži no citām Latvijas vietām atbraukušie viņu atbalstītāji turpināja sarunas ārpusē.

Kopā ar vakcīnu dezinformāciju un valsts noliegšanu 

Šo sapulci tāpat kā pašvaldības rīkoto sanāksmi Saldū klātienē filmēja un savos sociālo mediju kontos publicēja Latvijas tautas kanāls – viena no Latvijas redzamākajām dezinformācijas platformām. Filmētājs bija kanāla līderis, kādreiz pazīstamais mūziķis Kaspars Pudniks. Viņš pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā Facebook rakstīja, ka pie kara vainīgi tikai paši ukraiņi, un jautāja, ar kādām tiesībām pie Latvijas skolām izkar Ukrainas karogus. Pudnika viesi viņa kanālā arī stāsta, ka vakcīnas nogalina, debesīs ir ķīmiskās trases, Latvija nav valsts un to izzog pie varas esoši narkomāni. Facebook tam ir 36 tūkstoši sekotāju, YouTube – vēl gandrīz desmit tūkstoši. 

Vēja enerģija Pudnika kanālā ir viens no pēdējā laika centrālajiem tematiem. Redzams, ka satura veidošanai veltīts daudz laika un citu resursu. Reportāžas no iedzīvotāju sapulcēm visā Latvijā, sarunas ar aktīvistiem, izgriezumi no ziņu raidījumiem – tas viss nelielos video rullīšos vai garākās kompilācijās, ko pats kanāls sauc par dokumentālajām īsflmām. Kas par to maksā? Pudniks rakstiskā atbildē stāsta, ka nekādas kampaņas neesot. Finansējumu nodrošinot “cilvēki, interesenti no saviem privātajiem līdzekļiem”. Kanāls par to runājot, jo “vēja parku projektu apspriešana ir jūtami sašūpojuši Latvijas cilvēku prātus un jūtas, tas skar tieši Latvijas kultūru, dzīves telpu un vērtības”.

Godīga intervija dezinformācijas kanālam

Nesen Pudnika kanāls intervēja Sandru Stepiņu – medicīnas fiziķi un Liepājas slimnīcas darbinieci. Viņa pārstāv iniciatīvu Pretvējš – ar vēja parku projektiem neapmierinātos Kurzemes piekrastes iedzīvotājus. Pirms pāris gadiem cilvēki tur iebilda pret Latvijas un Igaunijas kopīgi plānoto atkrastes vēja parku Elwing. Potenciālo turbīnu atrašanās vietu pēc iedzīvotāju protestiem pabīdīja dziļāk jūrā. Pašlaik galvenais bieds ir K2 Ventum projekts tieši blakus turīgu vasarnieku iecienītajai Pāvilostai. Divu aizsargājamo dabas teritoriju ielokā galvenokārt privāto mežu platībās plānots izbūvēt 46 turbīnas 250 metru augstumā. 

Pretvējš ir viens no redzamākajiem vārdiem kustībā pret vēja parkiem. Sociālajos medijos griežas apmaksātas reklāmas ar biedējošām bildēm – tajās aicina parakstīties pret vēja elektroenerģiju Kurzemes piekrastē portālā Mana balss. Pretvēja pārstāve Stepiņa piedalās dažādās diskusijās, šogad kopā ar pašvaldību rīkoja iedzīvotāju sanāksmi. 

Vai Pretvēja līderei nerada problēmu Pudnika nostāja kara jautājumā un dezinformācijas kanāla pārējais saturs, kuru viņa tādējādi palīdz reklamēt? Stepiņa atbild noliedzoši – tas neesot viņas redzeslokā. “Es sniedzu godīgu interviju par to, ko es domāju. Es nekādi neatbalstu viņa idejas vai ideoloģiju.” 

