Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
HB
20.12.2012. 13:26Nu, lasot virspuseju tur daudz kas nav saprotams, bet zinot kontekstu un kartigi piedomajot var saprast, ko autors domajis... nezinu, kas lielaki duraki - pietiek, ka nevar izbubinat cauri neskaidrakam tekstam, vai autori, kas nemak skaidrak izteikties, lai visiem butu skaidrs...
Ta no 2. paragrafa izriet:
- Regula ir butiba par preceduru un neietekme vispar to, ka paralela tirdznieciba ir aizliedzama un sodama;
- Pie mums tas ir atlauts, un pat ja regula kaut kada veida attieksies uz paralelo tirdzniecibu tad tikai procesuala konteksta tas bus atlauts.
… Rādīt visu
Anonīmais Šakālis
19.12.2012. 00:53Dīvaini, kāpēc tik vienkārša lieta prasīja tik ilgu laiku un tādu jucekli? «Mēs uzskatām un balsojām, ka paralēlā tirdzniecība ir štelle, kuru katra valsts pati var atrunāt savos tiesību dokumentus, un priekš tam nav vajadzīga vienota ES nostāja.» Pa lielam — normāli!
bobo
17.12.2012. 10:03Viss ir saprotams, kāds jautājums- tāda atbilde.
Mēs balsojām pret, jo uzstājam, ka šī norma jāļauj regulēt dalībvalstīm pašām kā vēlas.
Varēja tikai atbildē pateikt, kas ir tie eksperti ar kuriem tiek skaņots viedoklis šādās darba grupās.
Interesentiem
17.12.2012. 07:25Šī gara darba sacerētājs nav zināms, taču nosūtīts tas tika Finanšu ministrijas preses pārstāvja Alekša Jarocka vārdā.
Ar cieņu,
PIETIEK
anda
16.12.2012. 16:47Tas, kurš to rakstījis, tam bijušas smagas paģiras.Tagad jāsūta gulēt, pēc divām dienām jāpamodina un jālūdz, lai izskaidro vēlreiz.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
