Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
HB
20.12.2012. 13:26Nu, lasot virspuseju tur daudz kas nav saprotams, bet zinot kontekstu un kartigi piedomajot var saprast, ko autors domajis... nezinu, kas lielaki duraki - pietiek, ka nevar izbubinat cauri neskaidrakam tekstam, vai autori, kas nemak skaidrak izteikties, lai visiem butu skaidrs...
Ta no 2. paragrafa izriet:
- Regula ir butiba par preceduru un neietekme vispar to, ka paralela tirdznieciba ir aizliedzama un sodama;
- Pie mums tas ir atlauts, un pat ja regula kaut kada veida attieksies uz paralelo tirdzniecibu tad tikai procesuala konteksta tas bus atlauts.
3. paragrafs:
- Nu, vispar jau Latvija ''nekad nav paudusi pozīciju, ka tā iestājas pret paralēlās tirdzniecības atzīšanu par sodāmu pārkāpumu.''
Shis apgalvojums 'mazliet' kontraste ar 2. paragrafa teikto, ka nu vispar par to nemaz nav runa un mums jau viss sakartos un nekas nemainiisies'' - ka it kaa nozimetu, ka esam pret to. :D Taa kaa rakstitajam butu bijis japrecize, ka shis paragrafs vienkarshi noliedz Pietiek.lv sakotneji pausto informaciju, ka Latvija, balsojot, iestajusies pret to.
Pedejais teikums atkal kontraste, bet varetu pienemt, ka tas vienkarshi censhas paust nostaju, esam atverti shi jautajumam...
4. paragrafs ir skaidrs.
5. paragrafs vienkarshi nozime, ka viena bridi notiek tour de table, kur prezidentura visiem ludz izteikt kaut kadu viedokli, lai var saprast, kadai nostajai var atrast nepiecieshamo balsu skaitu - atkarigs protams kads bija specifiski jautajums uz ko Latvija pateica nee = mainit regulas procesualo raksturu, vienkarshi paplashinat procesualo darbibu ''framework'' uz paralelo importu, vai kaa....
bottom line, Latvijai jau kaa taadai, kurai nav parak daudz intelektuala ipashuma, ko aizsargat nevajadzetu aizliegt paralelo tirdzniecibu - labak lai letas preces cilvekiem ar zemu pirktspeju uz kopeja EU fona... Protams var filozofet par to, ak shada intelektuala ipashuma neaizsargashana ietekme jaunu atklajumu rashanos, var izraisit cenu pacelshanu visam precem (tai skaita afrikas berniem), bla bla bla, bet kopuma nav brinums, ka tikai Vacija iestajas par to :D
Anonīmais Šakālis
19.12.2012. 00:53Dīvaini, kāpēc tik vienkārša lieta prasīja tik ilgu laiku un tādu jucekli? «Mēs uzskatām un balsojām, ka paralēlā tirdzniecība ir štelle, kuru katra valsts pati var atrunāt savos tiesību dokumentus, un priekš tam nav vajadzīga vienota ES nostāja.» Pa lielam — normāli!
bobo
17.12.2012. 10:03Viss ir saprotams, kāds jautājums- tāda atbilde.
Mēs balsojām pret, jo uzstājam, ka šī norma jāļauj regulēt dalībvalstīm pašām kā vēlas.
Varēja tikai atbildē pateikt, kas ir tie eksperti ar kuriem tiek skaņots viedoklis šādās darba grupās.
Interesentiem
17.12.2012. 07:25Šī gara darba sacerētājs nav zināms, taču nosūtīts tas tika Finanšu ministrijas preses pārstāvja Alekša Jarocka vārdā.
Ar cieņu,
PIETIEK
anda
16.12.2012. 16:47Tas, kurš to rakstījis, tam bijušas smagas paģiras.Tagad jāsūta gulēt, pēc divām dienām jāpamodina un jālūdz, lai izskaidro vēlreiz.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