Facebook daži komentētāji pie Pretvēja ierakstiem norāda uz vēl kādu faktu – tās citādi bagātīgā mājaslapa ir anonīma un neviens aktīvists nav saukts vārdā. Arī citur tīmeklī informācijas nav, jo Pretvējš nav reģistrēts nodibinājums. Kopienas biedru vidū ir gan senie Pāvilostas iedzīvotāji, gan tādi, kuri mājas nopirkuši salīdzinoši nesen, taču nosaukt viņu vārdus Stepiņa nevarot. Tie, kas spēj, piedalās ar finansējumu. Biedrības izveide sākumā esot plānota, bet bijuši aizņemti ar sabiedriskajām apspriešanām, vizītēm uz ministriju un citiem darbiem. “It kā jautājums paceļas, bet tad atkal pazūd,” saka Stepiņa. Cik līdz šim iztērēts? Arī to Stepiņa pateikt nevarot.

Pēdējās 90 dienās Pretvējš ir bijis lielākais Latvijas reklāmdevējs politikas un sociālo lietu jomā kampaņās sociālo mediju milža META platformās (Facebook, Instagram). Biedrība iztērējusi 4861 eiro 84 reklāmas materiālu izvietošanai, rāda platformas datu bāze. Reklamējas arī Drosme darīt, kas aktivizējusies pēdējā mēnesī un iztērējusi 522 eiro četrām reklāmām.

Noziegums, afēra, bandīti – skaļi saukļi esot cīņas metode 

Ar Pretvēju sazobē ir vēl vieni publiskajā telpā manāmi vēja enerģijas pretinieki –  biedrība Drosme darīt. Tā ir uzņēmēju un citu aktīvu cilvēku kopa galvenokārt no Vidzemes puses. Biedrību dibināja, kad atklājās – vairāku tagadējo biedru īpašumu tuvumā plānots būvēt vēja parku Nītaure. Drosme darīt pazīstamākā seja ir bijusī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Biedrības pārstāvji tiekas ar politiķiem un ierēdņiem, uzstājas dažādos pasākumos, piedalās mediju diskusijās. Tā norāda, ka neiestājas pret zaļo kursu vai klimata mērķiem – nolūks esot veicināt faktos balstītu diskusiju par to, kā tos īsteno. Vienlaikus platformā Facebook biedrība dalās ar jau minētajiem Pudnika videorullīšiem, vēja parku ieceres dēvē par Latvijas izpārdošanu, afēru un noziegumu, bet atbildīgos politiķus – par bandītiem un kangariem, kas plāno novirzīt Latviju “uz atkarības ceļa” un iznīcināt nacionālo identitāti. 

Biedrības valdes loceklis Roberts Tenass stāsta, ka skaļie vārdi ir cīņas metode. Vispirms esot jāsavāc sekotāju pūlis un “tad mēs varam runāt, izglītot to cilvēku par to, kā patiesībā ir”. To, ka vismaz īstermiņā taktika darbojas, rāda viņa minētais piemērs – Facebook ieraksts ar ilustrāciju, kurā klimata ministram Kasparam Melnim (ZZS) ar mākslīgo intelektu piezīmējuši garu degunu. “Paskatāmies ziņu, kas ir vienkārša, parasta ziņa, tur ir 10 tūkstoši skatījumu, piemēram. Un tu ieliec Meļņa degunu, tur ir 200 tūkstoši.” Arī Drosme darīt līdzīgi kā Pretvējš sociālajos medijos izvietojuši reklāmas, piesaista mārketinga speciālistu. Tenass atklāj, ka līdz šim biedrības aktivitātēs kopumā iztērēts ne vairāk kā 5000 eiro, tos saziedojuši pašu biedri. Lielākās summas – juristiem, kas analizējuši dokumentus. 

Drosme darīt saturā mēdz izskanēt vēstījumi, kādus par Latviju regulāri izplata Krievija. Kādā biedrības ierakstā, piemēram, teikts, ka Latvija tiek pārvērsta par industriālo koloniju. Vienā no videorullīšiem aktrise Zane Jančevska atkārto Kremļa bieži izmantoto mītu par sagrauto Latvijas rūpniecību. “Kas mums Latvijā vēl ir? (..) Kur ir mūsu piena rūpniecība, cukura rūpniecība? Un vēl un vēl, un vēl?” aktrise tajā jautā. Un atbild, ka palikusi tikai Latvijas daba, kuru tagad ļaušot nosēt ar milzu adatām, pazudīšot putni, dzīvnieki, bites.

Tenass norāda, ka komentārus par darbu Krievijas interesēs dzirdot bieži: “Man nav galvā folija cepurīte, man krievi nemaksā, lai es propagandētu viņu gāzi, bet bieži tas ir pirmais, ko man uzmet virsū. Tas ir par to, ka valsts mūsos neklausās.” Viņaprāt, biedrība izmanto līdzīgu taktiku kā Klimata un enerģētikas ministrija, kuras mērķi arī esot piezemētāki nekā radītais iespaids: “Tie ir pieci vēja parki, bet ir izsludināti 102 ietekmes uz vidi novērtējumi. Tas ir tieši tas pats stāsts.” Enerģētikas un vides aģentūrā gan norāda, ka ietekmes uz vidi novērtējums dažādās procesa stadijās pašlaik ir 60 vēja elektrostacijām. Re:Check secinājis, ka biedrība mēdz sagrozīt arī citu informācija, piemēram, tā stāsta, ka KEM apbūves noteikumu klasifikācijas projektā vēja parkus izņēmis no smagās rūpniecības objektiem un ielicis pie energoapgādes, lai gan realitātē tie tur bijuši visu laiku.

Jājamzirgs populistiem politiķiem

Vietējo iedzīvotāju neapmierinātību ar vēja parku plāniem izmanto arī pāris politiskie spēki vai vismaz atsevišķi to pārstāvji. Bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča no Latvija pirmajā vietā šogad Facebook publicējusi vismaz 15 ierakstus, kuros vēršas pret vēja parku iecerēm, tajā skaitā izplatot maldinošu informāciju. Viņa gan dodas uz projektu apspriešanas sapulcēm, gan apciemo neapmierinātos iedzīvotājus, gan atstāsta ASV prezidenta Donalda Trampa domas par vēja parkiem – viņš tos sauc par kaitīgiem, neglītiem monstriem. Taču partijas sociālo mediju kontos ne Petravičas aktivitātes, ne citādi pausta nostāja pret vēja parkiem neparādās. 

Skaidri pozicionējas apvienība Suverēnā vara un Jaunlatvieši, kas šogad kopā iekļuva Rīgas domē. Janvārī Suverēnā varas līdere Jūlija Stepaņenko iesniedza iniciatīvu portālā Mana balss par vēja parku aizliegšanu visā Latvijā. Pēc nepieciešamo 10 tūkstošu parakstu saņemšanas maijā Saeima to noraidīja. Saldus novada domes priekšsēdētājs Zusts stāsta, ka cilvēkus šī politiskā spēka kreklos redzēja arī iedzīvotāju sanākšanā Saldū. Maijā partiju apvienība rīkoja piketu pie Saeimas, un, kā stāsta Tenass, izrādīja nepatiku, ka Drosme darīt atteikusies iesaistīties viņu aktivitātēs.

Vai pārstāv visas sabiedrības viedokli?

Rakstā minētie vēja parku pretinieki publiskajā komunikācijā uzsver, ka lēmumu pieņēmēji ignorē sabiedrības viedokli. Taču, piemēram, Pretvēja pārstāves Stepiņas iniciatīva portālā Mana balss četru mēnešu laikā līdz raksta publicēšanai tā arī nav savākusi vajadzīgos 10 tūkstošus parakstu. Viņa pati domā, ka cilvēki ir saguruši sekot visam līdzi, turklāt neilgi pirms tam jau bijusi Stepaņenko iniciatīva.

Plašu sabiedrības pretestību nepierāda arī sabiedriskās domas aptaujas. Pērn janvārī 70 % SKDS uzrunāto atzina, ka vēja parku izveidi Latvijā noteikti vai drīzāk atbalsta. Pārliecinošs atbalsts bija atkrastes vēja parkiem jeb turbīnām jūrā. Ap 55 % aptaujāto bijuši par to celšanu lauksaimniecības zemē, savukārt mežiem atbalsta nav – tos par piemērotu vietu atzīst tikai 28 %. Šogad veiktā Norstat aptaujā atbalsts ir nedaudz zemāks, taču sadalījums līdzīgs.

Novērtē šo rakstu: